ĪSUMĀ:
- 2018. gadā akcijā "Dod pieci!" jauno vecāku kursiem saziedoti vairāk nekā 120 000 eiro.
- Akcijas laikā īpaša uzmanība bija pievērsta tēva lomai.
- Sabiedrībā vairākkārt nācās skaidrot akcijas mērķi izglītot vecākus, jo valda uzskats, ka būt vecākam ir pašsaprotami.
- Par ziedojumiem palīdzība tikai sniegta vairāk nekā 2000 vecāku.
- Ģimene, kas kursos piedalījās: Šādām apmācībām vajadzētu būt obligātām.
- Organizācija "Mammām un tētiem": Arī informācija ir prevencija.
- Organizācija "Plecs": Bērni novērtē katru mazo solīti, ko vecāks sper, lai uzlabotu attiecības.
15. decembrī sāksies jau desmitais Latvijas Radio labdarības maratons "Dod pieci!". Šogad tajā vāksim ziedojumus organizācijām, kuras riska jauniešiem cenšas palīdzēt tikt laukā no dzīves sarežģījumiem. Kamēr vēl tikai skaitām dienas līdz šim notikumam, ik nedēļu atskatāmies uz iepriekšējo gadu akcijām – kādiem tematiem tās bija veltītas, cik daudz naudas saziedoja, kas par šiem līdzekļiem paveikts un cik aktuāls konkrētais problēmjautājums ir šodien.
Akcijas laikā īpaša uzmanība tēva lomai
Meitene ar lūdzošu skatienu un fotogrāfijas, kurās skatāms dažādās aktivitātēs un darīšanās aizņemtais tētis, kura, šķiet, nekad nav klāt. Šādā filmiņā ietverts 2018. gada labdarības maratona "Dod pieci!" mērķis – palīdzēt vecākiem iemācīties būt patiesi klātesošiem savu bērnu ikdienā. Par to mūziķi dzied arī tā gada akcijas himnā, kuras nosaukums – "Apskāvieni cik".
Maratona laikā ikviens interesents varēja ziedot piecus eiro, bet pretī saņemt paša izraudzīto dziesmu, kuru atskaņoja kāds no akcijā iesaistītajiem Latvijas Radio 5 dīdžejiem. Tā jau bija tradīcija, ka uz akcijas laiku – no decembra vidus līdz brīdim īsi pirms Ziemassvētkiem – ētera personības uzturējās stikla studijā Doma laukumā, kur uzņēma arī dažādus viesus vai sazinājās ar ziedotājiem un risināja sarunas par un ap tā gada tematu – būšanu par vecākiem tā, lai bērni augtu laimīgi.
Akcijas laikā īpaša uzmanība bija pievērsta tēva lomai ģimenē, secinot, ka bieži vien vīrieši stāv malā un tikai noskatās, kā ar atvasēm galā tiek mammas.
Studijas viesu vidū bija arī Rīgas Stradiņa Universitātes Humanitāro zinātņu katedras docents Vents Sīlis, kurš izteica versiju – bērna dzīves sākumā tam tā arī jābūt. Par šo un citiem vecāku dzīves aspektiem Ventu Sīli izvaicāja Toms Grēviņš:
Grēviņš: "Paskatoties no dažādām pusēm un šogad, gatavojoties labdarības maratonam "Dod pieci!" mēs nonācām pie secinājuma, ka viskautko mēs esam gatavi mācīties, bet ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka būt par vecāku – viss taču notiks, bērns piedzims un aiziet, un viss būs. Vent, kurā brīdī tu saprati, ka būt par tēvu ir jāmācās?"
Sīlis: "Nu tajā brīdī, kad uz savas ādas dabūju izbaudīt, kā tas ir, kad vispār nekas nestrādā. Kad ģimene bija disfunkcionāla. Par tēvu būt ir jāmācās, jo pirmajos dzīves gados māte ir tas svarīgākais, kas bērniņam ir, un tēvam atliek tāda ļoti dīvaina loma, viņam it kā nav tur vietas. Mātes un bērna attiecību tandēmā tēvs ir kaut kas, kas tur pienes visu to sarīkoto sadzīvi apkārt un tā tālāk, un tā ir diezgan atsvešināta sajūta, ko daudzi vīrieši izjūt kā problēmu. Pēkšņi izrādās, ka tai mammai ar bērnu ir tās ļoti ciešās, tuvās attiecības, bet es tur kaut kur esmu. Pirmkārt, nenobīties no šīs nedaudz distances, jo būtībā tēvs jau ar mammu nevar konkurēt, lai gan tas instinktīvi ir tas, ko gribas darīt. Beigās sanāk, ka tu mēģini būt otra mamma. Un tā būtu tā viena kļūda. Otrs ir, ka vecāki mūsdienās ar šo "bērnu kultu" saiet, vulgāri sakot, "sviestā". Viņi uzkaras uz šīs vecāku lomas un pārstāj būt pāris."
Zināšanas neuzrodas pašas no sevis
Akcijas mērķi – izglītot vecākus – nācās izskaidrot daudzkārt,
jo sabiedrībā valda viedoklis, ka būt par tēvu vai māti nav jāmācās īpašos kursos, sak, visi taču esam piedzimuši un uzauguši, tātad vecāki ar šo darbu kaut kā galā ir tikuši.
To, ka zināšanas neuzrodas pašas no sevis, ar dīdžejiem Tomu Grēviņu un Magnusu Eriņu apsprieda Latvijas Radio žurnālists un četru bērnu tēvs Jānis Ramāns:
"Esmu dzirdējis cilvēkus, kas kritizē, kāpēc cilvēkiem jāmāca pašsaprotamas lietas. Mēs arī gājām uz pirmsdzemdību kursiem. Manā gadījumā tā bija tāda rūdīta vecmāte. Izstāstīja 100 un vienu veidu, kas dzemdībās var noiet greizi. Galvenais ir nepanikot un netraucēt ārstiem. Ja nu gadījumā tev, tēvs, kurš arī piedalās dzemdībās, paliek slikti ap dūšu, tad, lūdzu, to dari citā nodaļā, jo mēs būsim aizņemti. Pēc tā pirmā kursa apmeklējuma es pie sevis prātoju, ka viss jau būs bijis diezgan veiksmīgi, ja vismaz viens – sieva vai bērniņš – man tiks atdoti atpakaļ pilnībā veseli un bez nekādām nākotnes problēmām. Tam dzemdību brīdim, iespējams, tas [kursi] bija noderīgi, bet ko darīt pēc tam, kad viņš ir klāt? Nu jā, pasaka, nabiņa jātīra, jāpabaro, pamperi jāmaina un vēl vannā jāliek."
Par ziedojumiem palīdzēts gandrīz 2000 vecāku
2018. gada labdarības maratona "Dod pieci!" 148 tiešā ētera stundās tika saziedoti nedaudz vairāk par 120 tūkstošiem eiro. Tie tika izmantoti, vecākiem sniedzot iespēju pilnveidoties organizācijas "Plecs" rīkotos kursos.
Organizācijas pārstāvis Jānis Erts norādīja, ka sākumā bijis aprēķināts, ka ar resursiem varēs palīdzēt 583 vecākiem, bet beigās par ziedojumiem palīdzība sniegta gandrīz 2000 vecāku.
Viena no ģimenēm, kas izmantoja iespēju pilnveidoties laikā, kad vēl tikai gatavojās kļūt par vecākiem, bija Liene Millere un viņas vīrs Martins. Tās bijušas ļoti intensīvas trešdienas septiņu nedēļu garumā, atcerējās nu jau divi meitu mamma Liene Millere:
"Es vakar pārrunāju vēl ar savu vīru šīs apmācības. Protams, kaut kas jau ir piemirsies, bet viņš izteicās, ka tas noteikti mainīja viņa priekšstatus par to, kā vajadzētu audzināt bērnus. Uzlika arī tādus uzsvarus svarīgākos. Mēs vienojāmies arī par to, ka šīs apmācības patiesībā valstī, kas rūpējas, kas vēlas, lai viņu iedzīvotāju bērnības ir laimīgas, manuprāt, būtu obligātas."
Sagatavošanās bērnu ienākšanai ģimenē bijusi ļoti vērtīga gan teorētisko, gan praktisko iemaņu ziņā, piemēram, Lienei palicis prātā, ka gadījumā, ja bērnam uznāk histērija, viņam var iedot padzerties ūdeni, lai nomierinātu. Mācības notikušas grupā, tajā bijuši vecāki ar dažāda vecuma bērniem, un arī citu pieredze un problēmas labāk ļāvušas sagatavoties vecāku lomai, vērtēja Liene :
"Bija dažādi piemēri, šajā grupā tika pārstāvēti dažāda vecuma bērni. Vecāki, kuriem, piemēram, bija bail no saviem bērniem, vai vecāki, kuri risināja kaut kādas dārziņu problēmas. Es šajā posmā biju savos pirmsākumos, grūtniecības skaistajā periodā, bet pat tad, ja es nebiju plānojusi kliegt uz saviem bērniem vai kaut kā tamlīdzīgi, man šķiet, ka tas ievirzīja mani tādā mierīgākā gultnē, lai es saprastu, kā es, piemēram, gribētu, lai pret mani izturētos bērnībā. Apmācībās tika veicināta empātija, kas, manuprāt, mūsu sabiedrībā ir ļoti vajadzīga."
Liene atzina, ka ne šie, ne citi kursi viņu un vīru nav padarījuši par perfektiem vecākiem, taču tāds arī nav bijis mērķis.
Kā norādīja organizācijas "Plecs" pārstāvis, bērni negaida, ka vecāki būs ideāli, bet novērtē katru vismazāko solīti, kas sperts uz labāku attiecību pusi.
"Tas, ko mēs redzam praksē, arī ārpusģimenes aprūpē,
neviens bērns negaida, ka vecāks ir perfekts. Visi bērni gaida to, ka vecāks mēģinās kaut par pussolīti būt labāks," sacīja Erts.
Apmācībām būtu jābūt ikdienišķai praksei
Pēc 2018. gada organizācija "Plecs" paplašinājusi savu darbību un piedāvā līdzīgas apmācības arī sociālā riska ģimenēm, kā arī skolotājiem, jo jebkuram pieaugušajam, kurš diendienā ir saskarē ar bērniem, var būt nevēlami uzvedības stereotipi, kurus iemācīt nākamajai paaudzei nevajadzētu. Erts izteicās, ka šāda veida apmācībām būtu jābūt ierastai, ikdienišķai praksei.
Par nepieciešamību obligāti un sistemātiski izglītot topošos vecākus sprieda arī organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa:
"Mēs regulāri ministrijās stāstam, runājam arī ar deputātiem par nepieciešamību vecākus izglītot.
Tas nozīmē nevis viņiem izdalīt maģistra grādus, bet nodrošināt secīgu, pēctecīgu un regulāru informāciju. Jo arī informācija ir prevencija,
un tiešām es joprojām Latvijas politikas veidotājiem varu pārmest šo nepietiekamo ieguldījumu prevencijā. Un informācija ir prevencija. Vienalga, vai mēs ņemam tematu par bērnu drošību, par bērnu fizisku pasargāšanu vai par bērnu un arī ģimenes emocionālo veselību. Jebkurai tēmai, ko mēs paņemam, apakšā ir informācija, kas iztrūkst savlaicīgi."
Par vispiemērotāko brīdi, kad vecākus izglītot, Akmentiņa-Smildziņa uzskata laiku, kad sieviete ir gaidībās. Viņai zināms, ka citās valstīs tāda prakse pastāv, piemēram, vecāki nevar doties prom no dzemdību iestādes, iekams nav noklausījušies informāciju par to, ko nozīmē būt vecākiem un kam jāgatavojas.
KONTEKSTS:
Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad jau desmito reizi notiks īsi pirms Ziemassvētkiem – no 15. līdz 21. decembrim, teju nedēļas garumā raidot no īpašas stikla studijas pilsētvidē, Doma laukumā. Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad iestāsies par atbalstu riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem.
Latvijas Radio 5 dīdžeji 24/7 režīmā dalīsies ar cilvēku pieredzes stāstiem, ekspertu viedokļiem un atskaņos ziedotāju izvēlētas dziesmas, iestājoties par pārmaiņām sabiedrībā.
"Dod pieci!" rīko Latvijas Radio ciešā sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu LSM.lv un ilggadējo ziedojumu partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv.
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašam vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai, neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam.
