Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sākusi jaunu satiksmes drošības kampaņu "Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme", kuras mērķis ir veidot pieaugušo, īpaši vecāku, izpratni par nozīmi viņu priekšzīmīgai rīcībai ceļu satiksmē, veidojot drošus bērnu paradumus uz ceļa. Tas iekļauj arī aizsarglīdzekļu lietošanu satiksmē.
"Tas, ar ko mēs mūsu nodaļā saskaramies, – praktiski visi gadījumi ir smagi. Ir vai nu ļoti smagas autoavārijas, kurās lielākā tiesa pacientu nav bijuši piesprādzējušies, vai nu mums gandrīz vienmēr ir cilvēki, kuri, braucot ar riteni vai elektroskūteri, nav vilkuši ķiveres. Galvaskausa pamatnes lūzums ir visbiežākais iemesls, kāpēc mēs liekam nodaļā, vērojam, ārstējam," stāstīja Vahbe.
Ārsts vērtēja, ka bieži vien cilvēkiem šķiet, ka "ar mani jau tā nenotiks", bet patiesībā nelāgas sakritības notiek ik dienas.
"Mums ir ļoti svaigs gadījums, kad mašīna vienkārši stāvēja ceļa malā, un laikam laikapstākļu dēļ smagā mašīna iebrauca tajā no aizmugures, bet jaunietis aizmugurējā sēdeklī jau bija atsprādzējies. Mēs pavadījām operācijas zālē nepilnas trīs stundas operējot, mēs salikām seju no plāksnītēm, izvācām šķembas no smadzenēm ārā, nācās arī kaut kā sašūt bojāto smadzeņu apvalku un evakuēt saasiņojumus gar smadzenēm, lai varētu izglābt dzīvību," stāstīja Vahbe.
Pašlaik minētais jaunietis ārstējas intensīvās terapijas nodaļā, viņa stāvoklis ir stabils, bet virsārsts uzsvēra, ka šādi gadījumi, kad cietušie jau ir bijuši atsprādzējušies, jo nav domājuši, ka kaut kas slikts varētu atgadīties, notiek bieži. Aizsarglīdzekļu lietošana satiksmē ir pats galvenais.
"Tas ir visbūtiskāk, jo, ja mēs skatāmies uz to, kādas ir traumas, mēs varam pateikt, ka vairāk par 80% gadījumu mēs varam pilnīgi izvairīties no tām traumām," uzsvēra Vahbe.
Viņš norādīja, ka pēdējos divos gados tikai viens pacients nonācis slimnīcā, lai gan kritiena brīdī bija uzvilcis ķiveri, un arī šajā gadījumā galva netika cietusi, tikai žoklis.
Lielākā daļa bērnu, kas nonāk slimnīcā, nav lietojuši ķiveri vai citus aizsarglīdzekļus, nav atradušies bērnu sēdeklīšos.
Spēja kontrolēt nekontrolējamo
Iespējams, aizsarglīdzekļu nelietošana saistīta ar to, ka bērnu vecāki nespēj objektīvi izvērtēt potenciālos riskus, sprieda Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.
"Tas, kā cilvēki interpretē drošu braukšanu, jēgpilnu braukšanu, ir visai, tautas valodā sakot, sviestaini. Droši vien, ka es uz to skatītos plašākā nozīmē, kādas vispār ir vērtības, kādi ir atskaites punkti, kurus cilvēki ņem vērā tajā brīdī, kad vada automašīnu, kādā veidā ir jāveido mijiedarbība ar citiem cilvēkiem.
Protams, svarīgs ir arī riska vērtējums, jo cilvēki dažās jomās ir ļoti slikti savos spriedumos, un riska vērtējumi ir viena no tādām absolūtām virsotnēm negatīvā nozīmē," vērtēja Austers.
Profesors norādīja, ka cilvēki, atrodoties satiksmē, mēdz pārspīlēt pakāpi, kādā spēj kontrolēt patiesībā nekontrolējamo jeb visu to, kas notiek tiem apkārt.
"Skaidrs, ka tur arī bērni kaut kādos brīžos ir iesaistīti. Nu kā – es jau esmu tāds vecis, es māku braukt ar mašīnu, ar mani nekas nenotiks, lai tas bērns tur vienkārši pasēž. Kaut kādā pakāpē varbūt cilvēkiem ir taisnība, ka viņš vai viņa māk labi vadīt automašīnu, bet satiksmes situācija ir kontekstuāla, tur ir mijiedarbība ar citiem satiksmes dalībniekiem, un visu tu nekādā gadījumā nespēj kontrolēt, bet mēs pārspīlējam pakāpi, kādā spējam," skaidroja Austers.
Tāpat viņš uzsvēra, ka arī vara un pārākuma sajūta kā vērtība ir saistīta ar lielāku varbūtību braukt nepareizi jeb apzināti izvēlēties risinājumus, kas var novest pie satiksmes negadījumiem.
"Teiksim, pretēji ir vērtība, ko mēs varētu nosaukt par drošību plašā nozīmē – būt veselam, rūpēties par sevi, par saviem tuvākajiem. Tur ir ļoti skaidra sakarība, ka tie cilvēki apzināti, kad vien ir iespējams, izvēlas tādu rīcības modeli, kas ir mazāk riskants īstermiņā un ilgtermiņā," norādīja Austers.
