Raidījumā viesojas divu bērnu vecāki Anna un Kārlis Andersoni un Kristīne un Māris Baloži, kuru ģimenē ir kopā pieci bērni no sešiem līdz 24 gadiem.
Rutīna attiecībās var iestāties ātri, bet to nevajag uztvert kā ko sliktu, rutīna var būt arī nomierinoša un laba.
Anna Andersone uzskata, ka rutīna nav ģimenes lielais drauds, tā var būt arī atvieglojums un prieks, drošība attiecībās. Ir gan nepieciešams, lai dzīvē ir arī pārdzīvojumi.
Iekšējā vajadzība ir augt. Augt var arī rutinizēti.
“Rutīna ir foršs rāmis, kur ielikt ko pārsteidzošu,“ uzsver Kārlis Andersons.
Pārim, atļaujoties vienam otru paprovocēt ar pārsteigumiem, ir unikāla iespēja ieraudzīt iespējas, kuras mums pat var neienākt prātā.
Kristīne Balode raidījumā min, kā viņas vīrs Māris bija saorganizējis romantisku braucienu ar limuzīnu, kas Kristīnei ļoti nepatīk. Šādās situācijās jālemj – izlikties vai teikt taisnību. “Nevar viens otru iepazīt, ja tēlojam. Reizēm šis ceļš ir sāpīgs. Tas pāri norūda, cik kopā var iznest vilšanos,” skaidro Kristīne.
Pāru attiecībās liela nozīme ir arī romantikai. Kristīne min, ka romantika ir lieta par sajūtām, ka “mani sadzird, mani grib, ka spējam paskatīties viens uz otru ne pašsaprotamā veidā.”
Valentīndienā arī romantiku padara par patēriņa preci. Mantiskās dāvanas un mantiskā romantika.
Romantiku esam pārdevuši, daudz ārišķības par rožu garumu vai sveču daudzumu. Māris uzsver, ka izpratne par romantiku saistās ar divvientulību, jo ir laiks tikai vienam otram, īpaši, ja ir mazi bērni. Tas ir notikums ārpus ikdienišķā.
Kristīne uzsver, ka bērnus var reizēm ignorēt, atcerēties, ka vecāki ir prioritāte ģimenē, tad var atvēlēt laiku sev. Attiecībās jābūt hierarhijai, lai bērni var novērtēt to.
Bieži attiecībās ir patērējošā, pieprasošā attieksme, svarīgi saprast – ko es darīšu tev, lai tev vieglāk būtu man ko dot, uzskata Kristīne.
