Britu zinātnieku pētījums: parastā saaukstēšanās daļu cilvēku aizsargā pret Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 10 mēnešiem.

Britu zinātnieku pētījums liecina, ka dabiskie aizsarglīdzekļi, kas cilvēka organismā cīnās pret parasto saaukstēšanos, varētu sniegt zināmu aizsardzību pret Covid–19.

Pētījumā tika ņemti asins paraugi no 52 cilvēkiem, kuri dzīvoja kopā ar Covid–19 inficētu personu.

Zinātnieki koncentrēja uzmanību uz neatsveramu ķermeņa imūnsistēmas daļu – T šūnām. Dažas no šīm šūnām palīdz organismam iznīcināt jebkādas šūnas, kas inficētas ar noteiktu draudu, piemēram, vīrusiem, kuri izraisa saaukstēšanos. Kad saaukstēšanās pārgājusi, daļa T šūnu paliek organismā kā “atmiņu banka”, kas gatava nodrošināt aizsardzību, kad nākamreiz saskarsies ar vīrusiem.

Zinātnieki pētīja 52 cilvēkus, kuri vēl nebija vakcinēti, bet dzīvoja ar cilvēkiem, kuri tikko bija uzrādījuši pozitīvu testu par saslimšanu ar Covid–19. Puse no šīs cilvēku grupas inficējās ar Covid–19 vīrusu 28 dienu izpētes laikā, bet puse nesaslima. Trešdaļai no nesaslimušajiem asinīs tika atrastas augsta līmeņa T šūnas ar specifisku atmiņu.

Tiem, kuri pēc saaukstēšanās bija izstrādājuši konkrētu imūnšūnu “atmiņas banku”, lai palīdzētu novērst nākotnes uzbrukumus, izrādījās mazāka iespējamība saslimt ar Covid–19. Pētnieki izsvēra arī dažādus aspektus, kas būtu varējuši ietekmēt pētījuma rezultātus, piemēram, ventilācija un tas, cik infekciozs bija kontakts.

Kā uzsver profesors Saimons Klārks, nevienam nevajadzētu paļauties tikai uz šādu aizsardzību un Covid-19 vakcīnas tik un tā paliek kā galvenais sevis pasargāšanas veids.

Tomēr šie atklājumi varētu palīdzēt nodrošināt ieskatu tajā, kā cilvēka ķermeņa aizsardzības sistēma cīnās ar vīrusu, šie atklājumi varētu palīdzēt nākamo vakcīnu izstrādē. Klārks norāda: “Tā būtu liela kļūda uzskatīt, ka kāds, kuram ir tikko bijusi saaukstēšanās, ir pasargāts pret Covid–19, jo koronavīrusi izraisa tikai 10–15% saaukstēšanās gadījumu.”

Viens no pētījuma autoriem Adžits Lalvani uzskata, ka iegūtās zināšanas varētu palīdzēt jauno vakcīnu izveidē. Pašlaik pieejamās Covid-19 vakcīnas mērķē uz pīķa proteīniem, kas atrodas vīrusa ārpusē, bet šie pīķa proteīni var mainīties līdz ar jaunu vīrusa variantu parādīšanos.

Savukārt organisma T šūnas mērķē uz vīrusa iekšējiem proteīniem, kuri tik daudz un bieži nemainās. Tas nozīmē: ja vakcīnas vairāk izmantotu T šūnu īpašības, tas varētu nodrošināt plašāku, ilgstošāku aizsardzību pret Covid-19.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti