Labrīt

Latvijas skolas beidzot gatavojas veikt skolu tīkla reformu

Labrīt

Kariņš: Pagaidām ārkārtēju stāvokli un stingrākus ierobežojumus nav plānots ieviest

Latvijas Radio pievēršas dažādiem emocionālās veselības riskiem darba vidē

Daktere: Covid-19 laikā katram ceturtajam ārstam ir depresijas simptomi

Covid-19 laikā medicīnas personāla psihiskās veselības rādītāji krītas, novērojusi ārste rezidente psihoterapijā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā un RSU doktorante Laura Valaine.

Valaine savā promocijas darbā pēta ārstu psihiskās veselības rādītāju izmaiņas Covid-19 laikā un turpmākajā laikā pēc tam sešu mēnešu periodā. Viņa novērojusi, ka katrs ceturtais ārsts ir ar depresijas simptomiem un katrs piektais ārsts ir ar trauksmes simptomiem.

Viņa uzsver: “Un ārsti ir arī sabiedrības daļa. Jā, ar mūsu zināšanām mēs esam ārsti, bet arī mēs esam sabiedrības daļa.”

“Un arī salīdzinot datus, kas ir citur, ir augsti depresijas un trauksmes rādītāji mums, lai gan Covid-19 mums Latvijā nebija tādos apmēros kā citur, bet tie rādītāji bija līdzvērtīgi,” atzīmē Valaine.

Emocionālās veselības nedēļa

Emocionālās veselības nedēļā Latvijas Radio programma “Labrīt” pievēršas tematiem, kas skar dažādus emocionālās veselības apdraudējumus darba vietā. Par dažādām situācijām un to, kā ar tām tikt galā, stāsta ārsti, psihoterapijas rezidenti. Sarunas balstītas dakteres Lauras Valaines pētījumā par Covid-19 krīzes ietekmi uz medicīnas personāla psihisko veselību. Tomēr tieši tādi paši stresi iespējami arī citās profesijās, piemēram, pārdevēja un klienta, skolotāja un skolnieka, celtnieka un būvdarbu vadītāja un daudzās citās attiecībās.

Viņa norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši nerunāt par savām emocijām un labsajūtu. “Un mēs reizēm ne tikai viens pret otru nespējam būt godīgi, kā mums iet, bet arī pret sevi. Un tad mēs izdegam, un tad mēs pārstrādājamies, tad mēs uzņemamies daudz pienākumu; un tas uzstādījums, ka mēs esam labi tad, kad mēs strādājam, ka mēs esam labi tad, kad mēs darām labu darbu un dabūjam atzinību – tas mūs izdedzina,” uzsver Valaine.

Tas attiecas ne tikai uz ārstiem, bet arī citās profesijās strādājošajiem.

“Un mani novērojumi un pētījumos rakstīts, ka ir ļoti svarīgs darba un ārpusdarba dzīves balanss.

Ir ļoti svarīgi hobiji, lai jums ir brīvā laika aktivitātes, kas nav tas pats, ko jūs darāt savā darbā. Lai jums ir patīkami atrasties jūsu ģimenē. Tās attiecības, kādās jūs esat, lai tās ir patīkamas un piepildošas, jo, kas bija arī šī pētījuma ietvaros – cilvēkiem ir grūti atbildēt uz jautājumu, vai viņi jūtas laimīgi savās attiecībās,” atklāj Valaine.

“Tāpat, protams, kādam jautās, kas ir profilakse veselībai, visi zinās – labs uzturs, skriešana, fiziskās aktivitātes un tā tālāk. Tas ir labi zināms, bet reti kurš no mums to pielieto ikdienā,” turpina Valaine. Viņa uzsver – gan iepriekšēji pētījumi, gan pieredze un viņas pētījuma dati liecina, ka šīs ir svarīgas lietas.

“Jebkuram, esot un strādājot savā profesijā, ir svarīgi atcerēties, ka darbs mums aizņem konkrētas stundas dienā un tad mums ir mūsu personīgā dzīve, mūsu ģimenes dzīve, mūsu sociālā dzīve, kas ir ar citām lietām saistīta, nevis ar darbu. Un tas mūs nobalansē un, ja mums ir balanss dzīvē, tad mēs, visticamāk, spēsim tikt galā arī ar mūsu emocijām, kas rada psihiskās veselības traucējumus, kā depresija un trauksme,” stāsta Valaine.

Kāpēc rodas depresija un trauksme? Viņa skaidro: “Jo kādas no emocijām mēs nospiežam vai izjūtam pārāk daudz. Mums emociju regulācijas, emociju balansa nav. Un tad, ja mums ir balanss dzīvē un tajā lietā, ko mēs darām, tad tas būs arī, visticamāk, emocijās un tas uzlabos mūsu kopējo labsajūtu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti