Problēma, kad suns visu laiku skrien prom no mājas, sakņojas pieņēmumā, ka, ja mums ir privāta teritorija, sunim var atļaut tajā dzīvoties vienam pašam un īpaša uzmanība viņam nav jāpievērš, vērtēja Zvirbule:
“Izlaižot suni ārā vienkārši padauzīties sētā, kad pats esi mājās, suns ir viens pats. Tad, kad suns ir viens pats, suns nodarbojas ar to, ko viņam liek pamatinstinkti: ostās, aprej garāmgājējus, ostās ar kaimiņu sētas suni, skrien.”
“Ja sētā kļūst garlaicīgi, tad seko nākamais solis, interese par apkārtējo vidi.
Lielākoties tā ir vēlme pirmām kārtām apmierināt savas hormonu vajadzības, tātad vairošanās instinkts," viņa norādīja.
Kinoloģe uzsvēra, ka privātmāja nenozīmē, ka ar suni var nenodarboties. Bez regulāras apmācības vai vienkārši kopīgām nodarbēm, piemēram, pastaigām ar kādiem uzdevumiem vai rotaļām, rezultātu nebūs.
Vienlaikus suņa uzvedību, protams, ietekmē arī šķirne. Regulāri bēgt prom no mājām lielākoties izvēlas tās šķirnes, kuras ir mazāk modificētas sadarbībai tieši ar cilvēku, tie ir haskiji, basendži, malamuti, laikas, akitas. Šo suņu apmācībai jāpievērš vēl lielāka uzmanība.
Tāpat ļoti liela nozīme ir tam, vai suns ir kastrēts: “Pamatinstinkts, kas ir ļoti spēcīgs dzīvai būtnei un ir sugas turpināšanas instinkts, bieži vien dominē arī pār apmācību.
Ir ļoti grūti sunim, ja viņam ir hormonu pārņemtas smadzenes un tieksme doties ielās un meklēt savu partneri.”
Viņa norādīja, ka jebkuram sunim sākotnēji jāpaskaidro, ka bez atļaujas viņš nedrīkst šķērsot vārtu līniju, pat ja tie stāv vaļā. Jāiemāca pareizā uzvedība, jāmotivē rīkoties pareizi. Jāpaskaidro sunim, kāda rīcība nav vēlama.
“Apmācību princips ir paskaidrot, kuras lietas ir "nē", pieņemsim, no galda neņemt, no sētas neskriet ārā, nelēkt pāri sētai, neskriet pie kaimiņiem un tā tālāk. Tad attiecīgi jāpaskaidro, kāda uzvedība tanī brīdī ir alternatīva, kā viņam būtu pareizi rīkoties, lai viņš izvēlētos to uzvedības modeli, kas sunim ir izdevīgi un saimniekam ērti,” skaidroja kinoloģe.
Pirmkārt, jāparūpējas, lai suns no sētas nevar izmukt. Otrkārt, ikdienā jānogurdina suns gan fiziski, gan garīgi, nodarbojoties ar apmācību, ejot pastaigās, spēlējoties. Tad jāļauj sunim atpūsties savā nožogotā, drošā teritorijā. Ja suns pietuvojas robežai, viņš jāapsauc un jāsauc atpakaļ pie sevis.
Gadījumā, ja suns ir aizbēdzis, ārpus sētas noķerts, tas noteikti jāsarāj. Taču, ja suns ir atgriezies mājās pats, rāt viņu nav ieteicams, taču tāpat arī apbalvot viņu nedrīkst, visdrīzāk suns kādu laiku jāignorē un jācenšas nepievērst tam uzmanība.
Tādas iekārtas kā elektriskais žogs vai radio sēta ir pieļaujams izmantot situācijās, kad pagalmam apkārt nav žoga, taču tā nevar būt vienīgā alternatīva, lai suns neskrietu projām, uzsvēra Zvribule:
“Tas nedrīkst izslēgt to, ka ar šo suni ir jādarbojas. Pat visām radio sētām apmācības instrukcijā ir norādīts skaidri, ka sākumā mācām suni netuvoties robežai, aizrādot, kad viņš tuvojas, un atsaucot suni pie sevis. Tātad ar apziņu sunim strādājam.”
Viņa atgādināja, ka bez konkrētiem noteikumiem un vienotām darbībām, kas tiek ievērotas un mācītas sunim dienu no dienas, rezultāta nebūs, jo suns vislabāk iemācās tad, ja no viņa visu laiku tiek prasīts viens un tas pats, nevis katru reizi pieļauti kādi izņēmumi.
"Ķepa uz sirds"
