Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce, ceturtdien, 26. oktobrī, atklājot jauno Digitālās bibliotēkas krātuvi, izteicās, ka, saglabājot mūsu kultūras vērtības digitālajā formātā, mēs nodrošinām to pastāvēšanu pāri robežām un laikiem:
"Vienalga, kādi dabas notikumu var apdraudēt materiālus un ēkas, mēs šādi nostiprinām mūsu pārliecību un unikālo mantojumu."
Viņa savā runā izcēla digitālā krājuma pieejamību pašmāju un ārzemju pētniekiem, kolēģe no Izglītības un zinātnes ministrijas Silvija Reinberga piebilda, ka arī skolēniem jaunais resurss varētu pavērt plašākas iespējas pētniecības laukā, bet Gatis Ozols no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pats ekskursijās pētījis vecās kartes, kas tagad digitāli pieejamas šajā krājumā.
Par galvenajiem digitālās bibliotēkas ieguvumiem tās vadītāja Karīna Bandere stāsta:
"Vienuviet pieejamas gan grāmatas, kas ir digitalizētas no LNB, gan no muzeju krātuvēm. Citu bibliotēku, reģionu arhīvu materiāli – tie visi ir vienuviet."
Lai arī visas LNB grāmatas digitālajā bibliotēkā nevar atrast, jo, kā Bandere atzīmē, tam būtu nepieciešams vesela cilvēka mūža gadi, būtisks apjoms ir pieejams. No 3,8 miljoniem digitālās bibliotēkas vienību gandrīz 60 000 esot grāmatu, 6000 kartes, digitalizēti gandrīz visi laikraksti, vēstules, rokraksti, nošu partitūras.
Daudz no šī digitālā satura jau iepriekš varējām atrast citās vietnēs, piemēram, periodika.lv, zudusilatvija.lv, tagad tas ir zem vienas "cepures", te apkopoti materiāli no dažādiem interneta resursiem, arī no privātiem krājumiem.
Viens no Digitālās bibliotēkas veidotājiem, Kultūras informāciju sistēmu centra direktors Armands Magone stāsta, ka viņa iestādes pienesums esot gan tehniskais nodrošinājums, gan digitalizētie Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vecie ieraksti, kas bijuši analogajā formātā. Tos var atrast portālā "Dīva".
Pieejamas ne tikai hronikas, bet arī, piemēram, bērnu raidījumi, kas ir bijuši radio un televīzijas fonotēkā, teic Magone.
Protams, Digitālā bibliotēka joprojām nav gatava un tiks papildināta. Tās sirds ir kultūras nozares datu centrs, kas atrodas fiziskajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, taču dati glabājas arī interneta "mākoņos".
