Ošmucniece skaidroja: "Mēs noskaidrojam katram kucēniņam, ja ir man jaunais saimnieks pieteicies, kas grib veidot karjeru kā audzētājs, kā topošais vaislas suns, izstāžu suns vai sporta suns. Tad mēs piemeklējam viņam attiecīgi raksturiņu."
Suņu audzētāja savu kucēnu potenciālos saimniekus izvērtē ļoti stingri, var pat teikt – testē saimniekus pēc raksturiem, lai saprastu, kurš kucēns būs piemērotākais.
Savu suņu pircējiem viņa pieprasa voljēru ar siltu būdu, un kucēnam var braukt pakaļ, kad kā pierādījums atsūtīta fotogrāfija.
"Viņu maziņu divu mēnešu vecumā nevar izmest ārā 1500 kvadrātmetros vai kaut kādā vēl lauku teritorijā, kur ir 10 hektāri, un izlikta ārā būdiņā, kur dzīvot," skaidroja audzētāja, kurai atrašanās drošās iekštelpās nepatīkot vēl vairāk.
Ošmucniece skaidroja: "Ja viņam nav iekārtota ārā dzīvesvieta, tad viņš tiek visu laiku turēts istabā un tur vispār nekāda attīstība nenotiek, ne fiziska, nekāda, suns guļ visu laiku."
Runājot par suņu raksturu – visu nosaka suņa temperaments. Sacensībām vajadzīgs suns ar izteiktu vēlmi dominēt, savukārt ģimenei – tāds, kas labprāt pakļaujas un ir paklausīgs.
Kucēnus testēja kinologs Alberts Čipustanovs.
Lai gan kinologs bieži ir palīdzējis saimniekiem atrisināt suņu uzvedības problēmas, viņš atzina, ka apmācībai un saimnieka spējām tomēr ir robežas. Iedzimtībai ir milzīga nozīme, un pilnībā to izmainīt nevar. Viņš arī norādīja, ka kucēna testam jānotiek 49. dienā pēc dzimšanas.
Kāpēc tieši 49.?
Čipustanovs norādīja: "Uz šo 49. dienu skaitās, ka viņam tās smadzenes ir attīstītas kā pieaugušam sunim un nav ietekmes no apkārtējās vides. Viņš vēl neko nav iemācījies savā dzīvē, viņš neparādīs, ko viņš ir iemācījies, viņš parādīs, kāds viņš ir pēc dabas, pēc ģenētikas."
Testa veikšanā ir vēl citas it kā sīkas, bet ļoti svarīgas nianses. "Cilvēkam, kurš testē, ir jābūt pilnīgi nepazīstamam tiem kucēniem, viņiem jāredz tas cilvēks pirmo reizi dzīvē, un vietai arī jābūt pilnīgi svešai, kuru viņi nekad nebija redzējuši. Tikai tad mēs varam redzēt tīru rezultātu, kur viņi parāda, kādi viņi ir."
Kinologa arsenālā ir trīs lietas, kas tiek izmantotas kucēnu testēšanai – metāla bļoda, kas radīs troksni, lupatiņa reakcijas noteikšanai uz kustošu objektu un no papīra saveidotas bumbiņas spēlei.
Eksperts vērtē arī kucēnu interesi par cilvēku. Ir kucēni, kuri pie cilvēka skrien, ir tādi, kuri uzreiz parāda, ka cilvēks viņus neinteresē nemaz. "Mēs tad skatāmies, kā viņš iztur to dominēšanu no mūsu puses. Vai viņš pieļauj vai nepieļauj. Vai viņš pretojas vai nepretojas, var ar kodienu uzreiz aizsargāties. Varianti ir ļoti ļoti dažādi," skaidroja kinologs.
Vēl ir sāpju sliekšņa tests.
Čipustanovs norādīja: "Es viņiem taisu sāpes, spiežot starp pirkstiem. Paņemu pie sevis un spiežu. Spiediens ir minimāls, tad vairāk, vairāk, kamēr viņš neparādīs kaut kādu reakciju, tad es skaitu sekundes, cik ātri viņš parāda reakciju."
Sāpju sliekšņa zināšana palīdz suņa dresūrā, kādam sunim mazliet stiprāka pavadas paraušana būs sāpīgs smags psiholoģisks trieciens, cits to pat nepamanīs. Pilnīgi dažāda varbūt reakcija arī uz troksni – vienam tās būs lielas bailes, citam tikai ziņkāre. Pilnīgi dažādi var reaģēt uz kustošu priekšmetu. Pat vienā metienā kucēni var būt ar ļoti atšķirīgu raksturu.
Bieža problēma šobrīd sastopama ir suņu bailīgums – izrādās, ka arī bailīgums ir iedzimts. Suņa drosmi arī nosaka kucēna tests. Kā kucēns reaģē uz pēkšņu un skaļu troksni – šeit testā redzams, ka mazuļi uzvedas mierīgi, pat ieinteresēti, kas parāda, ka suns nav bailīgs.
Tāpat eksperts atzina, ka suņu tāpat kā cilvēku vidū sastopami manipulatori.
Šīs dienas mazie varoņi testu ir izpildījuši un gatavi doties dzīvē – sagaidīt savus jaunos saimniekus, kuriem būs kucēniem vispiemērotākais raksturs.
