Runci Arvīdu pamanīja "Facebook"
Kaķis Fēlikss aizsaulē devās pēc 18 nodzīvotiem gadiem. Viņa saimnieki – Anfisa un Vladimirs – vairākus mēnešus nespēja iedomāties sev līdzās citu mājas mīluli. "Man liekas, ka visu laiku Fēlikss ir kaut kur aiz stūra. Un es nevis sapnī, bet fiziski jūtu, ka Fēlikss ir tepat šeit, " stāstīja Anfisa.
Viņai šķitis, ka paņemt jaunu kaķi ir sava veida nodevība pret Fēliksu. Pēc kāda laika pāris ieraudzījis "Facebook " ierakstu ar Arvīdu, kurš bija pārcietis operāciju.
Anfisa un Vladimirs bieži ziedo dzīvnieku patversmēm. Aplūkojot patversmēs nonākušo dzīvnieku fotogrāfijas, nevilšus nācies salīdzināt viņu ikdienu ar dzīvi, kādu pavadījis viņu Fēlikss, – vienmēr dzīvojis mīlestībā, gulējis gultā un ēdis visgaršīgākos ēdienus. Tāpēc abi sajutuši milzīgo netaisnību, ka patversmēs nonākušie dzīvnieki, iespējams, neizbaudīs saimnieku mīlestību. Pāris saprata – ja dos mājas kādam patversmes iemītniekam, to neizjutīs kā nodevību pret savu aizgājušo mīluli.
Saikni ar Arvīdu sajuta acumirklī
Vladimirs atzina, ka Arvīdam vajadzējis vairāk mīlestības. "Mēs viņu ieraudzījām, un pēc tā skata, kā viņš uz mums skatījās, visu sapratām uzreiz. Ņemam!
Braucām pēc patversmes apmeklējuma mājās un pat nerunājām par to, vai ņemsim. Vienkārši [nolēmām] zvanīt, noformēt visus dokumentus," stāstīja Vladimirs.
Sākumā Arvīds gulējis tikai koridorā un, kad paēdis, uzreiz nozudis no acīm, vairījies no cilvēkiem, ja kāds atnācis ciemos. Arī saimniekiem nav ļāvis sevi glaudīt un kļuvis pat agresīvs, ja nejauši aizskarta vieta, kur vairs nav kājiņas. Pie jaunajām mājām Arvīds pieradis pāris nedēļu laikā.
"Viņš var atnākt pie tevis, apsēsties klēpī un atpūsties. Beidzot var redzēt, ka viņš ir priecīgs, viņam viss ir labi, vairs nestreso," sacīja saimnieks.
Arvīda mājvieta pielāgota viņa vajadzībām
Runcis sešos no rīta modinot saimniekus, lai tie viņu baro. Turklāt Arvīds murrā ļoti skaļi, bet dzird ļoti slikti. "Viņš dzird, bet nesaprot, no kurienes [nāk skaņa]," stāstīja Vladimirs.
Dzīvoklis ir pielāgots Arvīda vajadzībām – uz grīdām ir izklāti vairāki paklāji, lai kaķim neslīd ķepas un viņš var pārvietoties bez problēmām.
Arvīda jaunie saimnieki nenožēlo, ka pieņēmuši savā ģimenē kaķi ar skarbu dzīvesstāstu un īpašām vajadzībām, un aicina ikvienu nākamo saimnieku, kuri, iespējams, baidās no gaidāmajām grūtībām, atbildēt uz jautājumu – ja mēs šo dzīvnieku nepieņemsim, tad kurš gan cits to izdarīs?
Lai arī Anfisa un Vladimirs neslēpj, ka nekad nespēs aizmirst savu iepriekšējo mīluli Fēliksu, Arvīda klātbūtne viņu mājā ienes dzīvesprieku un jautrību pat visdrūmākajās dienās.
