Apmācības vajadzīgas suņa veselībai
Arī augumā mazi suņi ir jāapmāca, norādīja suņu apmācības eksperte Līga Zvirgzdiņa-Grebina. "Jebkurš suns ir domājoša būtne, nav būtiski, cik liels vai mazs, arī bezšķirnes sunīts ir domājoša būtne. Viņi grib strādāt, justies komfortabli, līdz ar to mums ar viņiem ir jāstrādā," pauda eksperte.
Treniņi ir vajadzīgi vismaz suņa veselībai, skaidroja apmācības eksperte. "Tas veido savstarpējo sadarbību. Mēs varam pasaukt sunīti, paņemt viņu un pasaukt, lai nebūtu diskomforta situācijas," sacīja Zvirgzdiņa-Grebina. Tas arī suņa smadzenēs veido loģisku dzīves ritējumu, kur nav tik daudz trauksmes, akcentēja suņu eksperte.
Skatoties no drošības viedokļa, labāk mazam sunim ir būt audzinātam un ar riešanu neprovocēt ne lielos suņus, ne cilvēkus. Suni var laikus atsaukt un novērst potenciālas nepatikšanas.
Neapmācītam sunim stresaina dzīve
"Rejošam sunim, kas ārā visur raujas un uz visu reaģē, ir tāda stresaina dzīve. Suns, kurš jūtas komfortabli un labi, nereaģē visās iespējamās situācijās. Viņš ir mierīgs, kluss, sadarbībspējīgs. Riešana un raušana norāda uz stresu – mums ir jārīkojas," skaidroja suņu eksperte.
Rīkoties var jebkurā vecumā. Bieži ir priekšstats, ka pieaugušam sunim neko daudz iemācīt nevar. Eksperte norādīja, ka tas ir maldinošs priekšstats. Galvenais ir saimnieka griba to darīt.
Tomēr mazos suņus apmāca retāk. "Ar viņiem ir vieglāk fiziski tikt galā, jo nav grūti stresa situācijās paņemt viņu un aiznest prom," stāstīja eksperte. Izrādās, maza suņa paņemšana rokās ir kļūda.
"Bieži vien mazus suņus stresa situācijās cilvēki paņem rokās, bet atkal situācija netiek risināta. Mēs viņu vienkārši paņemam ārā no tās situācijas, suns nedomā, neveidojas sapratne, kā būtu jārīkojas," skaidroja Zvirgzdiņa-Grebina.
Barība – balva
Bet nevar arī nedarīt neko. Suns stresa situācijā tad ir viens, rej, jo saimnieks ignorē. Sunim netiek iemācīts, ko darīt un kā reaģēt, norādīja suņu eksperte.
Viņa pieļauj, ka nevēlēšanos klausīt rada nepareiza barošana. Barībai ir jābūt kā balvai un motivācijai. Visu laiku pieejama barība nerada sunim vēlmi mācīties un klausīt saimnieku.
Eksperte sacīja, ka jebkuram sunim nevajadzētu atstāt visu laiku pieejamu barību.
"Arī mazais suns tika radīts kā mednieks. Viņam ir jāstrādā, viņš grib atrast ēdienu. Suņi daudz labāk novērtēs un arī ēdīs, ja ēdiens būs pa porcijām sadarbības, mentālo aktivitāšu rezultātā, nevis visu laiku būs pieejams. Tad ēdiens paliek garlaicīgs," skaidroja eksperte.
Suņa izmēram nozīmes nav
Daļa cilvēku uzskata, ka mazo suņu apmācība ir nedaudz komiska. Tā agrāk domāja arī Tatjana. Kad vīrs uzdāvināja punduršpicus, viņa šaubījās, vai apmācība ir nepieciešama. Tomēr vīrs Marko uzstāja uz apmācību – suns paliek suns, izmēram nav nozīmes.
"Bez šķirnes, liels vai mazs. Mazs suns ir liels suns mazā iepakojumā," sacīja Marko. Suņu apmācība dod saimniekiem drošības sajūtu, secināja Tatjana.
"Brīvam sunim tu vari uzticēt vienalga, ko, viņš tavas komandas izpilda jebkurā gadījumā," norādīja Tatjana. Punduršpici suņu skolā sāka mācīties no četru mēnešu vecuma. Marko dzimtenē Dānijā uz suņu skolu obligāti jāved visi suņi. Latvijā pierasts, ka tikai lieli suņi.
"Bija problēma, ka ļoti maz bija mazo sunīšu. Mums visi bija lieli, piemēram, labradori. Nevar skraidīt kopā. Mēs tur savu grupiņu uztaisījām," skaidroja Tatjana.
Apmācīts suns ļaus saimniekam sev visur pieskarties, tostarp mutei un zobiem, kad jātīra zobi. Ja suns pie tā nav pieradis, tad neļaujas ne griezt nagus, ne tīrīt zobus, kā arī rūc uz vetārstu. Turklāt apmācību ieguvums ir arī kopīgi un kvalitatīvi pavadīts laiks.
