Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds" paviesojās birojā, kurā ļauts ierasties ar saviem suņiem, un filmēšanas dienā uz vietas ir trīs ķepaiņi – Flora, Jete un Čiekurs.
Jetes saimniece Loreta Tretjakova uzsvēra, ka apzināti izvēlējusies darba vietu, uz kuru var nākt ar savu suni. Darbam suņi netraucē, tikai cilvēkam mazliet jāpamaina sava uztvere.
"Būt ar brīvāku prātu, arī pret citiem suņiem, ja tas nav tavs suns, kas rej, taču vide un "Zoom" sapulces ir iemācījušas tos ārējos faktorus vieglāk ignorēt. Tagad, ja kāds suns ierejas fonā, tas ir tikai normāli," viņa vērtēja.
Kad suņi pie darba pierod, riešana beidzas. "Viņš ļoti mierīgi uzvedas un sapulcēs nav problēmu, viņš netrokšņo," skaidroja saimniece.
Savukārt Jetes saimnieks Artis Resselis uzskata, ka suņi maina mikroklimatu birojā – visi kļūst priecīgāki, smaidīgāki.
"Visi kolēģi ir priecīgi, un Jete priecājas, visi priecājas, cik viņa ir dzīvespriecīga, jo pārējie suņi ir tādi mierīgāki ofisā. Jete ir tā, kas grib skriet, grib spēlēties," viņš teica.
Suņi ofisā patīk ne tikai cilvēkiem, tas patīk arī pašiem suņiem.
"No rīta es viņam saku: "Mēs iesim uz darbu, un tu satiksi kolēģus." Viņš ir nenormāli priecīgs, palēkdamies man nāk pakaļ; kad es saku – mēs iesim uz darbu, viņš ir entuziasma pilns, [citādāks] nekā tad, kad mēs ejam mājās," norādīja Čiekura saimniece.
Bažām, ka birojs, kas pilns ar mājdzīvniekiem, var izskatīties nenopietni un aizbiedēt kādu klientu, pamata neesot, drīzāk otrādi.
Resselis sacīja: "Par klientiem es vēl nevaru spriest, bet tagad izeju ielās, cilvēki grib parunāties, izeju pastaigās pa mežiem, cilvēkus satieku, grib parunāties, kas ikdienā parasti tā nenotiek."
Var secināt, ka suņi birojā var palīdzēt pārsteigt un atbruņot klientus, noslēgt līgumus un pelnīt.
Bet vai tas ir labi sunim?
Kinologs un dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs uzsvēra, ka saimnieks, kas atstāj suni astoņos no rīta un atgriežas sešos vakarā, nav labākais variants. Ja cilvēkam ir iespēja paņemt suni līdzi un pārējie kolēģi uz to raugās pozitīvi, tad to vajag darīt.
"Ja viņam tur būs brīvība, viņš var staigāt, viņš var gulēt, viņš var darīt, ko grib, un neviens viņu par to nesoda, tad ir labi," viņš vērtēja.
Taču jāņem vērā daži riski. Ja birojā ir citi suņi, tad, no vienas puses, suņi mācās socializēties, taču var notikt arī nepatīkami konflikti. Tāpat tas, ka suns un saimnieks visu dienu ir nešķirami, var uzlabot attiecības, bet var radīt arī problēmas.
"Ja suns visu laiku atrodas kopā ar saimnieku, tad var veidot papildu atkarību, un viņam būs grūtības palikt vienam pašam mājās," norādīja eksperts.
Vēl viens risks ir saimnieka veiktās apmācības apdraudējums. Piemēram, mazo šķirņu suņus bieži māca nokārtoties iekštelpā uz paladziņa. Un, ja to var mājās, arī citas iekštelpas sunim dos zaļo gaismu. Sajūtot cita suņa smaržu, citi suņi var iezīmēt teritoriju.
Un arī saimnieks nebūs vienīgais izklaidētājs.
"Ja viņš zina, ka tur būs forša tikšanās ar citiem suņiem, mēs skriesim, tajā pašā laikā viņš mācās ignorēt komandas, tad viņš mācās būt nepaklausīgs tajā situācijā, un tur ir tāds mīnuss," norādīja Čipustanovs.
Noteikti visiem kolēģiem ir jāpasaka, kā pret suni izturēties un vai vispār suni drīkst pacienāt.
"Ir bijuši gadījumi, ka visi grib kaut ko iedot, jo viņš ir tāds diedelnieks, un labprāt no katra kolēģa pusdienām kaut ko varētu nočiept, tas nebūtu īpaši labi viņa veselībai noteikti," uzskata Čiekura saimniece.
Bažas, ka sēdošs darbs birojā sabojās suņu figūras, esot bez pamata, fiziskā slodze tur ir pietiekama.
"Man šķiet, ka tie kolēģi ļoti nodarbina. Visi grib samīļot, visi grib sasveicināties, visi ir priecīgi, bužina, skraida, mums ir lielisks koridors suņa izskraidināšanai," norādīja Floras saimniece.
