Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Interesanti, ka vīrusi patiesībā tiek ierindoti kaut kur uz robežas starp dzīvo un nedzīvo matēriju, jo tie nespēj izdzīvot bez citām dzīvības formām. Vīrusi paši nevairojas, kā to dara, piemēram, baktērijas. Tie ir patogēni jeb sīkas, kaitīgas sīkbūtnes, kuras piespiež citu organismu šūnas sevi pavairot.
Zīmīgi, ka arī baktērijās var iemājot vīrusi, kurus sauc par bakteriofāgiem.
Par laimi, vīrusi ir specializējušies savos meklējumos pēc šūnām, kuras tie spēj inficēt un piespiest sevi pavairot. Tāpēc vairums vīrusu cilvēkam nav bīstami, jo mājo augos, augsnes baktērijās un citos saimniekorganismos. Taču tiek uzskatīts, ka ir vismaz 1,7 miljoni joprojām neatklātu vīrusu, kas spēj inficēt zīdītājus, tai skaitā arī cilvēkus un putnus. Tas nozīmē, ka zinātniekiem stāv priekšā milzīgs izpētes darbs, lai izprastu šo vīrusu izplatības uzbūvi un bīstamību, jo ir noskaidrots, ka vīrusiem piemīt spēja no viena saimniekorganisma pārlēkt uz citu. Šādu vīrusu pārejas no dzīvnieka uz cilvēku izsauktās slimības sauc par zoonozēm, un zoonozes nav nekāds retums. Tās ir atbildīgas par 75% no pasaules bīstamākajām infekcijām, tai skaitā mēri.
Arī viena no Covid-19 izcelsmes hipotēzēm ir tāda, ka sākotnēji šis vīruss ir vairojies sikspārņos, līdz pārlēcis uz cilvēku.
Līdzīgi tiek uzskatīts, ka MERS infekciju izraisošais koronavīruss tiek pārnēsāts kamieļa organisma šūnās, un kamielis šo vīrusu var tālāk nodot cilvēkam. Par laimi šādas vīrusu pārlēkšanas no dzīvnieka uz cilvēku lielākajā vairumā beidzas ar vīrusa bojāeju, jo tas nespēj iedzīvoties jaunā saimnieka organismā, kura imūnsistēma svešu vīrusu atpazīst, iezīmē, neitralizē un iznīcina. Tomēr jau ir zināmi vairāk kā 200 cilvēkam bīstamo vīrusa tipu. Diemžēl ir iespējami arī vīrusam labvēlīgāki pārneses scenāriji. Piemēram, ar ērču encefalītu cilvēku sekmīgi inficē ērces, kas to savukārt pārņem no dzīvniekiem, ar kura asinīm tās barojušās.
Pie zoonotiskajām slimībām pieskaitāmas arī Ebola, Zika, Rietumnīlas, Nipa, Hendra vīrusa izraisītās slimības un arī putnu gripa.
Turklāt gadījumos, kad divi dažādi vīrusi vienlaicīgi ir inficējuši vienu un to pašu šūnu, tie var savstarpēji apmainīties ar veseliem genomu segmentiem, veidojot jaunus vīrusu hibrīdus.
Bet kā tad ar CoV-2 vīrusu, kas izraisa Covid-19? Kad cilvēks ir saslimis, ikviens vīruss, kas iekļūst cilvēka šūnā, piespiež to 36–48 stundu laikā saražot vismaz 10 vīrusa kopijas katrā inficētajā šūnā. Līdz ar to slimības maksimuma brīdī, cilvēka organismā saimnieko no viena līdz 100 miljardiem vīrusa vienību, kamēr to kopējā masa nepārsniedz 100 mikrogramu. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka visā pasaulē vienlaicīgi ir tikai no 100 gramiem līdz 10 kilogramiem dzīvu SARS-CoV-2 vīrusu, tomēr tie ir nodarījuši pasaules ekonomikai daudz lielākus zaudējumus nekā Otrais pasaules karš. Tas nozīmē, ka cilvēcei ir vitāli svarīgi investēt vīrusu un to apkarošanas līdzekļu pētījumos.
