"Es biju paņēmis ģitāru ar tādu domu, ka katrā vietā, kur man izskatās, ka te nu ir īstā vieta, kur uzņemt video ar ģitāru un to dziesmu, kādu vienu rindiņu, vai vienu pantiņu, un tad tādas vietas vairākas gadījās, dažas jau bija saplānotas un dažas nejaušas vietas gadījās, un tapa video "Nāk rudens apgleznot Latviju"," saka Mārcis.
Ceļošana Mārcim ir viens no viņa vaļaspriekiem, un šoruden gan izpalika plāni par tālākiem ceļojumiem.
"Oktobrī man ir dzimšanas diena, un tad nu cenšos kaut kur aizbraukt. Šogad es sapratu, ka arī kaut kur vajag aizbraukt. Tā kā ārzemes nav gluži atļautas, vai tā kā nevajadzētu, tad sapratu, ka vajadzētu Latviju apbraukāt, un tas apkārt Latvijai saslēdzās, ka vajadzētu gar robežu," stāsta ceļotājs.
Mārcis savos 30 gados apceļojis 30 valstis un redzēts daudz. Varētu šķist, kas gan vairs var pārsteigt tepat Latvijā. Tomēr pārsteigumu un pozitīvu emociju nav trūcis.
"Lielākais pārsteigums bija Ērģeme, kas it kā tepat Vidzemē, bet nekad nebija būts. Tur ir tā pils, kas tiek atjaunota, un vecā baznīca,
un abas divas lietas ir tik fotogēniskas, ka tur var braukt "fočēties". Vēl pirmajā dienā bija purvs, Ramatas purvs, kur ir ļoti smuka taka. Tā gan ir īsa, bet iekšā purvā, gluži kā Ķemeru taka, tepat mums Vidzemē, kas man arī bija pārsteigums. Un tad jau gar jūru braucot, Kurzemē tās bākas, gar Lietuvas robežu – muižas un pilis," saka Mārcis.
Viens no ceļojuma pozitīvajiem stāstiem ir par ceļā satiktajiem cilvēkiem, un šīs tikšanās apgāž ierasto vērtējumu mums latviešiem, ka nemākam būt īsti atvērti.
"Bieži vien ceļojumā svarīgākais ir nevis tās vietas, ko apskata, vai objekti, bet tie cilvēki, ko satiek. Kad es nakšņoju pie Kolkas, Mazirbē bija vīrietis, kurš uztur (..) tādu lībiešu namu. Es atbraucu, man bija plānota it kā tikai nakšņošana, bet man jau ir iekurināts kamīns tajā mājiņā, pēc tam vakariņas kārtīgas tiek uztaisītas. Pēc tam mēs sēdējām un trīs stundas vienkārši runājām par dzīvi. Tas bija pilnīgi negaidīti un neplānoti, tas neplānotais bieži vien ceļojumā ir tas interesantākais.
Tepat Vidzemē ir Ziemeru muiža, es nejauši tur iemaldījos, bet mani pasauca iekšā, vai gribētu apskatīties, un tur paveras – oh!
Tāds 18. gadsimts, vecais patafons ar roku uzgriežams, un skan dziesma. Bija tiešām tāda maģiska sajūta," atzīst Mārcis.
Ceļojumā no Valkas gar Latvijas robežu un atpakaļ līdz Valkai pieveikti ap 2200 kilometru. Protams, pārbaudījums Mārča auto bija mazie lauku ceļi, un pašam bija kāds piedzīvojums, kas beidzās ar administratīvo sodu.
"Braucu uz vietu, kur robežojas Latvija, Lietuva un Baltkrievija, un šajā vietā ir tāds trijstūris, krustpunkts. Tur bija novilkta dzeltenā lente – "Stāt, robeža!". Es biju ļoti daudz bildes redzējis šajā vietā, ka stāv pie tiem stabiņiem un bildē. Man arī gribējās nokļūt tā kā tuvāk, un es izlīdu zem lentes, kas rāda – "Stāt, robeža", un diezgan pārliecinoši rāda, ka tur nevajadzētu iet. Izlīdu un pagāju tiešām tikai 10 metrus, bet šie desmit metri tajā dienā izrādījās liktenīgi, jo sanāca administratīvais sods un 20 eiro valstij samaksāt, ka es esmu pārkāpis robežu," stāsta ceļotājs.
Gatavojoties braucienam, Mārcis savu auto iekārtojis tā, lai tas reizē kalpotu arī kā naktsmītne, bet pārnakšņot tajā sanācis gan tikai divas reizes. Par katru no astoņām ceļojuma dienām Mārcis rakstīja arī dienasgrāmatu, lai interesenti varētu ceļojumam sekot līdz sociālajos tīklos, un galvenā pamatdoma šim ceļojumam jau arī bija parādīt, kā var ceļot distancējoties un ar minimāliem līdzekļiem.
"Tas vēstījums, ko es gribu pateikt, ka tepat Latvijā ir ļoti skaisti, un šajā laikā, kad nevajadzētu braukt nekur prom, ir tā vērts padomāt, ko apmeklēt tepat Latvijā," saka Mārcis.
Pēc šī ceļojuma Mārcim ir iecere līdzīgi apbraukt arī tuvākās kaimiņvalstis, bet kad vīruss būs rimis ir sapnis apceļot Gruziju.
