Ja apstākļi ir labi, skudras sāk vairoties. Gada laikā kolonija parasti palielinās no 20 līdz 100 skudrām. Viss atkarīgs no apstākļiem un saimnieka. Kāds saimnieks lepojas, ka skudru fermu sācis ar 10 skudrām, bet gada laikā kolonija izaugusi līdz četriem miljoniem. Un tas nav rekords.
Šeit, protams, rodas bažas par drošību. Ja jums būs aizmucis kaķēns vai suņuks, tad kaimiņi, visticamāk, būs ļoti iejūtīgi un izpalīdzīgi. Bet, ja teiksiet, ka jums izmukuši četri miljoni skudru, tad reakcija, visticamāk, būs cita.
Skudru audzēšanas speciālista Denisa Zeicmaņa ieskatā šāda katastrofa neesot iespējama.
"Šī skudru ferma veidota tā, ka tur konstrukcijā nav nekādu spraugu, nekādi neiemitināsies jūsu mājā, viņas nevarēs izskriet, bet, ja gadās, ka aizmirstās aiztaisīt vāku un skudras ir izskrējušas, tās noteikti nebūs visas skudras, tās būs dažas skudras, kas ir izlūki. Viņas ies bojā, jo sākumā bez skudru karalienes viņas pastāvēt nevar, bet skudru karaliene šī mājas neatstās."
Skudras ir apdomīgas un bez rūpīgas izpētes nekur neskries. Tieši tas pats attiecas uz vairošanos. Viņas nevairosies nekontrolēti. Karaliene jaunas oliņas dēs tikai tad, ja būs pietiekami daudz vietas un labi apstākļi.
Bez karalienes, kura vienīgā rada pēcnācējus, ir darba skudras, kas arī iedalās pēc profesijām – ir sargi kareivji, tās ir lielas skudras ar lieliem spēcīgiem žokļiem. Tās parasti sargā ieejas un samaļ atnesto barību. Tāpat pūznī darbojas izlūki, kas uzmana notiekošo. Tad ir arī auklītes – tās vairāk mitinās ejās, rūpējas par pēcnācējiem un oliņām.
"Vispār skudru kolonija ir kā komanda, kas sastāv no indivīdiem, un katrs indivīds zina, kādi ir viņa pienākumi, kas jādara, un kopā šis organisms funkcionē ļoti labi," sacīja Zeicmanis.
Salīdzinot ar klasiskajiem mājas mīluļiem, skudrām ir gan priekšrocības, gan mīnusi. Skudra, sagaidot saimnieku, nekad neluncinās asti, klāt neglaudīsies, arī samīļot tā īsti nav iespējams. Taču nebūs ne sagrauztu kurpju, ne saskrāpētu skapju, ne lidojošu spalvu. Skudra nav jāved ne staigāt, ne uz apmācību pie trenera. Tāpat tās nekož, neož, nav bīstamas cilvēkiem un nav indīgas.
Arī skudru apkope esot minimāla – barošana reizi nedēļā un eju mitrināšana ar ūdeni.
Patiesībā skudru kolonija ir vērtība. Tikai pirmajā brīdī šķiet, ka skudrām vajadzētu būt ļoti lētām. Ar visiem namiņiem, aliņām un arēnām skudru kolonijas izmaksas sasniegs 100, 150 vai pat 200 eiro. Ja skudru saimnieks gribēs ko īpašu, tad vēl vairāk.
Dabā skudras ēd dažādas sēklas, graudus, kukaiņus. Fermā skudras jābaro tikai reizi nedēļā. Galvenais, lai barība būtu sabalansēta, brīžiem jāpamaina un devai jābūt mazai – neapēstā barība jāaizvāc. Reizi trīs dienās skudru ferma ir jāmitrina. Jāseko arī temperatūrai. Pļāvējskudrām komforta temperatūra ir 20–30 grādi, ja ziemā vai agrā pavasarī mājā ir tikai 18–19 grādi, tad jāizmanto sildītājs, piemēram, termopaklājiņš.
Noteikti kāds, šo skatoties, nodomās: "Man dārzā pilns ar skudrām, kāpēc pirkt, varu audzēt pats!" Tomēr tik vienkārši tas nav, jo kolonija var pastāvēt un attīstīties, ja tajā ir skudru karaliene, kuru savā dārzā atrast un noķert varētu būt sarežģīti.
Ir saimnieki, kuri sociālajos tīklos sacenšas koloniju audzēšanas ātrumā un lielumā. Ja skudru saimnieks grib, lai kolonija aug, tad vislabāk to darīt pakāpeniski. Kad esošā teritorija ir apgūta, tikai tad var pavērt durvis uz jaunu dzīves telpu. Ja brīvo dzīvokļu būs pārāk daudz, tad īsti labi nebūs.
Miera laikā skudru ferma var laimīgi dzīvot un attīstīties pat 10–15 gadus.
Šobrīd skudru fermas jau ir pārvērtušās par daudzu cilvēku aizraušanos un pat nopietnu biznesu. Sekot skudru dzīvei ir interesanti, uzturēšana neprasa daudz resursu, taču mājas mīluļu modes tendences mēdz strauji mainīties. Vai skudru kolonijas ir tikai moderna kaprīze vai jau paliekoša vērtība, to rādīs tikai un vienīgi laiks.
