Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Annu Kononovu

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Dr.sc.comm. Solvitu Denisu – Liepnieci

Aicina vecākus ar bērniem runāt par rīcību ugunsgrēka gadījumā

Aicina vecākus ar bērniem runāt par rīcību ugunsgrēka gadījumā

Likums nosaka, ka bērnu bez pieaugušo uzraudzības nedrīkst atstāt, kamēr viņš nav sasniedzis septiņu gadu vecumu. Tomēr arī 10 gadus vecs bērns, visticamāk, krīzes situācijā apjuks un bez pieaugušo palīdzības nezinās, ko iesākt. Tādēļ glābēji aicina vecākus ar savām atvasēm pārrunāt, kā rīkoties bīstamās situācijās. 

Pagājušajā nedēļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma zvanu no desmitgadīga bērna, ka dzīvoklī aizdedzies putekļsūcējs. Tikai bērna pareiza rīcība, visticamāk, pasargāja viņu no saindēšanās ar dūmiem. Bērns mājoklī bija atstāts viens pats. 

Pieejams telefons, zināms dienesta numurs un paša mājas adrese

Tas ir dažu minūšu jautājums, līdz uguns liesmas var pārņemt dzīvokli vai māju, tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aicina vecākus ar savām atvasēm pārrunāt to, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

"Vecākiem jārada apstākļi, lai bērniem būtu iespējas piezvanīt gan glābšanas dienestam, gan droši evakuēties, būtu pieejamas dzīvokļa vai mājas atslēgas," stāstīja VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris Kristaps Kolbergs.

Tas nozīmē, bērnam ir jābūt pieejai telefonam. Glābšanas dienesta tālruņa numuru 112 vajadzētu ikdienā turēt visiem redzamās vietās. Piemēram, pielikt lapiņu vai uzlīmi pie ledusskapja, televizora un datora. Bēram regulāri ir jāmāca un jāatgādina, kāda ir viņa mājas adrese.

"Bērniem, kuriem ir viedtālruņi, ir iespējams uzstādīt aplikāciju, ar kuru var zvanīt uz glābšanas dienestu. Šādā veidā glābšanas dienestam ir redzama atrašanās vieta, ja protams ir aktivizēti attiecīgi iestatījumi," piebilda VUGD pārstāvis.

Izspēlēt situāciju par rīcību ārkārtas gadījumos

Vecākiem ar bērniem būtu vērts izspēlēt situāciju, kā pareizi rīkoties ārkārtas gadījumos.

"Var izmantot VUGD mājaslapā pieejamo informāciju par ģimenes drošības plānu. Ir iespējams uzzīmēt savu dzīvokļa vai mājas plānu un ar aizsietām acīm pamēģināt evakuēties, kā tas būtu realitātē, ja būtu sadūmojums," skaidroja Kolbergs.

Drošības jautājumiem nevajadzētu pieiet formāli. Ja regulāri ar bērniem tiks izspēlēti evakuācijas vingrinājumi, ar laiku atvasei izstrādāsies instinktīvas zināšanas, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā un atrast izeju no mājas.

Glābēji uzsver, pirmais solis ugunsgrēka gadījumā ir evakuācija no mājas vai dzīvokļa.

Ja telpu ir pārņēmuši dūmi, uz izeju ir jārāpo, jo pie grīdas dūmu koncentrācija būs mazāka. Esot drošībā, var zvanīt glābējiem. Un tikai trešais solis ir dzēšanas darbi, pie nosacījuma, ka cilvēkam ir nepieciešamās spējas un zināšanas, kā to veikt.

Bērnam jāmāca, ka dzīvoklis vai māja ir jāpamet arī situācijās, ja telpās ir piedūmojums, nevis liesmas. Iespējams, ugunsgrēks izcēlies kaimiņu dzīvoklī.

Bieži vien ugunsgrēkos cilvēks iet bojā nevis no liesmām, proti, sadeg dzīvs, bet gan no tvana gāzes. Tā ir gāze bez krāsas un smaržas.

"Jutīgāki ir bērni. Visbiežāk pēc viņiem arī pamana. Vecāki cilvēki spēj tolerēt augstākas koncentrācijas tvana gāzi.  Viena no agrīnām sūdzībām ir miegainība, galvassāpes. Sajūta ir, ka viss ir vatīgs, smags. Smagākos gadījumos tas var būt ģībonis, līdz pat krampjiem un komai," skaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas  anesteziologs reanimatologs Oļegs Šuba.

Saelpojoties tvana gāzi vai toksiskus dūmus, samazinās iespēja glābt savu dzīvību. Tāpēc ļoti svarīga ir laicīga evakuācija. Vecākiem būtu vērts uzturēt labas attiecībās arī ar kaimiņiem, lai bērns krīzes situācijā  nekautrētos lūgt viņu palīdzību. 

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti