Brīdinājums!
Rakstam pievienotajā videoklipā redzami nepatīkami skati.
Antiņciemā kāda cilvēka dīvainais hobijs – malumedniecība – jau ilgāku laiku apdraud arī vietējo iedzīvotāju mājas mīluļus. Trauksmi par malumednieka visatļautību Kaņiera ezera krastā esošajā ciemā cēla suņa saimniece Zanda Briķe. Viņas mājas mīluļi dzīvnieku kājķeramajos slazdos nonākuši jau divas reizes.
Pirms vairākiem gadiem pēc sešu dienu prombūtnes ar slazdā pārcirstu kāju mājās pārradās Zandas kaķis, bet pirms pāris nedēļām izliktajos slazdos cieta arī sunīte Lote – vien 100 metrus no dzīvojamās mājas.
Šādu lamatu izmantošana medībām ir aizliegta ar likumu.
"Tur bija izlikta gaļa, smaka precīzāk. Es pēc tam stundu gaidīju policiju, es ar to smaku biju pievilkusies," stāstīja Zanda. Piepildījušās arī viņas aizdomas, ka kāds mājdzīvniekus no slazdiem atbrīvo, lai slēptu savu nelikumīgo hobiju un tā nežēlīgās sekas, taču šoreiz tas nav izdevies. Sieviete, steidzoties glābt savu nelaimē nonākušo suni, ieslēgusi videokameru, lai beidzot lamatu licēju pieķertu.
"Es esmu redzējusi pirms kādiem gadiem būri tajā pašā teritorijā, kur bija trīs noģērētas lapsas, apdedzināti lapsu ķermeņi bez kažoka. Es domāju, ka viņš izmanto kažoku kaut kādam biznesam," sprieda sieviete.
Video redzamais vīrietis malumedniecību noliedz
"4. studija" uzmeklēja personu, kura redzama videomateriālā atbrīvojam sunīti Loti no Latvijā aizliegtajiem kājķeramajiem slazdiem. Viņš savu vainu lamatu izlikšanā noliedza. Stāstīja, ka ir krietns mednieks jau ar 15 gadu stāžu, un malumednieki, visticamāk, nākot no Ķemeru puses. Vīrietis par notikušo jau izsaukts uz pārrunām Valsts meža dienestā (VMD) un sola, ka pats tikšot skaidrībā un noķeršot vainīgo.
Laimīgā kārtā sunītei Lotei iekļūšana kājķeramajos slazdos ir beigusies vien ar pārbīli, taču iedzīvotāji ir uztraukušies par savu mājas mīluļu nākotni.
"Lamatas nav konfiscētas, un tas nozīmē to, ka mēs turpinām sēdēt uz laika bumbas un gaidīt, kurā brīdī atkal notiks kāds negadījums, kurā brīdī pārnāks mājās sakropļots dzīvnieks – vienam, otram vai trešajam," pauda Zanda.
Nav vienīgās lamatas teritorijā
Antiņciems atrodas Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP). Tā fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa, apskatot Zandas uzņemto video, neslēpa emocijas.
Tieši tādas lamatas, kādās cietuši dzīvnieki Antiņciemā, parka teritorijā Liepa atradis arī pats, izjaucot likuma pārkāpēju plānus.
Viņš norādīja, ka tās darbojas ar milzīgu spēku, sekundes simtdaļā spējot nodarīt nopietnus miesas bojājumus arī cilvēkiem. Bērnu pirkstiem šāds trieciens var būt īpaši traumējošs. Arī meža dzīvniekiem neklājas vieglāk.
"Tas sitiens nospriegojas, ka dzīvniekam tā kāja tiek iespiesta, un faktiski tas kauls, ja ne uzreiz tiek salauzts, tad, ja viņš tur raustās, tad raustoties viņam norauj ādu, un tas kauls arī tur salūst. Būtībā viņš paliek tur cīpslās karājoties, un tā ir dzīvnieka ļoti nežēlīga mocīšana, un mūsdienās jau daudzus gadus šāda veida lamatas ir aizliegtas," paskaidroja Liepa.
VMD: Pie atbildības sauktajam dokumenti nebija kārtībā
Valsts policija "4. studiju" informēja, ka par suņa mocībām nelikumīgi izliktajos slazdos ir ierosināts kriminālprocess, bet no plašākiem komentāriem atturējās. Savukārt VMD ir ierosinātas trīs administratīvo pārkāpumu lietvedības.
"Pirmais, šajā gadījumā, mēs redzam nelikumīgus slazdus. Bet, ja mēs paskatāmies dziļāk, šai konkrētajai personai, kura šobrīd tiek saukta pie atbildības, arī nebija mednieka sezonas kartes, nebija dokumenti kārtībā. Tajā vietā, kur tās lamatas bija, tur medīt aizliegts; īpašnieks nevienam tādu atļauju nebija devis. Tātad – tas arī ir pārkāpts, tās arī ir nelikumīgas medības. Kaut arī nekas nav nomedīts," atklāja VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
VMD norādīja, ka par kājķeramo slazdu izmantošanu malumedniekiem draud sods no 40 līdz 700 eiro, kā arī medību tiesību atņemšana līdz 3 gadiem.
