Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) publiskojis jaunāko “Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījumu", kas rāda, ka liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība Latvijā septiņus un deviņus gadus veciem skolēniem nepalielinās, tā skar 23% septiņgadīgo un 25% deviņgadīgo.
Veselīgs uzturs bērniem
Rakstu rubrika vecākiem par bērnu veselīgas ēšanas ieradumiem
Rubrikā stāstīsim:
- Pētījumi par bērnu ēšanas ieradumiem un lieko svaru Latvijā.
- Neveselīgas ēšanas fiziskās un emocionālās sekas bērniem.
- Cik daudz cukura slēpjas populāros produktos.
- Mīti un patiesība par ēšanas ieradumiem.
- Kā bērns iemācās ēst saldumus.
- Ēšanas ieradumu maiņa.
- Kam jābūt veselīgu pusdienu šķīvī.
- Bērnu emocijas un ēdiens.
- Spēles bērniem par veselīgu uzturu www.bernistaba.lsm.lv.
Liekā svara problēma skolā
Bērnu antropometrisko parametru pētījumi pie mums tiek veikti no 2008. gada, jau bijušas piecas pētījuma kārtas, iniciētas no Pasaules veselības organizācijas, informē Slimību profilakses un kontroles centra Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Biruta Velika.
Antropometriskie parametri ir bērnu ķermeņa svars un auguma garums, vēl nosaka vidukļa un gurnu apkārtmēru. Aprēķina ķermeņa masas indeksu, to nosaka atbilstīgi bērna vecumam un dzimumam. Bērnus ne tikai mēra, bet arī aptaujā, tāpat anketējot izzina vecāku viedokli.
Piecu kārtu rezultātus var attiecināt uz septiņgadīgo populāciju, 10 gadu dinamika rāda, ka aptaukošanās ir robežās no 22 – 23%, mainās tā izplatība starp dzimumiem. Sākotnēji zēniem tā bija augstāka, tagad meiteņu svars 10 gadu laikā pakāpeniski palielinās.
Svara korekcija bērniem
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Svara korekcijas programmas speciāliste ārste endokrinoloģe Jurgita Gailīte uzsver kā pozitīvu to, ka aptaukošanās tendence bērniem nav procentuāli pieaugoša. Dati gan iepriecina, gan satrauc – pozitīvi, ka tendence nav pieaugoša, bet negatīvi, ka pieaug meiteņu ar lieko svaru īpatsvars. Zēniem izdodas 11 reizes labāk koriģēt svaru. Svara korekcija izdodas 50% bērnu. Nākotnē var sagaidīt svara pieaugumu. Pasaules Veselības organizācijas pētījumos ir noskaidrots, ka 60% gadījumu ģimenēs turpinās liekā svara problēmas – mammai, bērnam, tad nākamā paaudzē dzimst bērns ar lielu svaru, kuram draud aptaukošanās risks.
Ko darīt? Izglītot vecākus, bērnus, pusaudžus un ārstus.
Svara korekcijas programmā bērniem, kuri apmeklē endokrinologu un svara korekcijas kabinetu, jāgaida trīs līdz četri mēneši rindā. Nepieņem bērnus līdz 7 gadiem (mazāki nevar visu dienu pavadīt) un virs 17 gadiem, jo nav atpakaļsaites. Gada laikā 100 bērni apmeklē programmu – 50% aptur svara pieaugumu, pārējiem svara uzvaras gājiens turpinās.
Vecāku loma
Uztura treneris Mārtiņš Bidiņš uzsver, ka neviens cits nevar par bērniem parūpēties, tikai vecāki. Ko dara pieaugušie, lai veicinātu bērnu svara pieauguma mazināšanos?
“Pētījumā teikts, ka sports un dejas bērniem ir no vienas līdz trim stundām nedēļā. Brīvdienās vairāk laika pie datora vai televizora pavada. Miegam jāvelta vismaz deviņas stundas, bet tā nenotiek, ap 25% nebrokasto, 40% katru dienu ir saldumi, to sasummējot – kāda var būt tendence pieaugušā vecumā? Slikta. Nekustas, neguļ, ēd daudz saldumu – nevar būt nekas labs,” pauž Mārtiņš Bidiņš.
Viedierīču lietošanas īpatsvars ir liels, tas pieaug ar katru gadu, arī mazākiem bērniem. Pie viedierīcām pavada divas vai trīs stundas, brīvdienās vēl vairāk. Vecākiem jāiemācās pavadīt laiku kopā ar bērniem.
Aptauja rāda, ka vecāki neredz bērnu lieko ķermeņu masu un pat aptaukošanos.
Sabiedrības izglītošana
Sabiedrība jāizglīto par to, ko nozīmē pārtika un pirmās nepieciešamības preces.
“No rīta saldais sieriņš, tad saldais dzēriens, cepumi pie omītes, vakarā atnāk tētis ar čipsiem – četri svētki dienā, “
situāciju raksturo BKUS ārste.
“Sabiedrības paradumi mainījušies – kādreiz pagalmā satikās bērni, spēlējās un negribēja dzirdēt vārdus – “nāc mājās ēst”.
Vecāki ārstam stāsta, ka bērnam ir nekontrolēta apetīte. Tas nav ģenētiski, bet tāpēc, ka bērnam nav, ko darīt, jo viedierīces nenodrošina visu emocionāli nepieciešamo.
Ārste norāda, ka bērni un pusaudži mēdz ēst pārāk daudz: “Brokastis, pusdienas, viena uzkoda un vakariņas, bet pusaudzis nav zīdainis, kuram jāēd piecas reizes dienā.”
Vainojami ne tikai vecāki, bet arī ārsti, kuri savlaicīgi nepievērš uzmanību bērna liekajam svaram. “Ne tikai sabiedrības, vecāku, bet arī ārstu uzmanība jāvērš uz to, ka meklē vielmaiņu vai ģenētiku. Aptaukošanās ir pārmērīga ēšana, paradumi, brīvi pieejami našķi un uzturs. Vielmaiņa vai ģenētika – tie ir tikai 2%. Atnāk uz skolu, bet ārsts nav pievērsis uzmanību svara pieaugumam. Ārstam jārunā ar vecāku, jāmaina uztura paradumi, mazam bērnam to darīt ir vienkāršāk.”
Ja bērnam ir virssvars, jāstrādā visiem; ja vecākiem nav laika, jāmeklē palīdzība pie speciālistiem.
Internets, sociālas problēmas, aptaukošanās – problēmu kopums, kas norāda, ka jāstrādā kopā un jāmeklē palīdzība.
