Valsts kontrole bija vērsusi uzmanību uz to, ka ar esošajiem tempiem valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmu datu pirmreizējā saņemšana arhīvā varētu tikt pabeigta tikai pēc 2035. gada.
Savukārt Karlsons norādīja, ka šī ir jauna arhivēšanas nozare un uz Eiropas fona Latvija izskatoties labi. "Visi nacionālie arhīvi tikai sāk arhivēt lielās valsts nozīmes informācijas sistēmas. Kad mums notika Valsts kontroles revīzija, tā bija Nacionālā arhīva ambīcija pieņemt vairāk šīs sistēmas," sacīja arhīva direktora vietnieks.
Vienlaikus viņš atzina, ka ar šo funkciju arhīvā nodarbojas tikai trīs cilvēki, jo neizdodas piesaistīt vairāk darbinieku. "Lai mēs pieņemtu vienu kvalificētu informāciju tehnoloģijas speciālistu, mums iznāktu atlaist 2–3 [darbiniekus], kas veic rutīnas procesu ar papīra dokumentiem. Mums nav kur iet – mēs esam pietiekoši samazinājušies," pauda Karlsons.
KONTEKSTS:
Valsts kontrole secinājusi, ka Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu saņemšanu un uzglabāšanu. 20 gados progress elektronisko dokumentu glabāšanā vienuviet joprojām ir ļoti lēns. Turpinot pašreizējā tempā, valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmu datu pirmreizējā saņemšana arhīvā varētu tikt pabeigta tikai pēc 2035. gada.
Savukārt Nacionālajā arhīvā norādīja uz informācijas tehnoloģijas speciālistu trūkumu efektīvas elektronisko dokumentu pārvaldības sistēmas ieviešanai.
