Šis zinātnisko publikāciju apskats ir konspektīvs un nav visaptverošs, un informācija tajā nav jāuzskata par pamatu tam, lai atteiktos no vispārējo epidemioloģisko pasākumu vai mediķu ieteikumu un norādījumu ievērošanas.
ĪSUMĀ
1. Kāda ir saistība starp uzturu un Covid-19? Uztura produktu izvēle tieši ietekmē organisma, tostarp imūnsistēmas, funkcionēšanu. ► Lasīt vairāk
2. Kāpēc Covid-19 gadījumā aptaukošanās ir nopietns sarežģījumus izraisošs faktors? Tuklu un ļoti tuklu cilvēku lielāks apdraudējums skaidrojams ar virkni iemeslu, no kuriem viens ir tāds, ka tauki kļūt par “rezervuāru” koronavīrusam. ► Lasīt vairāk
3. Vai noteikta diēta var pasargāt no Covid-19? Nē. Covid-19 var būt bīstams visiem, lai gan ēdienkarte, kas balstīta augu valsts produktos un zivīs, samazina smagas slimības gaitas iespējamību. Tomēr tas ir vidēji statistisks novērojums, kas nenozīmē, ka konkrētais cilvēks ir aizsargāts labāk. ► Lasīt vairāk
4. Vai ir produkti, kas var apslāpēt koronavīrusu? Laboratorijas apstākļos iegūti pierādījumi tam, ka dažas augu valsts izcelsmes vielas spēj padarīt vīrusu būtiski nekaitīgāku. Datu par to, kā šīs vielas mijiedarbojas ar vīrusu dzīvā organismā, pagaidām nav. ► Lasīt vairāk
5. Cik noderīgi Covid-19 gadījumā ir vitamīni un uztura bagātinātāji? Pētījumi liecina, ka dažiem vitamīniem, mikroelementiem un uztura bagātinātājiem ir diezgan augsta efektivitāte palīgārstēšanā un profilaksē. Tomēr to lietošana nekādā ziņā nedrīkst būt galvenais aizsardzības pasākums, bet par devu lielumu vēlams konsultēties ar ārstu. ►Lasīt vairāk
6. Bet kā ar “badošanās brīnumu”? Pagaidām nav pietiekami daudz datu, lai izdarītu galīgos secinājumus. Tomēr piemērs ar masveida gavēšanu ramadānā parādījis, ka regulāra īslaicīga badošanās pandēmijas laikā vismaz nepaaugstina mirstības ar Covid-19 līmeni. ► Lasīt vairāk
7. Kā Covid-19 maina ēšanas paradumus? Pēc visa spriežot, par spīti bažām interese par veselīgāku uzturu palielinās. ►Lasīt vairāk
1. Kāda ir saistība starp uzturu un Covid-19
Tas, ko mēs ēdam un dzeram, var ietekmēt organisma spēju novērst inficēšanos ar patogēniem, cīnīties ar infekcijām un atjaunoties pēc to pārslimošanas. Nekādi produkti vai pārtikas piedevas nevar novērst inficēšanos ar koronavīrusu vai izārstēt ar Covid-19 saslimušu cilvēku. Tomēr veselīgs uzturs ir īpaši svarīgs imūnsistēmas darbspēju uzturēšanai, teikts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijās.
Atbilstoši PVO ieteikumiem veselīgam uzturam pandēmijas laikā nepieciešams:
- lietot daudzveidīgus produktus – ar šķiedrvielām bagātus pilngraudu putraimus un pākšaugus, daudz svaigu augļu un dārzeņu, nesālītus riekstus, dažus dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, zivis, olas un pienu);
- ierobežot sāls lietošanu (līdz pieciem gramiem dienā);
- ierobežot dzīvnieku tauku, sarkanās gaļas, ceptu produktu lietošanu;
- ierobežot cukura (tostarp saldumu un saldo dzērienu) lietošanu;
- rūpēties, lai organismam būtu pietiekami daudz šķidruma. Krāna ūdens, ja tas ir drošs dzeršanai, šim nolūkam būs vislētākais un noderēs vislabāk;
- samazināt alkoholisko dzērienu lietošanu vai pavisam atteikties no tiem. Alkohols nepieder pie veselīga uztura. Drošs alkohola lietošanas līmenis neeksistē.
Covid-19 ir ārkārtīgi sarežģīts klīnisko procesu spektrs. Liela nozīme ir organisma spējām pretoties slimības smagu formu attīstībai. Te ir nozīme imunitātei, ģenētikai, dzīvesveidam un apkārtējai videi.
Cilvēka ēšanas paradumi un spēja tikt galā ar oksidatīvo stresu var sniegt svarīgus datus, lai prognozētu smagu Covid-19 gaitu.
Ārstiem jāiesaka pacietiem labākā pieejamā diēta, lai samazinātu šīs slimības postošo iedarbību, teikts starptautiskas zinātnieku grupas rakstā par uztura nozīmi Covid-19 novēršanā.
Pēc dietologu domām, uzturs ir īpaši svarīgs riska faktors koronavīrusa infekcijas gadījumā, taču par to tiek runāts pārāk maz.
“Mums ir divas epidēmijas – aptaukošanās un Covid-19. Neveselīgs uzturs izraisa vielmaiņas traucējumus, bet apvienojumā ar koronavīrusu tas var kļūt par katastrofu,” ir pārliecināta Izraēlas endokrinoloģe un uztura speciāliste Mariela Glanta. Pēc viņas domām, visiem, kuri rūpējas par savu veselību, jāvelta iespējami vairāk pūļu, lai samazinātu riska faktorus, tostarp izvēloties pareizu uzturu.
2. Kāpēc Covid-19 gadījumā aptaukošanās ir nopietns sarežģījumus izraisošs faktors
Jau pandēmijas pirmā viļņa laikā iezīmējās tendence, ka lielākā daļa smagi slimojošo ir cilvēki, kuriem ir virssvars vai aptaukošanās. No 76 tūkstošiem amerikāņu, kuri tika hospitalizēti no 2020. gada februāra līdz jūnijam, tādu bija 77,2%.
2020. gadā veikts pētījums, kurā tika izmantoti vairāk nekā 300 tūkstošu Lielbritānijas iedzīvotāju dati, parādīja, ka hospitalizācijas iespējamība ir tieši atkarīga no aptaukošanās pakāpes – cilvēkam ar virssvaru iespējamība nokļūt slimnīcā bija 1,4 reizes lielāka nekā cilvēkam ar normālu svaru. Pirmās pakāpes aptaukošanās gadījumā šī iespējamība palielinājās līdz 1,7, bet otrās pakāpes aptaukošanās gadījumā – līdz 3,4.
Lieki kilogrami nodrošina sliktāko ārstēšanas un iznākuma prognozi – 75 pētījumu metaanalīze parādīja, ka, salīdzinot ar pacientiem ar normālu svaru, cilvēkiem ar aptaukošanos risks nokļūt reanimācijā ir 1,8 reizes lielāks, bet letāla iznākuma risks – gandrīz pusotras reizes lielāks.
Tas, ka tukliem cilvēkiem šī slimība rada paaugstinātu risku, skaidrojams ar virkni iemeslu. Pirmkārt, mehānika. Tauki vēdera rajonā no apakšas spiež uz diafragmu, kura savukārt paceļas un spiež uz plaušām, ierobežojot gaisa cirkulāciju apakšējās daivās, kas padara smagāku elpošanas orgānu slimību gaitu. Otrkārt, aptaukojušos cilvēku asinīm ir palielināta viskozitāte, bet Covid-19 gadījumā tas palielina trombožu risku. Treškārt, liekais svars traucē imūnsistēmas darbību, jo tauku šūnas iekļūst orgānos, kuros tiek ražotas un glabājas imūnšūnas (liesa, kaulu smadzenes, aizkrūtes dziedzeris), samazinot organisma aizsardzību no patogēniem. Visbeidzot, pārlieku liels tauku daudzums ir saistīts ar lēni ritošu iekaisumu, bet tas var izprovocēt “citokīnu vētru” – potenciāli letālu imūnsistēmas reakciju uz koronavīrusu, skaidro zinātniskā žurnāla “Science” autori.
Nesen publicētā pētījumā konstatēts, ka koronavīruss spēj inficēt tauku šūnas un specifiskās taukaudu imūnšūnas, samazinot to spēju atvairīt iebrukumu.
Šajos audos koronavīruss “slēpjas”, atražojas, kropļo imūnreakciju un uztur iekaisumu. Šie dati var arī sniegt jaunu skaidrojumu garā Covid-19 fenomenam. Iespējams, turpmāk, vakcinējot un ārstējot, būs jāņem vērā pacienta aptaukošanās pakāpe.
“Ja jums patiešām ir nopietna aptaukošanās, tauki kļūst par vislielāko orgānu jūsu ķermenī un par sava veida rezervuāru koronavīrusam,” uzskata ASV Džonsa Hopkinsa universitātes kardioloģijas profesors Deivids Kass.
3. Vai noteikta diēta var pasargāt no Covid-19
Zinātnisku darbu, kuros mērķtiecīgi pētīta saistība starp dažādām diētām un saslimstību ar Covid-19, pagaidām nav daudz. Par vienu no pirmajiem šāda veida pētījumiem kļuva sešu valstu – ASV, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Spānijas un Vācijas – mediķu aptauja 2020. gada jūlijā-septembrī. Tās rezultāti publicēti Lielbritānijas zinātniskā žurnāla “The BMJ” portālā.
Aptaujā piedalījās 2884 mediķi, kuri strādāja ar Covid-19 pacientiem pandēmijas pirmajā vilnī un tika pakļauti augstam inficēšanās riskam. Šajā grupā tika konstatēti 568 saslimšanas gadījumi, no tiem 138 gadījumos slimības gaita bija mēreni smaga un smaga, bet 430 cilvēkiem bija viegli simptomi.
Dalībniekiem, kuri ievēroja augu izcelsmes diētu (dārzeņi, augļi, graudaugi, rieksti, pākšaugi), kā arī bija samazinājuši dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu vai pavisam atteikušies no tiem, un peskoveģetāriešiem (uzturā lieto augu izcelsmes produktus, ka arī zivis un citas jūras veltes) mēreni smagas un smagas Covid-19 formas iespējamība bija attiecīgi par 73% un 59% mazāka salīdzinājumā ar tiem, kuri neievēroja nevienu no šīm diētām.
Augu izcelsmes pārtika ir bagāta ar derīgām fitoķīmiskām vielām, tādām kā polifenoli un karotinoīdi, kuri ir nepieciešami imūnsistēmas normālai darbībai, – tiem ir svarīga nozīme antivielu izstrādāšanā, imūnšūnu limfocītu funkcionēšanā un oksidatīvā stresa mazināšanā. Zivis un citi jūras produkti ir būtisks D vitamīna un omega-3 taukskābju avots – tām ir pretiekaisuma iedarbība, paskaidro pētnieki. Viņu secinājums: augu izcelsmes un peskoveģetārās diētas var uzskatīt par preventīvu aizsardzību pret smagām Covid-19 formām.
Plašākā amerikāņu zinātnieku pētījumā, kurā bija 590 tūkstoši dalībnieku no Lielbritānijas un ASV, secināts, ka veselīgāka diēta, kurā dominē augu valsts produkti, ir saistīta ar mazāku risku saslimt ar Covid-19 (par 9%) un mazāku smagas slimības gaitas iespējamību (par 41%).
4. Vai ir produkti, kas var apslāpēt koronavīrusu
Vairāku produktu sastāvā ir vielas, kuras “mēģenē” demonstrē spēju padarīt nekaitīgu koronavīrusu.
Pagājušajā gadā veiktajā Vācijas zinātnieku pētījumā koronavīruss “mēģenē” tika pakļauts zaļās tējas, aroniju sulas un granātābolu sulas iedarbībai. Tie ir produkti ar augstu antioksidantu saturu.
Aroniju sulai bija visaugstākā efektivitāte – pēc piecām iedarbības minūtēm vīrusa inficētspēja bija samazinājusies par 97%. Granātābolu sula un zaļā tēja vienu minūti ilgas iedarbības laikā inaktivēja vīrusu par 80%.
Šo šķidrumu pretvīrusu iedarbību var izskaidrot ar to, ka tiem ir fitoķīmiskās vielas – polifenoli (katehīni, miecvielas, flavonoīdi), kuras iedarbojas uz vīrusa olbaltumvielām, kā arī ar to paaugstināto skābumu, kas tieši inaktivē vīrusa daļiņas.
Tā kā vīruss sākotnēji un ātri pavairojas aizdegunē, kakla skalošana ar zaļo tēju, kā arī aroniju un granātābolu sulu var kļūt par stratēģiju, lai samazinātu iespējamību inficēties un saslimt ar Covid-19, uzskata pētnieki.
Atšķirībā no daudziem aptiekās nopērkamajiem antiseptiskajiem līdzekļiem kakla skalošanai tie ir dabiski produkti. Tos var regulāri izmantot profilaksei (pirms un pēc kontakta ar iespējami inficētu cilvēku), kā arī īpaši tie, kuri ir pakļauti palielinātam apdraudējumam (mediķi, gados veci ļaudis, cilvēki ar pavājinātu imunitāti). Un, protams, tos var dzert.
Tomēr visi šie pasākumi nevar aizstāt standarta drošības un profilakses pasākumus, bet var tikai būt to papildinājums.
Ēdamās jūras aļģes ulva lactuca (pazīstamas arī kā “jūras salāti”) satur ulvanu – vielu, kas spēj inaktivēt vīrusu, kurš iekļuvis šūnās, liecina nesens Telavivas Universitātes zinātnieku pētījums.
Laboratorijas eksperimentā šūnas, kuras ir līdzīgas cilvēka šūnām, tika inficētas ar koronavīrusu un ievietotas vidē ar ulvana ekstraktu. Pēc 72 stundām vīrusa aktivitāte šūnās bija samazināta par 100%, bet kontrolgrupā inficētās šūnas gāja bojā. Tomēr tas ir tikai pirmais solis – turpmāk jāizdala ekstrakta aktīvais komponents, jāveic papildu testēšana un klīniskie izmēģinājumi. Zinātnieki cer, ka uz ulvana bāzes varēs izstrādāt terapeitisku līdzekli tablešu vai aerosola veidā.
5. Cik noderīgi Covid-19 gadījumā ir vitamīni un uztura bagātinātāji
Lai imūnsistēma funkcionētu normāli, organismam vajadzīgi gan vitamīni, gan minerālvielas, bet to deficīts samazina aizsargspēju pret inficēšanos.
Pandēmijas pašā sākumā, saskārušies ar nepazīstamu slimību, mediķi mēģināja ārstēt Covid-19 pacientus ar metodēm, kuras bija izmēģinātas ar jau pazīstamām elpceļu infekcijām, tostarp ar vitamīnu “trieciendevām”.
Piemēram, Ķīnā 2020. gada februārī un martā pacientiem, kuriem bija īpaši smaga slimības gaita, vēnā ievadīja 24 gramus C vitamīna diennaktī (parasti ieteicamās devas augšējais slieksnis ir 1,8 līdz divi grami diennaktī). Iekaisuma, pieslēgšanas pie plaušu mākslīgās ventilēšanas aparātiem un pat mirstības rādītāji nedaudz samazinājās (C vitamīnu saņēmušo grupā nomira 24% pacientu, kontrolgrupā – 35%).
Agrīnajos medicīniskajos protokolos (.pdf) Covid-19 profilaksei un ārstēšanai tika ieteiktas palielinātas C un D vitamīnu devas, cinks, kvercetīns un melatonīns.
Tuvojoties pandēmijas otrā gada beigām, pētījumi par šo tēmu turpinās, dati tiek papildināti un atjaunināti. Tā, vairāk nekā 1180 dažādās pasaules valstīs veiktu pētījumu metaanalīze liecina, ka daži vitamīni un uztura bagātinātāji ir efektīvi gan profilaksei, gan dažādās slimības stadijās. Tomēr speciālisti brīdina, ka par devām jākonsultējas ar ārstu – no pārdozēšanas un lietošanas, neņemot vērā blakusslimības, var būt vairāk ļaunuma nekā labuma.
C vitamīns. 26 pētījumos, kuros piedalījās vairāk nekā 30 tūkstoši pacientu, šī vitamīna izmantošanai bija vidēja efektivitāte (stāvokļa uzlabošanās 43% pacientu salīdzinājumā ar kontrolgrupu agrīnās stadijās un 21% vēlīnās stadijās). Labums no profilaktiskas izmantošanas nav konstatēts.
D vitamīns. 54 pētījumu, kuros piedalījās 100 tūkstoši pacientu, rezultāti liecina, ka efektivitāte ir 86% agrīnās stadijās un 56% vēlīnās stadijās. Mirstības samazināšanās – 86%, izmantojot agrīnās stadijās, un 56% – vēlīnās stadijās. Profilaktiskās izmantošanas efektivitāte – 34%.
2020. gadā vairāk nekā 200 zinātnieku un mediķu parakstīja atklāto vēstuli, kas bija adresēta visu valstu valdībām. Dokumentā bija aicinājums nekavējoties un visur palielināt D vitamīna lietošanu līdz 100 mikrogramiem dienā saistībā ar paaugstinātu inficēšanās un slimības smagas gaitas risku cilvēkiem ar bīstamu šī vitamīna deficītu organismā (mazāk nekā 20 ng/ml). Pēc speciālistu vērtējuma, lielākajā daļā pasaules šādu cilvēku īpatsvars ir 33% no visiem iedzīvotājiem.
Melatonīns. “Miega hormonam” bez organisma diennakts ritmu regulēšanas ir arī imūnmodulējoša un pretiekaisuma darbība. 11 pētījumos, kuros piedalījās 13 tūkstoši cilvēku, tika konstatēta šāda melatonīnu saturošu uztura bagātinātāju efektivitāte Covid-19n gadījumā: 78% agrīnās stadijās, 70% vēlīnās stadijās un 40% profilaksei.
Kvercetīns. Flavonoīdu grupas dabiska viela, kas pieder pie P grupas vitamīniem, ir jaudīgs antioksidants ar pretiekaisuma īpašībām, to satur daudzi augi, ogas, augļi, rieksti (tostarp āboli, brūklenes, pīlādžogas, mellenes, sarkanie sīpoli, tomāti, citrusaugļi un citi). Datu par kvercetīnu saturošu uztura bagātinātāju kā palīglīdzekļu Covid-19 ārstēšanā pagaidām nav pietiekami, bet apkopotie rezultāti sešiem pētījumiem, kuros piedalījās 996 pacienti, liecina par augstu efektivitāti agrīnās stadijās (74%) un saslimšanas novēršanā (92%).
Cinks. Šūnu metabolismam svarīgs mikroelements, kura deficīts pasliktina imūnfunkcijas. Izmantošana palīgterapijā agrīnās stadijās parādījusi 74% efektivitāti, vēlīnās stadijās – 32% efektivitāti, profilaktiskiem mērķiem – 58% efektivitāti.
Kurkumīns. Vielai, kas ir kurkumas saknē, ir pretiekaisuma un antioksidējošas īpašības. Brazīlijas zinātnieku pētījums liecina, ka kurkumīns var kavēt koronavīrusa pīķa saķeršanos ar angiotenzīnu konvertējošo enzīmu 2 (AKE 2), un rezultātā vīrusam neizdodas iekļūt šūnā un inficēšanās nenotiek. Praksē deviņos nelielos pētījumos kurkumīns parādīja 71% efektivitāti slimības agrīnās stadijās un 58% efektivitāti vēlīnās stadijās.
Tomēr ASV Veselības ministrijas Nacionālā veselības institūta speciālisti uzskata, ka pagaidām vēl nav pietiekami daudz datu, lai ieteiktu vai neieteiktu jebkādu vitamīnu, minerālu, ārstniecības augu, taukskābju un citu pārtikas piedevu izmantošanu Covid-19 novēršanai vai ārstēšanai.
6. Par “badošanās brīnumu”
2020. gada pavasarī musulmaņu svētā mēneša ramadāna laikā bija Covid-19 pirmā viļņa maksimums. Ramadānā islāmticīgajiem, kuru skaits pasaulē ir pusotrs miljards, jāievēro stingrs gavēnis – ēst drīkst tikai pēc saullēkta un pirms saulrieta, tātad katru dienu 12 un vairāk stundu jāiztiek bez ēšanas. Saistībā ar to zinātnieku vidē radās gan bažas, gan interese par šādas badošanās ar intervāliem ietekmi uz veselību un imunitāti pandēmijas apstākļos.
Virknē pētījumu, kas notika pirms pandēmijas, tika secināts, ka ramadāna gavēnim ir neitrāla vai pozitīva ietekme uz veselību.
Pētījumu dalībniekiem ņēma asins paraugus pirms gavēņa, tā pašās beigās un mēnesi pēc gavēņa beigām. Analīze parādīja, ka gavēņa laikā būtiski samazinās citokīnu, kuriem ir pretiekaisuma iedarbība, daudzums asinīs esošajos leikocītos. Dalībniekiem ar virssvaru badošanās laikā būtiski paaugstinājās citokīnu daudzums. (Citokīni ir molekulas, kuras regulē starpšūnu mijiedarbību un nodrošina imūnsistēmas, endokrīnās sistēmas un nervu sistēmas saskaņotu darbību). Tātad, secina zinātnieki, badošanās ar intervāliem samazina organisma iekaisuma statusu, tomēr nelabvēlīgi neietekmējot imūnatbildi.
Šis secinājums tika apstiprināts jau pandēmijas laika pētījumā par ramadāna gavēņa iedarbību uz mirstību ar Covid-19.
Pētījums tika veikts Lielbritānijā pagājušā gada pavasarī. Zinātnieki salīdzināja mirstības rādītājus rajonos, kuros kopējais iedzīvotāju skaits bija pieci miljoni un bija liels musulmaņu īpatsvars (20-41%), un rajonos, kuros bija līdzīgs iedzīvotāju skaits un līdzīgi sociālie raksturlielumi, bet musulmaņu īpatsvars bija neliels. Analīze liecināja, ka ramadāna laikā un mēnesi pēc tam mirstības ar Covid-19 dinamika bija aptuveni vienāda, tātad gavēšanai, mazākais, nav bijis izteikti kaitīgas iedarbības uz gavējušajiem.
Kanādas zinātnieku grupa, izpētījusi esošos datus par badošanās ar intervāliem pozitīvo ietekmi uz vielmaiņu un imūnfunkciju (svara un tauku slāņa samazināšanās, cukura līmeņa asinīs regulēšanas uzlabošanās, iekaisuma samazināšanās, zarnu mikrobiotas lielāka daudzveidība), apgalvo, ka tagad ir labākais laiks, lai pieņemtu šo veselīgā dzīvesveida stratēģiju, un aicina turpināt pētījumus šajā jomā, īpaši Covid-19 kontekstā.
7. Kā Covid-19 maina ēšanas paradumus
Pagājušajā gadā masveida “lokdaunu” dēļ miljardiem cilvēku tika izjaukts ierastais dzīves ritms. Pētnieki pat nosauca sabalansētu uzturu par “Covid-19 lielo upuri” – daudzās valstīs palielinājās ilgi glabājamo produktu iegāde, pieauga neveselīgas pārtikas, tostarp saldumu, patēriņš, savukārt svaigu augļu un dārzeņu lietošana uzturā samazinājās.
Tomēr iezīmējās arī pretējā tendence. Pēc Losandželosas apgabala iedzīvotāju aptaujas datiem, salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu 24% respondentu patiešām sākuši lietot mazāk veselīgu pārtiku, taču 28% tagad ēd pareizāk un veselīgākus produktus (pārējiem ēšanas paradumi palikuši līdzšinējie).
Brazīlijā veikta aptauja liecina, ka cilvēki pērk un lieto vairāk pārtikas nekā pirms pandēmijas, taču, no otras puses, dod priekšroku gatavošanai mājās un svaigiem produktiem. Honkongā ātro uzkodu lietošana uzturā palikusi apmēram 2019. gada līmenī, taču iedzīvotāji sākuši ēst daudz vairāk augļu un dārzeņu.
Pozitīvā tendencē balstās arī prognoze par “superpārtikas” (produkti ar augstu uzturvērtību – rieksti, ogas, sēklas, graudi, augļi) tirgus pieaugumu: paaugstinātā pieprasījuma dēļ no 2021. līdz 2026. gadam gaidāms vidējais gada kāpums par 5,1%.
“Tagad vairāk nekā jebkad agrāk plašai piekļuvei veselīgai pārtikai jābūt galvenajai prioritātei, un cilvēkiem jāatceras par veselīgiem ēšanas paradumiem, lai samazinātu Covid-19 apdraudējumu un ilgstošu sarežģījumu risku,” aicina vēl viena zinātniskā raksta par uztura saistību ar Covid-19 autori.
