Starp saaugušajiem krūmiem un kokiem šosejas malā pusceļā starp Kandavu un Sabili slēpjas arī vareni ozoli, ko vietējie atceras vēl no bērnības.
“Te nebija to krūmu, bija daži atsevišķi koki vēl, bet krūmu nebija. Es atceros - vēl viens ozols, diezgan resns, bija bebru aizgrauzts. To varēja no ceļa vienkārši redzēt, ka viņš upmalā ir apskādēts,” atcerējās talkas dalībnieks Ivars Busenbergs.
Vai ozoli tur ir stādīti, vai iesējušies, īsti nezina neviens, bet aptuveni 30 dabas draugi šoreiz nolēmuši atbrīvot dižkoku vainagu no ciešajām krūmu skavām. Ideja par ozolu glābšanas talku radusies kandavniecei Līgai Aukšmukstei, kura garām šiem kokiem braucot ik sestdienu.
“Šī ir tāda skaista vieta, un te tomēr arī daudz tūristu garām brauc, un nevar redzēt, ka tie ozoli te tādi ir. Lai arī tas dižozolu gads ir pagājis, tomēr gribējās, lai sabiedrība zina, ka te ir tādi koki,” stāstīja Aukšmukste.
Glābšanas talka nepieciešama arī tāpēc, ka, nesaņemot sauli, zari sāk kalst. Arī konkurencē uz barības vielām pāris gadsimtus nodzīvojušie koki zaudē krūmiem.
Šoreiz talcinieki augšanas apstākļus uzlaboja trīs dižkokiem un vienam ozolam, kam līdz dižkoka statusam pietrūkst vien 20 centimetru, bet visā Latvijā palīdzība esot nepieciešama vairāk nekā 1000 dižkoku.
“Ja tā sarēķina.. Kādas 100 - 150 talkas katru gadu vajadzētu, bet reāli 2017. gadā bija brīnums - 40, bet pagājušajā gadā, kad ozoli bija gada dzīvotne, un dižošanās un kas tik vēl ne, bet tikai 15 talkas bija,” stāstīja fonda ''Dabas retumu krātuve'' valdes loceklis Māris Zeltiņš.
Viens no iemesliem, kāpēc savu sugu vecākie un lielākie eksemplāri bieži tiek pamesti likteņa varā, ir arī smagnējā likumdošana, kas neuzliek par pienākumu kopt dižkokus zemes īpašniekam, bet prasa milzum daudz saskaņojumu talkas rīkošanai.
“Valdības noteikumi par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ļauj atbrīvošanu, ja izpilda vienus, otrus, trešo noteikumus, un tā ir arī gara pentere - mēnesi vai divi,” skaidroja Māris Zeltiņš.
Atrodot koku, kas izskatās pēc dižkoka, tas pēc iespējas precīzāk jānomēra, jānofotogrāfē un iesniegums jānosūta Dabas pārvaldei, kas datus pārbaudīs dabā.
