Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par bērnu drošības jautājumiem.
Saistībā ar ziemas klimatiskajiem apstākļiem šogad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pieredze rāda, ka traumu nav tik daudz, bet vairāk ir ikdienas sadzīves traumas. Pagājušajā nedēļā slimnīcā nonāca daudzi bērni pēc iebraukšanas kokā, nodarbojoties ar ziemas sportu. Tas ir ļoti bīstami, pēc traumām var būt operācijas un ilgstoša ārstēšanās, brīdina mediķi.
Mājas traumu jomā izplatītas ir traumas zīdaiņiem, kuri krīt no dažādām virsmām – no dīvāna vai, piemēram, veļas mašīnas. “Katru dienu tādi ir vairāki notikumi,” pauž Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurģe Inguna Stirboviča.
Ziemas izaicinājumi drošībai
Pavērojot, kas notiek uz kalniem, jāsecina, ka individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas kultūra uzlabojas. Gan bērni, gan vecāki saprot šo nepieciešamību. Tas pat pārvērsts par stilīgu aksesuāru, kas ļauj bērnam būt piederīgam slēpotāju komūnai.
Ne vienmēr ķiveres lietošana pasargās no traumām. Ir svarīgi, kā slēpotājs uzvedas uz kalna un kādas ir slēpotāja prasmes. Ne vienmēr bērni padomā, ka ar savu uzvedību var nodarīt pāri sev un arī citiem, kuri brauc pa to pašu kalnu.
Mazākiem bērniem jāsāk braukt no zemāka kalna, vecākiem jāpārliecinās, kur bērns var aizslīdēt. Vecākiem ir jānovērtē situācija, ar vienu kontroles nobraucienu var nepietikt.
Slidošanā ir divas pakāpes – uz ledu palaist bērnu, kurš nemaz to neprot darīt, otrs, kad jau nedaudz māk. 99% slidotāju neizmanto nekādu aizsardzību pret traumām.
Ir mīts, ka uz cepures uzlikta velosipēda ķivere palīdzēs izvairīties no traumām.
Slidotavā bieži ir svarīgi izvairīties no citiem slidotājiem, kuru prasmes nav tādas, lai pasargātu sevi un citus. Slidojot būtu jāizmanto ķivere, kas jau ir ar polsterējumu, lai bērnam būtu silti, ne virs cepures piemērot kādu mājās pieejamu ķiveri.
Pilsētās slido slidotavās, laukos uz dīķiem un ezeriem. Bērniem būtu jāzina, ko darīt, ja kāds ielūst ledū. Ledus drošību var pārbaudīt, piemēram, ar akmeni, bet tas nerāda, ka visa ūdenstilpne ir droša. Ja nav pārliecība par ledus biezumu, tad nepieciešams koks, ar ko pasist ledu. Protams, jāvēro gaisa temperatūra un laika apstākļi, pēc lietus un atkušņa ledus struktūra mainās. Ja nav pieaugušo klāt, tad bērniem nevajadzētu pieņemt lēmumu kāpt uz ledu.
Jāatceras, ka negadījumā glābējus var izsaukt, zvanot uz 112.
Ragavu vilkšana aiz mašīnas arī daudziem šķiet lieliska aktivitāte, bet to dara tikai neapdomīgi cilvēki, tam nav saistība ar ekstrēmām prasmēm.
Drošība mājās
Bērniem jāmāca, ka jebkurā nelaimes gadījumā, kas notiek mājā, jācenšas meklēt palīdzību pie pieaugušajiem. Piemēram, ugunsgrēka gadījumā nevajadzētu bērnam dzēst uguni, bet pamest telpas un meklēt palīdzību.
Valsts ugunsdrošības dienests izstrādājis drošības ieteikumus, lai visi ģimenē zinātu, kā rīkoties uguns nelaimes laikā. Kopā ar bērnu ir jāpārrunā un jāizspēlē vismaz divas reizes gadā.
Trīs lietas, kuras vecākiem jāizstāsta bērniem par drošību:
- Ar bērnu jāizrunā situācijas, kādas var gadīties, ko darīt, ko noteikti nedarīt nelaimes gadījumā. Bērniem jāzina par drošību, saskaroties ar uguni, gāzi, ūdeni, elektrību, ķīmiskām vielām, ceļa satiksmi.
- Kā parūpēties par sevi nelaimes gadījumā.
- Zināt, kur vērsties, ko pateikt, - bērnam jāpastāsta, pa kādu numuru zvanīt un kāda informācija bērnam būtu jāzina.
Pirmās palīdzības sniegšanas prasmes nelaimes gadījumā būtu jāapgūst jebkuram pieaugušajam, speciālisti iesaka laiku pa laikam apmeklēt lekcijas, lai atjaunotu zināšanas.
