Ar dvēseli volānos un tekstos
Ar Egiju Žihari tiekamies Daugavpils cietoksnī. Ampīra stila ēkā ar augstiem griestiem, kur kādreiz bija virsnieku klubs, tagad iekārtotas dažādas studijas radošiem cilvēkiem. Vienas no durvīm vēsta, ka iekšpusē mājo jaunās apģērbu dizaineres izlolotā darbnīca "Žiharee".
"Tur varēja uzkāpt uz skatuves. Šī telpa bija mākslinieku grimētava. Un šeit es gribu skaistu telpu, kur pabaudīt zefīrus, tēju, žaketes," telpas izrāda Egija.
Egija ir no Preiļiem, pēc tam mācījusies tēlniecību Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā, bet tagad jau vairākus gadus dzīvo Daugavpilī. Pirmie mēģinājumi šūt Egijai bijuši pirms pusotra gada ar vecmammas aizlienētu šujmašīnu.
"Pagāja divas nedēļas, pagāja mēnesis, es tiešām tur kaut ko mēģināju, šuvu, man nesanāca. Kas bija interesanti – man nesanāca, bet man patika. Un man gribējās turpināt. Lai gan vispār es esmu cilvēks, kas atmet ar roku, ja kaut kas nesanāk. Šoreiz man gribējās," turpina Egija.
Pašmācības ceļā apguvusi šūšanu, pagājušā gada pavasarī Egija publiskoja "Instagram" kontu ar savu radīto apģērbu fotogrāfijām, tā parādot savu veikumu plašākai publikai. Jau no paša sākuma viņas firmas zīme ir volāni un pašas izdomāti teksti, kas izšūti uz žaketēm.
"Volānos ir dvēselīte, un arī tekstos ir dvēselīte. Tas ir kā visas vecmammas zaptes pagrabā apēst vienā reizē.
Šī kombinācija ir ļoti garšīga. Piemēram, teksts: "Mēs visi kā melleņu zefīri – svaigi un saldi." Šis ir tāds, kas ir iepaticies manam baram un man pašai patīk. Pēdējais, kas man ļoti ir iepaticies, ir: "Cukuru vajadzēs? – Nē, man, lūdzu, mīlestību." Tagad ir stilīgi neēst cukuru, bet vēl stilīgāk ir mīlēt," stāsta šuvēja.
Katrai žaketei savs stāsts
Egijai esot svarīgi lieki nepiesārņot pasauli, tāpēc visas žaketes un audumi volāniem ir otrreizējas lietošanas. Žaketes pie Egijas nonāk dažādos ceļos, un teju katrai no tām ir savs stāsts.
"Iedomājies, ka žaketi ir nēsājis kāds angļu džentlmenis, licis savas rokas kabatās. Un tagad tu tur ieliec savas rokas. Tu vari izdomāt pats savu stāstu šai žaketei. Tu vari izdomāt, ka tā ir bijusi tava vecvecvectētiņa žakete, kurš ir bijis dzejnieks un tagad tā pieder tev. Tām drēbēm visām ir savs stāsts. Patieso mēs nekad neuzzināsim, bet mēs varam izdomāt paši savus stāstus. Miljardiem stāstu!" aicina Egija.
Dakteris Klauns – terapija pašai
Jau vairāk nekā gadu Egija ir arī dakteris Klauns Daugavpils slimnīcā, palīdzot bērnu nodaļas mazajiem pacientiem ātrāk atveseļoties. Viņa to sauc arī par savu terapiju.
"Gan no bērniem, gan no klauna var mācīties vieglumu, patiesumu un cerību. Kad bērns ir slimnīcā, skaidrs, ka viņš tur negrib būt, viņam tur daudz kas nepatīk, viņš nesaprot, kāpēc viņam tur jābūt. Bet tajā pašā laikā viņš var ķiķināt un skraidīt pa koridoru. Kāpēc ne? Tā drīkst! Un bērni man visu laiku to atgādina. Dzīvot uz maksimumu. Es no tā cenšos iedvesmoties un "nozagt" no viņiem to dzīvot gribu un dzīvot spēju," turpina Egija.
Medicīnas klaunāde ir īpaša profesija, kurā nepieciešama ne vien aktiermeistarība un improvizācijas prasmes, bet arī iejūtība, emocionālā inteliģence un psiholoģiskā noturība. Klaunu skolā viņiem mācīja nevis žonglēt, bet kļūt par labiem cilvēkiem.
"Es gribētu, lai kāds izdomā simulatoru, kad tu esi klauns. Līdzīgi kā ir lidmašīnu simulatori. Tas reizē arī piezemē, parāda reālo dzīvi –
ka visi bērni nedzīvo laimīgās ģimenēs ar abiem vecākiem un nespēlējas smilšu kastē. Ka ir arī slimi bērniņi un neārstējami slimi bērniņi, ka ir bērniņi no visādām ģimenēm, ka ir bērni, kuri vairs negrib dzīvot un viņi tev to arī pasaka. Tāpēc būtu forši, ja būtu tāds klauna simulators," pauž Egija.
Dodoties mājās pēc daktera Klauna iznāciena, Egijai tapis arī teksts kādai no nākamajām žaketēm – "Mēs visi esam kā nāriņas". "Meitenītei bija onkoloģiska saslimšana. Viņai uz galvas bija pūka, arī tās drīz vairs nebūs. Viņa teica, ka viņa ir nāriņa un viņai kādreiz arī būs tik gari mati kā nāriņai. Un viņa zina, ka viņa ir nāriņa," teksta tapšanu atklāj Egija.
"Es domāju par to, ka šis teksts laikam būs tikai uz manas žaketes, jo citi iespējams to nespēs iznest. Es negribētu apgrūtināt cilvēkus," viņa piebilst.
Daugavpils slimnīcā šobrīd strādā trīs dakteri Klauni, kopumā slimnīcās visā Latvijā – 45. Ja vēl pirms 12 gadiem, aizsākot medicīnisko klaunādi Latvijā, bija vērojama ārstu un bērnu vecāku skepse, tad tagad vairs neesot šaubu, ka smiekli un pozitīvas emocijas ārstē, tāpēc dakteri Klauni slimnīcu palātās un gaiteņos esot ļoti gaidīti.
