Gundega Silniece, kura strādā Vērmanes dārza tējas namiņā, raidījumam sacīja: "Vienu nedēļas nogali mēs redzam, ka Vērmanes dārzā tirgo turku somas, nākamajā nedēļas nogalē no estrādes mums dzied častuškas un nākamajā nedēļas nogalē, pat ne nedēļas nogalē, bet lielāko nedēļas daļu parks ir bloķēts un nav pieejams iedzīvotājiem!"
Kā zināms, dārza izveidei sākotnēji tika vākti ziedojumi, un katrs pilsētas iedzīvotājs par viena rubļa ziedojumu varēja iestādīt vienu kociņu. Viena no dāsnākajām ziedotājām bija Anna Vērmane. Viņa 1817. gadā lika ierīkot eksotisku koku parku ar rozāriju savā zemes gabalā ārpus Rīgas nocietinājumiem, kur atradās viņas dārza mājiņa.
Savā testamentā viņa dārzu novēlēja pilsētai ar noteikumiem parka izmantošanai.
Silniece tos atgādināja: "Pirmais pamata noteikums bija, ka parkam jābūt pieejamam cilvēkiem visos laikos. Otrais noteikums, ka parku nedrīkst sadalīt gabaliņos un pārdot privātpersonām. Un trešais noteikums bija tāds, ka parkam jābūt estētiski baudāmam."
Viņa pauda: "2000. gadā, kad atklāja šo pieminekli [Annai Vērmanei], valsts augstākās amatpersonas teica skaistas runas, un tā laika prezidents Andris Bērziņš teica tādus iedvesmojošus vārdus, ka šobrīd parks izskatās tieši tāds, kā Anna Vērmane būtu vēlējusies. Tad mēs šo jautājumu varam uzdot arī šodien..."
Kādēļ tieši Vērmanes dārzs izpelnījies tik biežus pasākumus un tirgošanos?
Rīgai tomēr ir arī citi parki un teritorijas, ko atvēlēt līdzīgām aktivitātēm. SIA „Rīgas meži” Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Bērziņa norādīja: "Šobrīd ir tāda situācija izveidojusies, ka, protams, pārējie Rīgas parki, Esplanāde ir daļēji remontā, Kronvalda parkam varbūt šobrīd vairāk ir ar Ukrainu saistītās aktivitātes, un tad lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmēju vēlas taisni šos te pasākumus rīkot vērmanītī. Mēs ar bažām uz šo skatāmies, jo tik tiešām faktiski katru nedēļu ir kāds pasākums parkā, kas, protams, arī parka zaļo zonu labāku nedarīs."
Šo pasākumu laikā cieš gan apstādījumi, gan rozārijs, gan arī soliņi.
Savukārt Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis norādīja: "Šeit, protams, var būt diskusijas, vai tam pasākumam bija jānotiek tieši Vērmanes dārzā. Te gan jāsaprot viena lieta, ka šādu pasākumu, pasākuma norisi – reglamentē viens konkrēts likums – Publisku pasākumu drošības likums. Ja organizators izpilda šī likuma normas, tad pašvaldībai arī nav juridiski lielu iespēju ko aizliegt."
Savukārt Bērziņa pauda: "Mūsuprāt, vienīgais risinājums ir tāds, ka tomēr atbildīgajām institūcijām ir jānāk kopā un skrupulozāk, stingrāk jāizvērtē pasākumu skaņošanu, atbilstību zaļajai zonai. Varbūt tik tiešām ir arī citas teritorijas, kur šādi pasākumi var notikt. Mēs norādījām, ka ir Lucavsala, ir AB dambis, ir Uzvaras parks."
Savukārt tējas namiņa pārstāve Silniece uzskata: "Mums tepat blakus ir raudoša Vecrīga, kura ir pilnīgi tukša, kur tieši noderētu šie tūristi. Un tur, piemēram, noorganizējot Doma laukumā, netiktu ne izbradāti apstādījumi, ne pēc tam “Rīgas dārzu un parku” darbiniekiem būtu jālasa konstrukciju skrūves no zālāja, ne pēc tam jādomā, kā zālāju atjaunot..."
Tikmēr Rīgas domē taisnojās, ka, piemēram, alus dzeršanas pasākuma rīkotājiem tika ieteiktas arī citas vietas, taču viņi atteikušies. "Arī šogad mēs centāmies viņus pārliecināt, ka varbūt šī nav tā īstākā vieta, ka varētu kur citur rīkot, piedāvājām viņiem gan Lucavsalas dienvidu daļu, gan Centrāltirgu. Nu, tomēr viņi atteicās, jo viņi uzskata, ka tā ir tradīcija," teica Vidauskis.
Viņš arī skaidroja, ka šogad pašvaldība deva atļauju pasākuma rīkošanai, bet ar stingriem noteikumiem – parkam jābūt atvērtam. Parks nedrīkst būt norobežots, kā tas bija citas reizes iepriekšējos gados. Diemžēl rīkotāji to ņēma vērā tikai daļēji, kas beidzies ar sodiem.
"Pašvaldības policija ir sastādījusi trīs Administratīvā pārkāpuma procesus, tur sods var būt juridiskajai personai pat līdz 3000 eiro. Pēdējais process ir ierosināts par to, ka pašvaldībai pašai un policijai nācās iesaistīties un atbrīvot dažas ejas, kur cilvēki netika laisti," sacīja pašvaldībā.
Vidauskis arī solīja, ka šo faktu galvaspilsētas dome ņems vērā, ja pasākuma rīkotāji nākamgad vērsīsies ar pieteikumu par pasākuma rīkošanu Vērmanes dārzā.
Latvijas Televīzija: Bet tad tas nākotnē par viņu turpmāko darbību šajā vietā tiks tikai izvērtēts, tas netiks aizliegts jau ar šo nepatīkamo pieredzi šajā gadā?
Vidauskis: "Šī gada nepatīkamā pieredze būs diezgan liels arguments, kas varētu sarežģīt šī pasākuma norisi šajā konkrētajā vietā nākamajā gadā."
