ĪSUMĀ:
- Pārvākšanās ir stress visiem – arī mājdzīvniekiem.
- Būtiski uz jauno vietu ņemt līdzi ierastās mantiņas, kastes, guļvietas.
- Sunim var ļaut iepriekš iepazīt jaunās dzīvesvietas apkārtni.
- Lai suns pārcelšanos pieņemtu vieglāk, uz jauno vietu tam jādodas izsalkušam.
- Pirmajās dienās būtiski sunim būt blakus.
- Grūtāk pārcelties ir kaķiem, kuriem pat remonts vecajā dzīvesvietā var būt stress.
- Saimniekiem pirms tam jāpieradina kaķis pie būra; tas jādara pakāpeniski.
- Būtiski jaunajā vietā turēt aizvērtus logus un durvis, lai kaķis neaizbēg.
- Saimniekam arī jāaprunājas ar kaķi, lai, dzirdot intonāciju, dzīvnieks nomierinātos.
Visur līdzi vecā sedziņa
Ivars Upenieks vada kafejnīcu. Restorānu biznesā ir ļoti svarīgi dzīvot pāris soļu attālumā no darba vietas, tāpēc katra darba vietas maiņa Ivaram un viņa trīs suņiem Koko, Dominikam un Tobiasam nozīmē arī pārcelšanos. Ivars ir pamanījis, ka jauno vietu viņa suņi pieņem labāk, ja tajā redz jau savas ierastās mantas.
Upenieks stāstīja, ka visur tiek līdzi ņemta Tobiasa desmit gadus vecā sedziņa, kas jau novalkāta, bet tomēr aizvien kalpo – to izklāj istabā, un suns zina, ka tā pieder viņam. Tāpat līdzi tiek ņemta gulēšanas "bļodiņa" – gan ceļojumos, gan uz jūru. Tā mīlulim sniedz drošības sajūtu.
Patiesībā arī dzīvokļus diezgan bieži izvēlas Tobis. Tā saimnieks testē, vai piedāvātais dzīvoklis ir labs.
"Ir bijuši tādi dzīvokļi, kur mēs aizejam, un es laižu Tobi vienmēr pa priekšu – viņš aiziet, tā kā apstājās, tālāk neiet. Viņam nepatīk, es arī tālāk nemaz neskatos. Man viņi ir pirmā vietā, un tad esmu es. Galvenais, lai viņiem ir labi. Ja viņiem ir labi, tad man arī ir labi," atzina saimnieks.
Kaķiem grūtāk
Dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs uzsvēra, ka gan kaķi, gan suņi pārcelšanos uztver ar stresu – tieši tāpat kā mēs, viņu saimnieki.
"Stress var būt gan negatīvais, gan pozitīvais, bet vienalga tas ir stress, tā ir neparasta situācija, tāpēc vēlams gan kaķi, gan suni, tam nedaudz sagatavot," viņš teica, piebilstot – svarīgi, lai saimnieks pats izturētos mierīgi un pozitīvi.
Suņi pārcelšanos pieņem daudz vieglāk nekā kaķi. "Ir tāda fundamentāla atšķirība starp kaķi un suni, ka kaķis vairāk pierod pie tās vietas, kur viņš dzīvo, un suns tieši pie saimnieka. Ja saimnieks būs blakus, tad sunim būs labi arī tajā dzīvesvietā, kur viņam vajag pārvākties. Kaķim būs daudz grūtāk pieņemt jauno vietu, neskatoties uz to, ka saimnieks būs līdzās viņam," norādīja eksperts.
Tas, ka Ivars ņem līdzi veco segu, ir ļoti pareizi – tā jādara ne tikai ar mantām suņiem. Tas jāņem vērā arī kaķu saimniekiem.
Eksperts piebilda: "Jāņem līdzi visas vecās kaķa mantas: guļamvieta, tualete, bļoda, visas spēlēšanās mantiņas. Nevajag domāt, ka jaunajā dzīvoklī būs jaunas mantiņas, tas būs tikai sliktāk."
Ir labi, ja ar suni var pastaigāt jaunās dzīvesvietas apkārtnē, tikt pie iespējas visu apostīt, iezīmēt teritoriju. Šajā gadījumā viņš jutīsies drošāk, jo pārbrauks jau uz savu teritoriju.
Vienlaikus eksperts mudināja pieskatīt, lai ārdurvis jaunajā vietā būtu ciet, lai dzīvniekam nerastos interese izskriet ārā un apskatīties, kas tur notiek, jo tā suns var pazust.
Eksperts atklāja, ka ir vēl kāds knifs, kā suņa pārcelšanās pārdzīvojumus mazināt – pozitīvu iespaidu par jauno vietu radīt ir diezgan vienkārši – sunim pārcelšanās brīdī jājūt izsalkums.
"Jāpadomā arī par to, lai viņš būtu izsalcis, kad jūs atbrauksiet uz jauno vietu, lai tur viņu pabarotu un viņam būs pirmās pozitīvās emocijas ar jauno vietu. Un tas viņam gan palīdzēs," viņš paskaidroja.
Barošanas un pastaigu režīmu vēlams saglabāt tādu pašu, kā iepriekš. Zinot, ka saimnieks sunim ir svarīgāks par vietu, ļoti svarīgi no sākuma mīluli neatstāt vienu, padzīvot ar viņu vismaz dažas dienas un tikai tad sākt atstāt mīluli vienu pašu.
Vēl var rasties problēmas ar dabisko vajadzību nokārtošanu. Piemēram, saimnieks sunim ir iemācījis, ka dzīvoklī nokārtoties nedrīkst, bet suns to uztver citādāk nekā cilvēks. Viņš saprot, ka vecajā dzīvoklī nokārtoties nedrīkstēja, bet par jauno dzīvesvietu viņam nekas nav teikts.
"Viņš to var uztvert par kaut kādu teritoriju, kur var arī pačurāt un pakakāt. Viņš varbūt vēl nezina, ka tur nedrīkst to darīt," sacīja Čipuštanovs.
Risinājums ir vienkāršs – vajag biežāk dzīvnieku izvest ārā un parādīt, ka tas jādara ārā.
Uzdevums kaķa saimniekiem
Daudz grūtāk pārcelšanos pārdzīvo kaķi. Viņiem ierastajā dzīvesvietā nepatīk pat sīks remonts, bet pārcelšanos viņi uztver kā īstu katastrofu. Pirmais, par ko jādomā, ir pārbrauciena drošība. Tam ir vajadzīgs būris, pie kura kaķis būtu iepriekš jāpieradina. Tam jānotiek pozitīvā gaisotnē. Sākumā istabā jānovieto atvērts būris. Bieži vien kaķiem ir interesanti un viņi paši tur ielien. Tad kaķis ir jāpaslavē. Savukārt tad, ja kaķis nelien iekšā, tad var pievilināt ar barību, spēlēšanos vai piedāvāt ko citu interesantu. Iesākumā būra durvis jātur atvērtas, lai kaķis var iedzīvoties, sajusties tur pozitīvi, un tikai tad var mēģināt durtiņas aizvērt vismaz uz dažām sekundēm, tad atkal atvērt, apbalvot kaķi, paglaudīt, parunāt, un tādā veidā pakāpeniski saradināt ar būri.
Nokļūstot jaunajā vietā, svarīgi ir aizvērt visas durvis un logus, jo kaķis var mēģināt meklēt kādu vietu, kur noslēpties un neviļus aizbēgt. Saimniekam ir svarīgi būt mierīgam un ar kaķi parunāties – tas mazinās viņa stresu. Kaķis no intuīcijas sapratīs, ka viss ir kārtībā.
Tāpat kā suņiem, arī kaķiem ļoti svarīgas ir pazīstamās, ierastās lietas.
Saprast, ka mīlulis ir stresā, ir vienkārši: viņš staigā šurpu turpu, nevar nekur mierīgi pagulēt, rej vai ņaud un nepārtraukti pieprasa saimnieka uzmanību. Ja dzīvnieks ir stresā ilgāk par nedēļu, tad jāmeklē palīdzība pie veterinārārsta, kurš var izrakstīt nomierinošus līdzekļus. Par laiku, kurā mīlulis pilnībā pierod pie jaunās mājvietas, eksperti min – maksimums dažas nedēļas.
