Jermaks paziņoja, ka pastāv "milzīgs risks", ka Ukraina var zaudēt karu, ja ASV atbalsts netiks turpināts.
"Mums būs grūti noturēties tajās pašās pozīcijās un vienkārši izdzīvot," sacīja Jermaks, otrdien uzstājoties ASV Miera institūtā Vašingtonā.
Jermaka paziņojums izskanēja laikā, kad Baltais nams pirmdien atsāka centienus nodrošināt Ukrainai papildu palīdzību. Tajā pašā laikā Kongress joprojām nav pietuvojies kompromisa vienošanās panākšanai, kas ļautu turpināt finansēt Kijivas militāros centienus.
Republikāņu partija brīdināja, ka balsos pret vairāk nekā 100 miljardu ASV dolāru Nacionālās drošības budžetu, ja tajā neiekļaus ASV robežu politikas izmaiņas.
"Daudzi Republikāņu deputāti saka, ka vēlas palīdzēt Ukrainai. Ja viņi paši nespēj izveidot robežu grozījuma likumu, par ko mēs visi nobalsotu, tad ko pie velna mēs te vispār darām? Neaizmirsīsim to, cik ļoti Ukraina mums ir svarīga. Tur šobrīd notiek pagrieziena punkts visai Rietumu civilizācijai. Šis ir vēsturisks brīdis un to nedrīkst ilgāk aizkavēt," teica ASV Senāta vairākuma līderis Čaks Šumers.
Tikmēr mazāk dedzīgs tūlītēji apstiprināt atbalstu kara skartajai valstij bija Senāta mazākuma līderis Mičs Makkonels.
"Pirmkārt, Senātā neviens nav bijis tik entuziastisks pieņemt šo ideju un palīdzības sniegšanu Ukrainai, Izraēlai un Taivānai kā Republikāņu partija. Mēs vēlamies pieņemt likumu. Taču citi jautājumi mums nav pieņemami un tādēļ es aicinu visus savas partijas deputātus balsot pret šo priekšlikumu."
Republikāņu partijas lēmums apturēt budžeta pieņemšanu viesis bažas arī ASV prezidentam Džo Baidenam, kurš par notiekošo vilcināšanos ir sašutis.
"Nespēja sniegt Ukrainai nepieciešamo palīdzību ir pilnīgi traka. Tas ir pret visām ASV interesēm un arī pretrunā pasaules interesēm. Tas ir vienkārši nepareizi. Un mēs to panāksim. Mēs sniegsim šo palīdzību. Mēs tam atradīsim līdzekļus," sacīja Baidens.
Ja ASV Kongress līdz gada beigām nespēs vienoties par jaunu finansējumu Kijivai, tas nopietni ierobežos Ukrainas spējas kaujaslaukā, pirmdien likumdevējus brīdināja Baltā nama budžeta jautājumu vadītāja.
Laiks, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainai tās karā pret Krievijas agresiju, strauji iet uz beigām, vēstulē Pārstāvju palātas spīkeram norādīja Baltā nama Vadības un budžeta biroja vadītāja Šalanda Janga.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien pēdējā brīdī atcēlis videokonferenci ar ASV likumdevējiem, iemeslus gan nekomentējot.
Zelenskis gan norādīja, ka ir apņēmības pilns uzvarai, tiesa gan norādot, ka tas nebūs viegli.
"Tagad nav viegli, taču mēs kustamies uz priekšu. Vienalga cik tas būs grūti, mums izdosies sasniegt Ukrainas robežas un cilvēkus, kas tur joprojām mūs gaida. Mums izdosies sasniegt taisnīgu mieru un brīvo pasauli. Par spīti visam, kopā mums tas izdosies. Atcerieties, Svētais Nikolass Ziemassvētkos ieradīsies pie tiem, kuri uzvedušies labi. Bet pie tiem, kas uzvedās slikti, ieradīsies Ukrainas bruņotie spēki," pauda Zelenskis.
ASV prezidents Džo Baidens oktobrī lūdza Kongresu apstiprināt 106 miljardus dolāru lielu nacionālās drošības finansējumu, ieskaitot atbalstu Ukrainai un Izraēlai tās karā ar "Hamās".
Reaģējot uz situāciju, Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons pavēstīja, ka nākamā gada militārais atbalsts Ukrainai tiks saglabāts pašreizējā apjomā un tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Kongresu vairākus mēnešus paralizējušas republikāņu iekšējās cīņas, galēji labējiem likumdevējiem iebilstot pret tālāku atbalstu Kijivai.
Kā vēstulē norādīja Janga, ja neizdosies vienoties par jaunu finansējumu, tiks apdraudēti līdzšinējie Ukrainas panākumi, turklāt pieaugtu iespēja, ka militāras uzvaras gūst Krievija.
"Tā nav nākamā gada problēma. Tagad ir laiks, lai palīdzētu demokrātiskajai Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju. Ir laiks, lai Kongress rīkotos," viņa uzsvēra.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
