Latvijā vieni no lielākajiem piena patērētājiem patlaban ir skolēni, kuriem kopš 2004. gada skolās pienu apmaksā valsts un daļēji Eiropas Savienība. Dietoloģe Lolita Neimane piena programmu skolās uzteic, norādot, ka piens bērniem ir labs olbaltumvielu, kalcija un D vitamīna avots. Ja ģimenē veselīgs uzturs netiek iemācīts, tad šī skolu programma var būt ļoti labs pamats, norādīja dietoloģe.
Veselības speciālisti uzskata, ka gan bērnam, gan pieaugušajam dienā ieteicama vismaz viena glāze piena. Papildus pieaugušajiem būtu vēlami vēl vismaz 30 grami siera vai 100 grami biezpiena. Pienu var aizvietot arī ar kefīru. “Patiesībā skābpiena produkti noteikti ir vērtīgāki, ņemot vērā, ka pienskābās baktērijas mūsu zarnu traktam noteikti patīk labāk,” atzina Neimane.
Taču veikalu plauktos var manīt arvien lielāku tā dēvēto augu pienu piedāvājumu – tie ir dzērieni, kas gatavoti no sojas, dažādiem riekstiem, auzu pārslām, rīsiem un citiem augu valsts produktiem. Tiesa, atbilstoši Eiropas Savienības lēmumam, par pienu tos dēvēt nedrīkst.
Nosaukums “piens” drīkst būt tikai dzīvnieku izcelsmes produktam. Tātad drīkst būt govs piens, kazas piens, aitas piens, bet ne sojas piens.
Attiecīgi tas jādēvē par sojas dzērienu, tāpat atbilstošs nosaukums būs auzu dzēriens un kokosriekstu dzēriens, nevis piens.
Augu dzērieni ir ievērojami dārgāki par govs pienu – cena par litru var sasniegt pat divus eiro. Taču – vai uzturvērtības ziņā tie var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktu, kurā sastāvā ir olbaltumvielas, kalcijs, D un B2 vitamīni, kā arī jods? Kulinārijas kursu “Vegus” vadītāja, vegānisko produktu “Gardais” ražotāja un Latvijas veģetārieša rokasgrāmatas autore Dita Lase norāda, ka arī augu “piens” ir kalcija avots. Viņa stāsta, ka, piemēram, sojas dzēriens ir pielīdzināms govs pienam, jo tas tiek bagātināts ar D vitamīnu un dažādām minerālvielām atkarībā no ražotāja izvēles. “Protams, arī augi paši satur dažādus vitamīnus, kurus varbūt etiķetēs neuzrāda, bet, ja mēs vispār zinām, ka auzas ir veselīgas vai rīsi ir labi, tad attiecīgi tās uzturvielas tur ir iekšā,” uzskata Lase.
Veģetāriete gan piebilst, ka tiem, kas nevar lietot uzturā piena produktus, nevajadzētu sagaidīt, ka ar augu dzērienu tiks uzņemtas pilnīgi identiskas uzturvielas, kā dzerot govs pienu. Saprotot, ka, piemēram, olbaltumvielu augu valsts dzērienā ir mazāk nekā pienā, tās var uzņemt, uzturā papildus lietojot, piemēram, pākšaugus vai riekstus.
Sastāva analīze
Lai pārliecinātos, cik augu pieni ir līdzvērtīgi govs pienam, raidījums “Pārtikas revidents” salīdzināja uz iepakojuma norādītās uzturvērtības. Salīdzināšanai tika izvēlēta liela augu valsts dzērienu ražotāja “Alpro” produkcija un vispārīgi dati par govs pienu, kas tika iegūti, konsultējoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesori, pārtikas tehnoloģi Dr. sc. ing. Ingu Ciproviču.
Auzu dzēriens
Salīdzinot pienu ar auzu dzērienu, izriet secinājums, ka kalcija daudzums abos ir līdzvērtīgs. Cukura daudzums auzu dzērienā ir nedaudz mazāks nekā pienā (3,3 grami pret 4,7 gramiem), savukārt olbaltumvielu tajā ir niecīgi maz.
Mandeļu dzēriens
Salīdzinot pienu ar mandeļu dzērienu, atklājas, ka arī tajā cukura ir mazāk, savukārt kalcija daudzums ir pat nedaudz lielāks nekā pienā (125 miligrami pret 120 miligramiem). Arī norādītais vitamīnu daudzums mandeļu dzērienā ir lielāks, savukārt olbaltumvielu tajā tikpat kā nav.
Sojas dzēriens
Sojas dzēriena un piena uzturvērtību salīdzinājums atklāj, ka šis augu valsts produkts dzīvnieku izcelsmes dzērienam ir lielākais konkurents. Tauku un cukura sojas dzērienā, līdzīgi kā citos salīdzinātajos augu valsts produktos, ir mazāk. Olbaltumvielu un kalcija daudzums ir līdzvērtīgs, savukārt vitamīnu sojas dzērienā ir vairāk.
Tiesa, ar kalciju, vitamīnu un arī cukura daudzumu augu valsts dzērienu ražotāji, līdzīgi kā piena rūpnieki, var manevrēt. Piemēram, ir pieejams mandeļu dzēriens pilnībā bez cukura, savukārt kalciju un dažādus vitamīnus var pievienot mākslīgi, tādējādi uzturvērtības ziņā padarot to vienlīdzīgu ar pienu.