2020.gadā arī sasniegumi diplomātijā, zinātnē un kosmosa tehnoloģijās

Lai gan 2020. gadu aizēnoja Covid-19  pandēmija, tomēr ne viss bijis tik smagi. 2020. gads parādīja, ka spējam pielāgoties dažādām situācijām. Eiropā pandēmija neapstādināja arī “Brexit'' sarunas, un beidzot gada beigās tika sakārtotas turpmākās Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecības.  Neapstājās arī progress zinātnē un kosmosa izpētē, un vienlaikus Covid-19 izgaismoja arī  emocionālus un pateicības pilnus mirkļus. 

Covid-19 piespieda mūs mainīt ikdienu, apgūt jaunas tehnoloģijas un komunikācijas veidus. Iepriekšējos gados pamanījām, kā atsevišķi ietekmīgi politiķi iecienījuši īpaši stingrus un īpaši garus rokasspiedienus, pat īstas rokasspiedienu cīņas, kā, piemēram, starp Donaldu Trampu un Emanuelu Makronu, bet Covid-19 gadā varējām vērot, kā to aizstāj citas sveicināšanās metodes.

Gada lielākā diplomātiskā vienošanās Covid-19 ēnā nāca kā Ziemassvētku dāvana – vismaz tā Lielbritānijas un Eiropas Savienības sadarbības līgumu britiem pasniedza premjerministrs Boriss Džonsons. 

Spītējot Covid-19 uzliktajiem šķēršļiem, starptautiskā diplomātija bija gana aktīva. Kamēr Latvijā mēs pirmo reizi sagaidījām Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, izdzirdot aicinājumu stiprināt Eiropas Savienības vienotību uz globālās skatuves, četras arābu valstis normalizēja attiecības ar Izraēlu, palielinot cerības uz mieru  Tuvo Austrumu reģionā. Nobela Miera prēmiju sasniedza pasaules pārtikas programma, un, kā uzsvēra ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs – lai gan gads bijis smags, nākotne ir cerību pilna.

“Mums priekšā jaunais gads, un līdz ar to nāk jaunu cerību stari, redzot, kā cilvēki sniedz palīdzīgu roku kaimiņiem un pat svešiniekiem. Redzam, kā neaizstājamie strādnieki atdod visu, zinātnieki izstrādā vakcīnas rekordātrumā. Valstis pieņem jaunas saistības, lai novērstu klimata katastrofu. Ja strādāsim kopā vienotībā un solidaritātē, šie cerību stari izplatīsies visā pasaulē. Tā ir šī grūtā gada lielākā mācība,” pauda Antoniu Gutērrešs.

Iedvesmu varējām smelties zinātniskajos un tehnoloģiskajos sasniegumos – divas Covid-19 vakcīnas tika izstrādātas, izmantojot vēl nebijušas tehnoloģijas gēnu līmenī, bet īpaši ražīgs šis gads bija kosmosa izpētē – jūnijā no Zemes uz Marsu devās līdz šim tehnoloģiski iespaidīgākais robots-pašgājējs “Perseverance”, Ķīna uzsāka ambiciozu misiju, lai no Mēness iegūtu iežu paraugus, bet Īlona Maska uzņēmums “SpaceX” kļuva par pirmo privāto uzņēmumu, kurš nosūtīja astronautus uz Starptautisko kosmosa staciju ar savu kosmosa kuģi. Pirmā cilvēka misija uz Marsu tiek solīta jau tuvajā 2024. gadā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt