ĪSUMĀ:
- Kāda ir D vitamīna dienas norma?
- Norādes uz produktiem, kas īpaši bagātināti ar D vitamīnu, neatbilst mūsdienās noteiktajām dienas normām.
- Kilograms maizes, litrs piena produktu un četras porcijas brokastu pārslu – tik daudz jāēd katrs no produkta veidiem, lai uzņemtu dienas normu.
- Endokrinoloģe Gureviča D vitamīna bagātinātu produktu lietošanu atbalsta, vienlaikus minot, ka ar pārtikas produktiem vien būtu grūti nodrošinātu optimālu D vitamīna līmeni rudens, ziemas un pavasara periodā.
Cik daudz D vitamīna vajag?
Sākotnēji tika uzskatīts, ka D vitamīns ir nepieciešams vien kaulu veselībai, jo tas veicina kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, tāpēc to ieteica rahīta profilaksei, taču vēlāk tika atklāts, ka D vitamīns piedalās arī citu svarīgu imūnsistēmas darbību nodrošināšanā un ir vēlams dažādu respiratoro slimību, tostarp Covid-19, profilaksē un ārstēšanā.
“Organisms D vitamīnu visu laiku patērē, līdz ar to mums tas jāpapildina visu laiku. Nelietojot D vitamīnu, nesauļojoties un neēdot D vitamīnu saturošus pārtikas produktus, tā līmenis asinīs sāk kristies jau pēc divām trim nedēļām,” sacīja Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikas “Aura” endokrinoloģe un interniste Gureviča.
D vitamīna daudzumu mēra starptautiskajās vienībās vai mikrogramos. Rakstos par veselību visbiežāk par mērvienību izmanto starptautiskās vienības (SV), bet uz dažādu produktu iepakojuma D vitamīna daudzumu norāda mikrogramos (μg).
Latvijas Veselības ministrija dienā iesaka uzņemt vidēji 10 μg jeb 400 SV D vitamīna, taču ārvalstu ārstu un endokrinologu biedrības noteiktā ieteicamā diennakts deva pieaugušajiem un bērniem ir teju piecas līdz desmit reizes lielāka, proti, 2000–4000 SV. Tikmēr bērniem no 1–10 gadu vecumam – 600, bet zīdaiņiem – 400 SV.
Norādes uz produktiem neatbilst mūsdienām
Uz dažādu ar D vitamīnu bagātinātu produktu iepakojumiem bieži vien tiek minēts, ka tas satur 1 mikrogramu jeb 20% no dienā ieteicamās vitamīna devas.
Endokrinoloģe Gureviča gan norādīja, ka tas var būt maldinoši : “Šai normai, kas tiek likta pārtikas produktiem, tomēr “kājas aug” no tiem senajiem rahīta laikiem.
Tad, kad D vitamīnu ieteica lietot kaulu veselībai, tad pietika ar 400 SV, ar 10 mikrogramiem, bet, ja mēs gribam dabūt D vitamīna līmeni asinīs, kuram jābūt optimāli 45–50 ng/ml un pat 60, tad tikai ar pārtikas produktiem būs diezgan grūti savākt šo daudzumu.”
Kilograms maizes, litrs piena produktu un četras porcijas brokastu pārslu
Apskatot dažādu Latvijā pieejamu produktu iepakojumus, “Pārtikas revidents” secināja, ka, lai uzņemtu Latvijā dienā ieteicamo D vitamīna daudzumu, būtu jāpatērē milzīgs produktu daudzums. Raidījums pētīja sešu piena produktu sastāvu – piena dzērienu "Rasēns banānu", multiaugļu jogurta dzērienu "Actimel", naturālo jogurtu "Actimel", jogurtu "Gefilus" bez laktozes ar persikiem un papaiju, kefīru "Gefilus Valio", kefīru "Gefilus Valio" ar meža zemenēm. Secinājums: būtu jāpatērē vidēji litrs šo piena produktu jeb četras 250 mililitru tilpuma glāzes, lai uzņemtu D vitamīna dienas normu.
Savukārt, lai D vitamīnu pietiekamā daudzumā uzņemtu no augu valsts dzērieniem (tika pētīts sastāvs auzu dzērienam "Oatly" un mandeļu pienam "Alpro" bez cukura), jāizdzer būs tikai nedaudz vairāk – aptuveni 5 glāzes šī dzēriena.
Vairāk par piena un augu valsts dzērienu uzturvērtību var lasīt rakstā "Vai sojas piens ir tikpat vērtīgs kā govs piens? Sastāva analīze".
"Pārtikas revidents" analizēja arī četras ražotāja "Fazer" maizes ar pievienotu D vitamīnu – saulespuķu maizi “Dzīvā", škiedrvielu maizi "Dzīvā", sēklu maizi "Dzīvā", pilngraudu maizi "Dzīvā". No sastāva analizēs izrietēja, ka, lai uzņemtu D vitamīna dienas normu, dienā vidēji būtu jāapēd viens kilograms jeb 33–50 maizes šķēles.
Veikalos ir pieejamas arī brokastu pārslas, kurām pievienots D vitamīns, taču te gan jāuzmanās no tā, cik daudz cukura var saturēt šāds ēdiens. Raidījums analizēja sešas brokastu pārslas – "Nestle Nesquik", "Nestle Cheerios Apple and cinnamon", "Nestle Lion", "Nestle Cini Minis", "Kellogs Choco pops", "Kellogs Corn Flakes". Lai uzņemtu dienā nepieciešamo D vitamīna devu, būtu jāapēd aptuveni četras 30 g porcijas.
Ar produktiem vien nebūs gana
Endokrinoloģe Gureviča D vitamīna bagātinātu produktu lietošanu atbalsta, vienlaikus minot, ka ar pārtikas produktiem vien būtu grūti nodrošinātu optimālu D vitamīna līmeni rudens, ziemas un pavasara periodā.
“Ja mēs pirktu D vitamīna bagātināto pārtikas produktu un ēstu to savienojumā ar pārtikas produktiem, kas paši par sevi satur daudz D vitamīna, tad neliela, bet iespēja ir, ka mēs varētu arī dabūt pietiekamu līmeni, bet es domāju, ka būs grūti dabūt optimālo 45–60 ng/ml,” uzskata ārste.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas dabīgi nelielos daudzumos ir atrodams treknajās zivīs (piemēram, lašos, sardīnēs, siļķēs), aknās, olas dzeltenumā un sēnēs.
