"Šis ir pārsteigums. Tas reizēm uzzied balts un tad iekrāsojas rozā, un ir bijis otrādāk, uzzied rozīgs un piepeši kļūst gaišs, bet tas ir viņa noslēpums," selekcionāre Guna Rukšāne, iepazīstinot ar savu kolekciju, rāda vienu no šķirnēm, atzīstot, ka floksis var būt ļoti daudzveidīgs, un ved skatīt tās dobes, kurās zied viņas selekcionētie flokši.
"Tas galvenais bloks ir tur un tur, kur ir manējie, tie ir manis atlasītie, vārds "'select" nozīmē atlasīt, izvēlēties, kaut ko izņemt no daudzuma. Tā, piemēram, es vakardien izņēmu vienu ļoti skaistu floksi. Nu, ir skaists, vai ne? [Došu vārdu], kad es viņus saaudzēšu, kaut gan vārdu varu iedot jau tagad. (..) Tam ir spilgta actiņa, tik spilgtu actiņu uz tā sarkanā neesmu redzējusi. Tam cilvēkam, kurš atlasa, jau ir jāzina, vai iepriekš ir kaut kas tāds bijis, vai nav bijis, un tā māksla ir ieraudzīt," stāsta Guna Rukšāne.
Gunas Rukšānes dzīvesbiedrs Jānis Rukšāns ir pasaulē pazīstams sīpolpuķu kolekcionārs un selekcionārs. Tas arī nenoliedzami, kā atzīst Guna Rukšāne, ietekmējis viņas pievēršanos puķēm.
"Flokšu kolekcionēšana sākās, protams, Jāņa Rukšāna ietekmē, kad es viņam prasīju, kas te Latvijā tiek mazāk audzēts, jo – ko nu es bāzīšos pie lilijām, kur ir "Lilium Balticum", milzīga plejāde ar selekcionāriem. Nu, ko es tulpēs, kur jau ir tādi, kā Egle Juris un Švarcs, ko narcisēs, un tad viņš saka: flokši ir forši. Tā es pasūtīju pirmos flokšus no Holandes, no selekcionāra Veršāra, kuram ir visas labākās flokšu šķirnes. Jānis saka: nodarbojies ar selekciju. Es saku: nē, nē, Dievs ir radījis skaistākos ziedus, sugas, ko es tur daudz ņemšos.
Bet, kā par brīnumu, es piepeši savā flokšu kolekcijā ieraugu tādu ābeļziedu krāsas floksi, kas, protams, ir sēklaudzis, viņam sēkliņa ir iekritusi kādā brīdī, viņš ir uzziedējis, un es viņu ieraugu, ar to arī sākās," atzīst Guna Rukšāne.
20 gados Guna Rukšāne izaudzējusi daudz jaunu flokšu šķirņu, par tiem sarakstīta arī grāmata.
"Es sapratu, ka par flokšiem man nav, kur ņemt literatūru. Pirms 50 gadiem bija izdota grāmata par flokšiem. Nu, kā jau padomju laikā, tās bija tādas mazas brošūriņas. Kādas krāsainās bildes? Nu nekādas. Un flokši jau nu prasījās pēc kaut kā. Un tad vienā ziemā es nolēmu – sākšu. Diezgan grūti gāja, jo literatūru par flokšiem arī internetā nevarēja atrast. Flokšu pirmsākumi, ak, Dievs, ko es izmeklējos... Izrādījās franču valodā ir, Francijā tā lieta notikusi, pašos pirmsākumos, kad sākts selekcionēt. Tā es pa to ziemu uzrakstīju [grāmatu]," saka Guna.
Vācot materiālus grāmatai, daudz arī uzzināts par flokšiem, arī par to izcelsmi.
"Principā Kanāda un nedaudz Amerikas ziemeļdaļa, tur uz augšu. Jo flokšiem vajag mitrumu, viņi aug tādās mitrās pļavās. Tad es pētīju, cik milimetru Latvijā nolīst un cik Kanādā.
Mums flokšiem nepietiek mitruma. Šovasar vispār nepietika [mitruma]. Ja te nebūtu laistīts, te nekā krāšņa nebūtu, jo floksim jau nav tā, kā peonijai, tik dziļas saknes, vai hostām, kuras [saknes] aiziet dziļi," klāsta selekcionāre.
Lai arī šovasar flokši prasīja biežāku laistīšanu, kā uzskata Guna Rukšāne, tās ir vienas no pateicīgākajām dārza puķēm, jo ilgi zied un reibinoši smaržo.
"Izņemot vienīgo mīnusu, ka tām vajag ūdeni, tās ir pacietīgas līdz vājprātam. Nu nekā jau tam sevišķi daudz nevajag – sauli, mitrumu, gaismu, un tā, kad sāk aug un kuplot, nu tad aiziet. Floksis ir visvienkāršākā suga, ko var pavairot. Rudenī savāc sēkliņas un iesēj rudenī – oktobrī, novembrī vai decembrī, viss vienalga. Rezultāts ir vienāds pavasarī, visi aug reizē ārā. Nu pavasaris ir pavasaris," saka Guna Rukšāne.
Šīs nedēļas nogalē flokši no Gunas Rukšānes kolekcijas, pamatā viņas selekcionātie, ir skatāmi Dabas muzejā, bet šodien viņas saimniecībā, Raiskuma pagasta "Jaunrūjās" būs flokšu svētki.
"Šeit būs balle, flokšu balle, jo floksis ir tāds ļoti graciozs, dejojošs. Man te būs dažas meitenes no Siguldas, "Soul Sisters", un ansamblis no Cēsīm ar nosaukumu "Floksis". Varēs dejot, viss tā, kā īstā ballē. Floksis ir pelnījis, lai viņu arī ieceļ godā," pārliecināta Guna Rukšāne.
Reizē ar flokšiem "Jaunrūjās" varēs skatīt arī Gunas Rukšānes ūdensrozes un hostu kolekciju.
