Kopumā Rīgā ir 15 pacēlāju, par kuriem rūpi tur pašvaldība. Rīgas domes (RD) Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes priekšnieks Valters Krasts skaidroja, ka liftu apsekošana notiek divas reizes nedēļā, bet gadījumos, ja saņemta sūdzība par bojājumu – nekavējoties. Divi pacēlāji, kas šobrīd nedarbojas, ir pie Dienvidu tilta, kur vandālisma seku novēršana aizņemšot ilgu laiku; cik tieši – nav zināms.

"Apeirons" sekmīgu atzīmi liftiem ielikt nevar

Vanšu tilta pacēlāju apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis novērtēja kā piemērotu cilvēkiem ar mobilitātes ierobežojumiem, taču norādīja, ka tas nepareizi uzstādīts.

"Citur tu piespied pogu, un durvis pašas atveras. Šeit noklikšķ, un pašam jāver – salauzīsi. Citreiz no Daugavas ir vējš, it īpaši augšā, un tās durvis mehānisms nespēj aizvērt, un viņas stāv visu laiku vaļā. Te vajadzētu priekšā būt tādai vēja barjeriņai un jumtam, lai sniegs nekrājas ziemā," skaidroja Briedis.

Vides pieejamības eksperts atzina, ka Rīgā uzstādītie pacēlāji nav piemēroti ērtai un regulārai izmantošanai, kā arī āra apstākļiem, kas arī ir iemesls, kāpēc tie regulāri lūst.

Tāpat viņš vērsa uzmanību lifta izmēriem. Tie gan atbilst standartiem, taču būtu jāņem vērā, ka ratiņkrēsli šobrīd kļūst garāki, pat velosipēda garumā, jo tiem tiek pieāķēti dažādi elektriskie pielikumi.

Neloģiski arī tas, ka šādu pacēlāju nedrīkst izmantot ar velosipēdu. Un arī par pacēlāju jēgpilnu izvietošanu netiek piedomāts.

"Velosatiksme te ir diezgan intensīva, un tās durvis uzreiz uz veloceļa atveras. Te normāli būtu, ka viņš būtu atbīdīts nost un te būtu tiltiņš līdz tai platformai, vējtverītis, lai cilvēks var izbraukt droši un tad skatīties, kā viņš izbrauks tālāk uz gājēju un veloceļa," apskatot liftu uz Vanšu tilta, skaidroja Briedis.   

Pacēlājiem, kas ir uzstādīti Rīgā, "Apeirona" pārstāvis nevar ielikt sekmīgu vērtējumu, jo tie nav nedz pārdomāti uzstādīti, nedz arī ir ticība tam, ka tie darbosies. "Pie stacijas, kur uz "Origo" iet, tur vienā galā tev jānobrauc, otrā jāuzbrauc, un cilvēki ratiņkrēslā labāk brauc līkumu apkārt, kur var pa gājēju pāreju pie Marijas ielas tikt pāri," norādīja Briedis.

Vides pieejamība jānodrošina ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos

Nākamais objekts atrodas netālu no Rīgas domes – pie Akmens tilta, kur ir uzstādīti diagonālie pacēlāji. Tie paredzēti tikai cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā. "Stāvēt uz viņa nevar – ar kruķiem, ar atbalsta rāmi, ar rolatoru šādus izmantot nevar," uzsvēra eksperts.

Šis ir atgādinājums par to, ka

vides pieejamība ir jānodrošina ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet visiem vecāka gadagājuma cilvēkiem un arī daudziem citiem, kam ir grūti uzkāpt pa pakāpieniem.

"Te būtu jāmeklē vieta vertikālam liftam, kuru var izmantot visi cilvēki, vai arī jāmeklē risinājums, kā tikt pāri ielai horizontāli," sacīja Briedis.

Varētu domāt par papildrisinājumiem

Rīgas domes pārstāvis atzina, ka labprāt uzklausītu ieteikumus par to, kādiem būtu jābūt pacēlājiem, "lai turpmākos būvprojektos to nodotu atbildīgajiem cilvēkiem".

Taču, lai arī vides pieejamības eksperts vēlreiz uzsvēra, ka Rīgā nav neviena teicama pacēlāja piemēra, pašvaldībā skaidroja, ka jauni – ērti un atbilstoši – pacēlāji uzstādīti netiks.

"Tāds pilnīgs nomaiņas process būtu ne pārāk iespējams, bet pielāgošanas droši vien varētu organizēt.

Bet bojātajiem liftiem mēs droši vien jau varētu paredzēt kaut kādus papildrisinājumus. Tā kā vajag dot informāciju, un mēģināsim ar to strādāt," pauda Krasts.

Kā viens no risinājumiem varētu būt pašvaldības mājaslapā regulāri atjaunināt informāciju par pacēlāju darbību – par tiem, kas salūzuši vai izdemolēti, kā arī termiņu, kad pacēlāju salabos. Tas cilvēkiem ar speciālām vajadzībām ļautu pirms iziešanas no mājas saplānot savu maršrutu.

Rīgas dome "4. studiju" informēja, ka liftu statuss turpmāk tiks publicēts, bet pagaidām vēl šī informācija nav pieejama.