Vai tas ir normāli?

Kādus izaicinājumus attiecībām rada nauda, slava un vara?

Vai tas ir normāli?

Sociālas saites un draudzība nepieciešamas pilnvērtīgai dzīvei. Varbūt bez tām var iztikt?

Drosme: vai to var iemācīties un vai tās var arī būt par daudz?

Psiholoģe: Apgrūtinošas bailes jāpārvar pakāpeniski

Baidīties ir normāli, taču brīžos, kad bailes sāk dzīvi traucēt, tās var ārstēt, ievērojot pakāpeniskuma principu un sakārtojot domāšanu, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” norādīja psiholoģe, supervizore, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa.

Bailes ir emocionāla un fizioloģiska reakcija, ko cilvēks izjūt potenciālu briesmu vai apdraudējuma gadījumā. “Baidīties ir normāli, tā ir viena no mūsu ķermeņa, smadzeņu svarīgām funkcijām, kas patiesībā mums palīdz neiekulties nepatikšanās un pasargāt sevi no potenciāli bīstamām situācijām,” skaidroja Ābeltiņa. 

Baiļu reakciju izjūt pārsvarā visi cilvēki, taču atšķiras tas, cik tās ir izteiktas, – kāds baidās mazāk, taču kādam bailes var sagādāt pavisam ikdienišķas situācijas. Cilvēkiem, kuru dzīvi apgrūtina bailes, ir iespējams tās pakāpeniski pārvarēt. 

“Svarīgs ir pakāpeniskums, izveidot savus mazos soļus, mēģināt saprast, kas man izraisa bailes.

Mēs neesam ikdienā pieraduši domāt, ka arī bailēm ir gradācijas, ka mēs tās varam mērīt tā kā zemestrīci desmit baļļu sistēmā. Var būt tādas bailes, kas ir desmit balles, kas ir panika, bet var būt arī bailes uz trim ballēm, kad zeme tā kā šūpojas, bet vēl varu noturēties uz kājām,” skaidroja psiholoģe.  

Ābeltiņa stāstīja, ka sarežģītākā daļa baiļu pārvarēšanā parasti saistīta ar cilvēka domāšanas veidu. “Mums traucē mūsu idejas, ka tev nekad neizdosies. Mēs aizmirstam tajā brīdī miljonu lietu, kas mums ir izdevušās,” viņa uzsvēra. 

Tam, ka baiļu pārvarēšana jāsāk ar maziem soļiem, piekrita arī slēpošanas un supošanas instruktors Māris Grīnvalds: “Ir cilvēki, kuri baidās nokrist vai baidās no ātruma, bet ir cilvēki, kuri var baidīties no vārda slēpošana, viņus iekustināt ir ļoti grūti.”

Viņš savā praksē pamanījis, ka bailes atšķiras arī no vides, kādas cilvēks nāk.

Vāciešiem, piemēram, lielākas bailes sagādā drošības jautājumi, kamēr latviešus vairāk uztrauc tas, vai nesanāks izgāzties kā vecai sētai un kāds cits to redzēs, pieredzē dalījās slēpošanas un supošanas instruktors Grīnvalds. 

“Mūsu platuma grādos bailes no neizdošanās ir ļoti izteiktas, citām kultūrām tā nav,” viņš piebilda.

Psiholoģe Ābeltiņa skaidroja, ka bailes no neizdošanās vai bailes kļūdīties rada cilvēka pieredze – tas, kā apkārtējā vide ir reaģējusi uz to, ka cilvēks ir kļūdījies, vai bērna vecumā par to ir saņemts nosodījums.  

“Tad mēs iemācāmies – ja tu kļūdies, tad būs traki, un tad mēs patiešām baidāmies nevis no tās slēpošanas, bet kļūdīšanās. Tas mums izraisa stresa reakciju un, protams, ja mēs paši neapzināmies, tad nereti iesprūstam un liedzam sev lietas, kur šis risks ir ārkārtīgi zems, bet prieks un bauda ārkārtīgi liels,” secināja psiholoģe.

 

"Vai tas ir normāli?"

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt