Revidents

«Revidents». Kā atpazīt viltus ziņas?

Revidents

Kā Juris Millers pētīja savus radu rakstus

Revidents. Kā izveidot ciltskoku?

Veidojam ciltskoku! Ar ko sākt un kur meklēt trūkstošo informāciju?

Veidojot ciltskoku, jāsāk ar dzīvo cilvēku aptaujāšanu un visu iespējamo dokumentu savākšanu. Trūkstošo informāciju var meklēt dzimtsarakstu nodaļās, dažādos digitālajos resursos un pat citu cilvēku jau izveidotajos ciltskokos internetā, eksperti Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Revidents” ieteica ģenealoģijas un arhīvu eksperti.

Filoloģijas doktors un savas dzimtas hronikas  autors Juris Millers ieteica ciltskoku pētniecību sākt ar dzīvo radinieku aptaujāšanu un visu iespējamo dokumentu savākšanu – pases, darba grāmatiņas, arodbiedrības kartes un visu pārējo. Trūkstošo informāciju par radiem Millers pamācīja meklēt arī dzimtsarakstu nodaļās. Viņš esot novērojis, ka dažās nodaļās darbinieki ir ļoti pretimnākoši dzimtas vēstures pētniekiem un tiem labprāt palīdz atrast nepieciešamo.

Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) eksperte Laima Jēkabsone skaidroja, ka dzimtsarakstu nodaļā dažādas izziņas var prasīt tikai pats cilvēks kā attiecīgās personas, par kuru tiek meklēta informācija, radinieks:

“Tā, piemēram, varētu būt miršanas apliecība, kur parādās arī ziņas  par viņa dzimšanas datiem, par vecāku vārdiem.”

Jaunais “Revidents”

Latvijas Televīzijas (LTV) jaunajā sezonā raidījums “Pārtikas revidents” maina nosaukumu un pievēršas plašākam tematu lokam.

Turpmāk pirmdienās plkst.18.55 LTV pirmajā kanālā būs skatāms jauns raidījumu cikls “Revidents”, kas katru nedēļu revidēs un risinās dažādus sadzīviskus, praktiskus un ikdienā noderīgus jautājumus. Raidījumu vadīs LTV žurnāliste Ieva Strazdiņa, kura ne tikai sarunāsies ar raidījumā atainoto nozaru speciālistiem un sabiedrības pārstāvjiem, bet arī ļausies dažādiem eksperimentiem, lai pārliecinātos par to, kā saņemtos padomus pavisam vienkāršā veidā realizēt dzīvē.

Tālāk jau var pētīt arī dažādus digitalizētus starpkaru perioda dokumentus. Millers stāstīja, ka vērtīgs informācijas avots var būt Latvijas pases: “No tām mēs varam uzzināt gan cilvēka profesijas, gan dzīves vietas. Jo pasē kādreiz spieda zīmogu par pierakstīšanos. Tas, ko tagad mēs saucam deklarētā adrese, kādreiz bija zīmogs pasē.”

Attālu senču iepazīšanai noderēt var arī dažādas Latvijas baznīcu grāmatas.

Dažādi līdz pat mūsdienām izdoti dokumenti tiek glabāti Latvijas Nacionālajā arhīvā. Savukārt, Latvijas Valsts vēstures arhīvā tikai tie, kas tapuši līdz 1944. gadam. Tostarp – līdz pat 1919. gadam izdotās baznīcu grāmatas.

Baznīcu grāmatas var apskatīt arī internetā – vēstures arhīva mājaslapā “Raduraksti”. Tur digitalizētā veidā pagaidām pieejamas līdz 1909. gadam publicētās baznīcu grāmatas, taču šis elektroniskais arhīvs tiek aizvien papildināts.

Vissenākie LVVA pieejami dokumenti nāk no Vidzemes, jo tur vislabāk saglabājušās dvēseļu revīzijas jeb cilvēku uzskaite. Senākā arhīvā pieejamā revīzija datēta ar 1782. gadu.

Kurzemē šādu revīziju ir mazāk, bet vissliktāk tās saglabājušās Latgalē.

Liela daļa iepriekš minēto dokumentu jau šobrīd ir digitalizēti, tāpēc, lai tos apskatītu, nemaz nebūs jādodas uz arhīvu.

Labs digitalizētas informācijas meklēšanas avots ir mājaslapa Periodika.lv, kur atrodamas dažādas avīžu publikācijas – paziņojumi, raksti un cita veida piezīmes par cilvēku dzīves gājumu.

Lai saprastu, kur internetā meklēt dažādus ar konkrētu cilvēku saistītus dokumentus, jau labu laiku ciltskoku veidotājiem pieejams Latvijā īpaši izveidots dokumentu digitālais meklēšanas rīks – ciltskoki.lv

Tā veidotājs Egils Turss raidījumam stāstīja, ka rīks cilvēkiem kalpo kā atgrūdiens, lai ietaupītu laiku nepieciešamo dokumentu meklējumos: “Varētu teikt, ka tas ir tā kā “špikerītis”. Teiksim, ja tu meklē kaut kādu uzvārdu vai kaut kādus konkrētus cilvēkus, tad tur ir šis “špikeris”, pēc kura tu vari atrast, kur meklēt dokumentu, lai tev pašam nav trīs dienas varbūt kādā baznīcas grāmatā lapas jāšķir. Tad tur [Ciltskoki.lv]  ir norāde – ieej tajā baznīcas grāmatā un tur atrodi.”

Līdzīgi rīki darbojas arī ārzemēs. Turss stāstīja, ka viens tāds esot, piemēram, FamilySearch.org.

Turss arī klāstīja, ka pašus ciltskokus cilvēki un ģenealogi  mūsdienās lielākoties veido internetā, dažādās šim mērķim paredzētās mājaslapās. Tas esot ērtāk un vienkāršāk. Turklāt šos internetā izveidotos ciltskokus redz un savā pētniecībā var izmantot arī citi.

Šādas mājaslapas ir, piemēram, iepriekš minētais “FamilySearch”, “MyHeritage”  vai “Geni”.

Turss gan ieteica ar tur atrasto informāciju apieties uzmanīgi. Bieži vien viena no cilvēku pieļautajām kļūdām dzimtas pētniecībā esot, ieraugot sev it kā vajadzīgu vārdu vai uzvārdu, nepārbaudot to, pētīt dzimtu tālāk un tādejādi, kā viņš pats izteicās – “var aiziet galīgās auzās”.

“Jāpēta soli pa solim baznīcas grāmatās, jāskatās, kurās mājās [šie cilvēki] dzimuši, kas ir krustvecāki. Tur nianses ir daudz un dažādas,” pamācīja eksperts.

Savukārt, ja plānots uzmeklēt radu saknes ārzemēs, Egils Turss iesaka pēc nepieciešamās informācijas lūkot sociālā tīkla “Facebook” interešu grupās. Tur katrai valstij izveidota sava dzimtas pētnieku grupa.

“Atslēgvārds ir valsts nosaukums, un visi jau mēģina likt to nosaukumu [klāt] – ģenealoģija. Tikai citas ieliek to vārdu “ģenealoģija” – angļu, starptautiski saprotamā nosaukumā, citi – savā valodā. Šajās grupās sēž tādi, kuri paši meklē, un tādi, kas palīdz citiem meklēt.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt