Inese Tiesnese savās sešās siltumnīcās ierodas ik rītu agri, lai pirmā redzētu, kas mainījies kopš vakardienas. Tas pat nav darbs, tā ir dzīve, kurā svarīgākais ir dabas un cilvēka mijiedarbība.
"Viena no manām mīļākajām [tulpju] šķirnītēm, viņa nav pārāk gara – 'Paradero'. Viņa ir ļoti smuka – ceriņu tonītis, un arī ļoti smukas viņas ir kopā ar pārējām krāsiņām," sacīja Inese. Inesei darbs ar ziedu audzēšanu ir zināms jau vairākus desmitus gadu, bet šī izvēle nebija rozēm kaisīta.
"Pirms 30 gadiem, godīgi, es biju pārtraukusi audzēt… Mēs atgriezāmies tad, kad ienācām šinīs mājās 2010. gadā," pastāstīja Inese, norādot, ka kādreiz ar ziedkopību nodarbojies arī viņas tēvs.
Līdzīgi kā citus gadus, arī šopavasar vispieprasītākie ziedi ir tulpes. Šajās dienās vēl pirms 8. marta pārdoti 70 000 ziedu.
Lai tos sarūpētu, audzētājam darbs jāsāk jau pirms gada. Gadu iepriekš tiek sūtīti sīpoli, plānots, kādas šķirnes un cik daudz audzēt.
"Tad jau decembrī tiek iestādītas un janvārī sāk diedzēt. Un tad tāds satraukumu pilnais moments, kamēr tie pumpuri vajadzīgajā kvalitātē vēl nav parādījušies, tikmēr ir nervu stresiņš," ziedaudzētāja ikdienu raksturoja Inese.
Populārākās šī gada krāsas esot rozā, violetā un dzeltenā. Bet pēc tam, kad beigsies marta trakumi, siltumnīcās darbs turpināsies.
Kā stāstīja Inese, latviešiem ziedi patīk. Ziedaudzētāju rūpals, viņasprāt, neiznīks, jo laika trūkuma dēļ visi nevar sev izaudzēt puķes, savukārt galdu rotāt ar ziediem – tā latviešiem ir būtiska lieta visa gada garumā.
