Uzturēt ikdienas ritmu un sazvanīties ar tuviniekiem - psihiatra ieteikumi senioriem «Covid krīzes» laikā

Trauksme, dusmas, bezspēcības sajūta, izmisums – tās ir emocijas, kas krīzes laikā īpaši saasinās. Pastiprināti tas var skart gados vecākus cilvēkus, kuriem jāsadzīvo ne vien ar faktu, ka tieši viņu veselībai jaunais koronavīruss ir visbīstamākais, bet arī ar pastiprinātu izolētības sajūtu. Psihoterapeiti aicina šajā laikā senioriem īpaši piedomāt par sava dienas ritma saglabāšanu, pastaigām un aktivitātēm, kas sagādā prieku. Bet radiniekus aicina biežāk piezvanīt un neizturēties pret saviem gados vecajiem tuviniekiem kā pret nespējīgu, izolējamu sabiedrības daļu.

Uzturēt ikdienas ritmu un sazvanīties ar tuviniekiem - psihiatra ieteikumi senioriem «Covid krīzes» laikāMāra Rozenberga

    Riska grupa – šos vārdus pandēmijas laikā neskaitāmas reizes esam dzirdējuši attiecībā uz senioriem, ko vīruss var skart vissmagāk. Šī apziņa diemžēl līdzi nes arī citus riskus – gados veci cilvēki tiek vēl vairāk izolēti, var pieaugt trauksme, rasties miega problēmas.

    Psihiatrs Māris Taube uzsver – šajā laikā ļoti svarīgi biežāk sazvanīties ar tuviniekiem. Ne vien, lai zinātu, ka viss kārtībā, bet vienkārši parunātos par dzīvi, palīdzētu orientēties milzīgajā ziņu plūsmā vai ļautu izdusmoties.

    “Otra lieta, ko es stingri ieteiktu – mēģināt pēc iespējas uzturēt savu ikdienas ritmu. Ir būtiski arī gados vecākiem cilvēkiem to atgādināt. Lai kā mēs pašlaik izvairītos, nevajadzētu tomēr pārspīlēt – ikdienas pastaiga ir svarīga. Jāskatās, kad ir mazāk cilvēku, tomēr, ja vien tas iespējams, pastaigā ir jāiet,” uzsver Taube, kurš vada Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatoro centru “Veldre” un ir pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātē.

    Laikā, kad šķiet, ka ziņās aktuāla ir tikai viena veselības tēma – jaunais koronavīruss –, speciālists īpaši aicina neaizmirst par citām veselības lietām.

    “Bieži vien cilvēki gados jūtas vainīgi, sak’, cīnieties paši par sevi, domājiet par sevi vairāk. Bet atceramies pajautāt gan par tik elementārām lietām kā pārtikas piegādi un regulāri lietojamām zālēm. Viņš var teikt – nē, nē, man jau nekas nekaiš, bet tomēr ir jāpaseko līdzi,” norāda Taube.

    Profesors uzsver, ka ļoti svarīgi šādos ilgstošas neziņas apstākļos mēģināt rast pretstatu nomācošajām ziņām – vai tā būtu kāda komēdija, spēle, dārzs vai izklaidējoša grāmata. Bet tuviniekiem būtu svarīgi savās rūpēs par senioriem neizturēties kā pret nespējīgiem.

    “Mēģinām ne tikai izrādīt uzmanību un rūpēties, bet arī uzklausīt padomus un ieteikumus. Šie cilvēki ir pārdzīvojuši dažādas likstas un situācijas. Tas, pirmkārt, mums pašiem var palīdzēt pārvarēt šo situāciju, un tas arī otram cilvēkam dod jēgas sajūtu. Netaisām šos mūsu cilvēkus par pilnīgi izolējamiem, kuri ir tikai vīrusa mērķauditorija,” saka psihiatrs.

    Taču ieteikumu pēc iespējas saglabāt dienas ritmu šajos apstākļos var izrādīties grūti ievērot, ja dienas neatņemama sastāvdaļa līdz šim ir bijis, piemēram, brauciens uz tirgu, dārzu vai kapiem.

    Laikā, kad cilvēkus īpaši aicina neizmantot sabiedrisko transportu, lai neaplipinātos ar vīrusu un neaplipinātu citus, un tādēļ atceļ braukšanas atlaides pensionāriem, tas daudzos raisa dusmas. To apliecina arī kādas kundzes zvans šajā nedēļā Latvijas Radio raidījumam “Kā labāk dzīvot?”.

    “Man sāk veidoties agresija, turklāt ļoti lielā mērā. Paskaidrošu, kāpēc: es piederu tai sugai, kas ir pensionāri. Viņi tiek ļoti aizsargāti, viņiem atņem iespēju braukt ar sabiedrisko transportu,” sacīja zvanītāja, norādot, ka līdz dārzam un kapiem ir pārāk tālu, lai aizietu kājām.

    Viņas teikto tiešraidē uzklausīja psihoterapeite Gunta Andžāne un norādīja – kad lēmumi tiek pieņemti, lai pasargātu ļoti daudz cilvēku reizē, katra individuālās problēmas diemžēl paliek novārtā un zelta vidusceļš ir jāmeklē pašam.

    “Tas, ka agresija pieaug, ir pilnīgi dabiski. Jo sākumā cilvēks saņem šoku, tad viņš ir ieinteresēts, bet, kad situācija kļūst hroniska un nāk klāt vēl lielāki aizliegumi, cilvēks sāk justies nekomfortabli, jo tiek ierobežotas viņa vajadzības un vēlmes. To ir grūti izturēt, bet tas tā ir,” raidījumā atzina Andžāne.

    Garīgās veselības speciālisti uzsver – šis ir laiks, kad mums kā sabiedrībai jārīkojas solidāri un jādomā ne vien par sevi, bet arī par pārējiem. Lai mazinātu trauksmi un dusmas, vērts mēģināt saskatīt gaišo pusi – ārā iet ir ļauts, laiks kļūst siltāks un ar tuviniekiem sazināmies varbūt pat biežāk nekā līdz šim.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Veselība
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti