Apģērbu maiņas vietas “Atver skapi” aktualizēšana Rugājos bijis arī viens no 140 vides iniciatīvu “100 darbi Latvijai” projektiem, kas vidusskolas posmā atzīts par labāko.
„Šeit mums ir mēteļi, žaketes, pa vidu ir bikses, blūzes, džemperi, tur bērnu drēbes,” apģērbu maiņas centru „Atver skapi” - divas nelielas telpas Rugāju kādreizējā pasta ēkā, kas šobrīd pilnas drēbju, izrāda tā darbiniece Vera Akmentiņa. „Slēdzu vaļā ap deviņiem, kārtoju visu, uzmanu...”
Vera Akmentiņa ir dārzniece, kas papildus saviem darbiem pašvaldībā ikdienu pieskata arī apģērbu maiņas vietu, kas Rugājos izveidots pirms dažiem gadiem un šobrīd, pateicoties vietējo skolas bērnu dalībai vides iniciatīvā „100 darbi Latvijai”, ieguvis jaunu elpu.
Apģērbu maiņas vietā ikdienu no 9.00 rītā līdz pat 17.00 vakarā rugājieši vai garāmbraucēji var ienākt un paņemt kādu no te atstātajām vai labdarības organizāciju saziedotajām drēbēm, kā arī atnest kādu savu apģērbu, kas pašam vairs neder.
“Vispār cilvēki apmierināti, piemēram, kam ir mazas pensijas kā man - 96 eiro pensija, es nevarētu atļauties nopirkt, es paņemu, ielieku veļas automātā, izmazgāju un staigāju tālāk,” stāsta Vera Akmentiņa.
Vietējās vidusskolas skolēni, pievēršot uzmanību šim centram, vēlējušies ne vien palīdzēt rugājiešiem, kam jaunu apģērbu nopirkt ne vienmēr ir iespējams, bet arī dot lietotām drēbēm otro iespēju.
Viena no skolniecēm, kas līdzdarbojās apģērbu maiņas centra “Atver skapi” attīstīšanā un reklamēšanā, Eva Spriņģe, stāsta, ka „dažiem cilvēkiem ir kauna sajūta iet un ņemt lietotu apģērbu, jo tas skaitās moderni - pirkt jaunas drēbes, bet tagad tā īsti nav, jo pilsētās tieši “humpalu” bodes ir populāras”.
“Ir arī kundzes, kas ir turīgas, un viņas saka, ka tieši tur viņas tiks pie oriģinālā apģērba, kas nav nevienam citam,” stāsta skolniece.
Rugājos apģērbu apmaiņas punkts nav nekas jauns, bet nu, pateicoties vietējo jauniešu iniciatīvai, ieguvis plašāku popularitāti, stāsta Dārta Stivriņa.
„Šeit jau bija apmaiņas punkts, bet mēs piedalījāmies dabas projektā „Jaunie vides līderi”, tur mēs rakstījām pētniecisko darbu par apģērbu apriti un izpētījām, kāda ir apģērbu aprite mūsu skolas ģimenēs, un tad mēs uzzinājām, ka viņi nemaz nezina, ka šeit ir tāds punkts, kur var apmainīt drēbes, un tad mēs reklamējām „skapi” un informējām bērnus skolā,” stāsta Dārta Stivriņa.
Skolotāja Līga Spriņģe, kas skolēniem palīdzēja realizēt projektu, uzsver, ka, pateicoties vietējo jauniešu iniciatīvai, rugājieši ir uzzinājuši par šādu apģērbu maiņas punktu, kur var ne tikai paņemt drēbes, bet arī atnest to, kas pašam neder, tādejādi saudzējot vidi, „vairāk uzsvērt to, kā samazināt atkritumus, tāpēc vajadzētu dot otru elpu apģērbam, lai neizmet drēbes, bet padod tālāk, tāpēc jau arī ir šis nosaukums - “skapis””.
“Mums šeit ir meiteņu radītais mākslas darbs ar visu pantiņu - „Atver skapi! Apģērbs lieks, padod tālāk – citiem prieks!”,” stāsta skolotāja.
Pirms gada vai diviem te iegriezās vien retais, bet tagad apģērbu maiņas punktā jūtama dzīvība, piemēram, darba dienas rītā apģērbu maiņas centrā Latvijas Radio sastapa uzreiz divas pastāvīgās apmeklētājas.
„Nedēļā reizi sanāk iegriezties. Tas ir patīkami, ja tu nevari atļauties veikalā nopirkt, tad tu vari atnākt un paņemt, un to, ko tev mājā nevajag, vari atnest, lai paņem pārējie. Es arī citreiz ienāku. Tagad skatos ļoti labas mantiņas sanestas,” stāstīja apmeklētāja.
Vietējie jaunieši apģērbu maiņas vietā kopā ar modes mākslinieci Velgu Krukovsku jau paspējuši sarīkot īpašu ekoloģisko modes skati, bet, kā skaidro skolnieces Dārta un Eva, apģērbs, kas iegūts maiņas centrā, var tikt izmantot arī radošajā darbā, tam piešķirot otru dzīvi.
„Mēs izveidojām adventes vainagu darbnīcu, un tad no tā lietotā apģērba gatavojām adventes vainagus, spilvendrānu no krekla. Rotaļlieta no veciem zeķu pāriem. Ne vienmēr vajag pirkt to jauno, bet var izmantot otrreizēji,” uzsver skolnieces.
Lai arī simtgades projekts, kā ietvaros lietoto apģērbu maiņas punkts Rugājos popularizēts, ir noslēdzies, jaunieši pie iesāktā nedomā apstāties, jau nākotnē plānojot organizēt arī bezmaksas “Andeli Mandeli”.
