Lielbritānijā balso par turpmāko dalību ES (teksta tiešraides arhīvs)

Lielbritānijā plkst.7 pēc vietējā laika (plkst.9 pēc Latvijas laika) sācies balsojums par britu turpmāko dalību ES.

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs ziņoja, ka vēlēšanu iecirkņi Lielbritānijā būs atvērti no plkst. 7.līdz plkst.22 (no plkst.9 līdz plkst.24 pēc Latvijas laika).

Cilvēki var balsot tikai savā vēlēšanu iecirknī atbilstoši viņu dzīvesvietai. Daudzi izmantojuši iespēju nobalsot pa pastu. Balsojumā varēs piedalīties arī Latvijas valstspiederīgie - tie, kuriem ir dubultpilsonība.

Latvijas Radio korespondente Ina Strazdiņa vēstīja, ka, saskaņā ar neoficiāliem, bet drošiem avotiem, gadījumā, ja vairākums Lielbritānijas balstiesīgo iedzīvotāju nolemtu pamest ES, tad ES un Lielbritānija sāktu «šķiršanās prāvu».

Latvijas ekspremjere, Saeimas deputāte Laimdota Straujuma ("Vienotība") izteikusi cerību, ka Lielbritānijas balsstiesīgie iedzīvotāji lems par valsts palikšanu ES.

Politoloģe Iveta Kažoka ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina, vairāk Lielbritānijas izstāšanos no ES vēlas vecāki cilvēki, kas vēlas Apvienoto Karalisti atsevišķi kā spēcīgu valsti ar senām tradīcijām. Savukārt jaunāki cilvēki vairāk vēlas Lielbritānijas palikšanu ES.

Kažoka atzīmēja – ja Lielbritānijā nolemtu izstāties no ES, tad šī valsts zaudētu savu ietekmi. "Mūsu zaudējumi, ja briti izstājas, ir nesalīdzināmi mazāki, nekā pašiem britiem," noteica politoloģe.

Ekonomists Tālis Linkaits spriež – ja Lielbritānija nolemtu pamest ES, tad tai varētu sekot arī atsevišķas Skandināvijas valstis.

Ārvalstu mediji vēsta, ka Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kurš atbalsta britu palikšanu ES, ceturtdien nobalsojis par Lielbritānijas turpmāku dalību ES.

Kamerons balsoja vēlēšanu iecirknī Londonas centrā netālu no savas Dauningstrītas rezidences. Britu premjers iecirknī ieradās kopā ar sievu Samantu. 

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs no vēlēšanu iecirkņa Lielbritānijā vēstīja - izskatās, ka daudzi vēlētāji savu izvēli ir izdarījuši jau iepriekš, jo pēc balsošanas vēlēšanu iecirkni pamet visai ātri.

Naktī Lielbritānijā daudzviet lija, kā dēļ vietām esot applūdušas ielas, bijusi traucēta vilcienu satiksme. Taču tagad situācija normalizējas. Sinoptiķi lietu Londonā sola arī referenduma dienā, taču pārējā valstī gaidāms saulains laiks.

Latvijas Radio korespondents ziņoja, ka pirmie referenduma rezultāti varētu būt zināmi neilgi pēc iecirkņu slēgšanas – pēc plkst.22 pēc vietējā laika (pēc plkst.24 pēc Latvijas laika). Tie būs ļoti provizoriski rezultāti, un lielāka skaidrība par balsojumu gaidāma piektdien, 24.jūnijā, ap brokastu laiku.

Sava versija par stiprajām lietavām Lielbritānijā ir bijušajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim:

Spēcīgo lietavu dēļ vienu vēlēšanu iecirkni nācies pārcelt uz citu vietu:

Par ko strīdas ES atbalstītāji un pretinieki?

No migrācijas regulēšanas līdz Lielbritānijas suverenitātei – AFP apkopoja galvenos abu pušu argumentus Lielbritānijas referendumā par palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības.

• Imigrācijas jautājumi

Izstāšanās atbalstītāji: Lielbritānijai jābūt tiesībām ierobežot migrantu skaitu, kas nāk caur ES.  Viņus uztrauc, ka migrantu skaits izdara spiedienu uz valsts izglītības un veselības aprūpes sistēmu. Tāpat viņus uztrauc migrantu prasības pēc labklājības un mājokļa nodrošināšanas.
 
Palikšanas atbalstītāji: ES migranti dod lielāku artavu ekonomikā caur nodokļiem, nekā viņi izmaksā. Saskaņā ar 2013.gada pētījumu viņu devums ekonomikā par 34% pārsniedz to, ko viņi iegūst no valsts. Premjers Kamerons sola, ka palikšanas gadījumā sociālais atbalsts ES migrantiem tiks ierobežots pirmo četru gadu laikā.

• Ekonomika  

Izstāšanās atbalstītāji: Lielbritānijai vairs nebūs jāiemaksā nauda ES budžetā (aptuveni 11 miljardi eiro pērn). Lielbritānija var saglabāt ekskluzīvas tirdzniecības attiecības ar ES un attīstīt tirdzniecības līgumus ar augošiem tirgiem, piemēram, Ķīnu un Indiju. 

Palikšanas atbalstītāji: Dalība ES  nozīmē spēcīgāku ekonomiku un jaunas darbavietas. Aptuveni 45% no britu eksporta nonāk ES valstīs, un trīs miljoni darbavietu saistīti ar tirdzniecību Eiropā. Lielbritānijai tāpat nāktos piemaksāt par pieeju ES vienotajam tirgum, ka tā gribētu saglabāt šo pieeju. 

• Suverenitāte 

Izstāšanās atbalstītāji: Lielbritānijai vairs nebūs jāievēro Briselē sarakstītie likumi. Citas valstis nevarēs uzspiest kaut ko pret Londonas gribu.  

Palikšanas atbalstītāji: Izstāšanās sagraus Lielbritānijas pozīcijas pasaulē un palielinās Skotijas neatkarības varbūtību.   

• Regulēšana 

Izstāšanās atbalstītāji: Brisele uzspiež Lielbritānijai pārāk lielu birokrātiju, kas saskaņā ar izstāšanās kampaņas apgalvoto ik gadu izmaksā ekonomikai 33 miljardus mārciņu. Izstāšanās gadījuma mazie uzņēmēji  varēs brīvāk pieņemt lēmumus.  

Palikšanas atbalstītāji: Izstāšanās nenāks par labu uzņēmējdarbībai, jo tā iedragās tirgus, un paies gadi, kamēr tiks noslēgti jauni tirdzniecības līgumi ar ES. Savukārt, ja Lielbritānija gribēs pārdot preces ES tirgū, tai vienalga būs jāievēro ES standarti.

"The Guardian", analizējot kampaņas pirms referenduma, secināja, ka izstāšanās atbalstītāji vairāk pievērsās provincēm un lauku apvidiem Anglijā, cenšoties pārliecināt pilsoņus nobalsot par aiziešanu no ES. Savukārt palikšanas kampaņas tika koncentrētas urbanizētajos centros.

Izstāšanas atbalstītāju kampaņas lielākoties ignorēja Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju. Bet palikšanas kampaņas aktivitātes nebija manāmas austrumu Anglijā.

Londonā dzīvojošā latviete Daina Ruduša Latvijas Radio atzina, ka viņas britu draugu lokā jautājums par referendumu jau labu laiku bijis karsts temats, un britu draugiem patiešām ir bažas, ka Lielbritānija varētu pamest ES. Šādas bažas saistītas ar to, ka "Brexit” atbalstītāju kampaņa par valsts izstāšanos no ES bijusi ļoti skaļa, mazāk balstīta faktos, vairāk – uz emocijām. Šajās kampaņās vairāk runa bijusi par migrāciju, par demokrātiju.

"Tās diskusijas kvalitāte bijusi ļoti slikta. (..) Tā bijusi ļoti skaļa, un cilvēki tai tic. (..) Un praktiskā ziņā lielākās bažas ir par to, ka neviens īsti nezina, ko tas nozīmē. Ja šodien briti nobalso par izstāšanos, tad kas notiks, kā tas notiks, kā tas ietekmē biznesa vidi, starptautiskas organizācijas, cilvēka ikdienu (..)," atzina Ruduša,  norādot, ka uz šiem daudzajiem jautājumiem atbildes nav.

Lielbritānijas eiroskeptiķu partijas līderis Naidžels Farāžs, ierodoties  balsošanas iecirknī, jokoja ar reportieriem, paziņojot, ka viņš vēl nav izlēmis, kā balsot, vēsta “The Guardian”.

Pēdējā aptauja uzrādījusi 4% pārsvaru par labu dalībai ES.

Iedzīvotāju aptauja, kas veikta dienu pirms referenduma, bet publicēta ceturtdien, 23.jūnijā, uzrāda 4% pārsvaru par labu Lielbritānijas palikšanai ES.

“Ipsos Mori” telefonaptauja liecina, ka par dalību ES gatavi balsot 52%, par izstāšanos – 48%, ziņo britu masu mediji.

Lielbritānijas AAA kredītreitings neizbēgami tiks pazemināts, ja referendumā vairākums nobalsos par izstāšanos no ES, Vācijas laikrakstam “Bild” atzina “Standard and Poor’s” pārstāvis Morics Kramers, vēsta “Reuters”.   

Īrijā dzīvojošā Inguna Mieze Latvijas Radio stāstīja, ka iespējamais „Brexit” varētu ieviest zināmas korekcijas arī tuvākajā kaimiņvalstī Īrijā, kur dzīvo arī apmēram 30 000 Latvijas valstspiederīgo. Daudzi no viņiem atzīst, ka izjūt bažas par to, ka Lielbritānijas lēmums pamest ES varētu radīt lielākas vai mazākas problēmas viņu dzīvē.

Viens no satraukuma iemesliem ir robeža starp Īriju un Ziemeļīriju. Pār to šobrīd var pārvietoties brīvi un bez pasu kontroles. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, kas robežas šķērsošanas jautājums satrauc arī pašus īrus. Ja tā kļūs par ES ārējo robežu, tad, visticamāk, tās šķērsošanas noteikumi kļūs daudz stingrāki.

Robežkontroles ieviešana neizbēgami ietekmētu arī abās pusēs dzīvojošo latviešu komunikāciju – kopīgu pasākumu rīkošanu un apmeklēšanu vienā vai otrajā Īrijas daļā, kā arī saiknes uzturēšanu starp ģimeņu locekļiem, kas dzīvo robežas dažādās pusēs.

Lielbritānijā aug pieprasījums pēc eiro un dolāriem

Jau dažas dienas pirms referenduma par Lielbritānijas palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības briti sākuši aktīvi mainīt mārciņas pret ASV dolāriem un eiro, uztraucoties par nacionālas valūtas vērtības kritumu, vēsta aģentūra “Reuters”.  

Grigule: Referendums ir pliķis augstprātīgo ES ierēdņu sejās

Lielbritānijas referendums ir liels pliķis un auksta duša karstā vasaras dienā augstprātīgo Eiropas Savienības (ES) ierēdņu un administrācijas sejās, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule (ZZS), kura pārstāvēta EP Ārlietu komitejā.

Komentējot Lielbritānijas referendumu par tās turpmāko dalību ES, politiķe norādīja, ka Lielbritānija no izstāšanās gūtu gan ieguvumus, gan vairākus zaudējumus.

"Par plusu varētu saukt atviegloto likumdošanu un iespēju stingrāk rīkoties ar sociālajām garantijām un ekonomiskajiem migrantiem. Tāpat nozvejas jautājumi Lielbritānijai būtu daudz vieglāki un izdevīgāki," sprieda politiķe.

Savukārt, uzskaitot mīnusus, viņa minēja kopējā tirgus pieejamību un neskaidrību, kas turpmāk norisināsies ar finanšu centru. "Tāpat ir jautājums par turpmāko Skotijas rīcību, vai tur būs gaidāms nākamais referendums," izteicās politiķe.

Grigule gan uzskata, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES ļoti kaitētu Latvijai, jo sagaidāmas lielākas represijas pret tiem tautiešiem, kuri jau tagad dzīvo Lielbritānijā. 

Pēc tam, kad tika publicēta jaunākā socioloģiskā aptauja, saskaņā ar kuru 52% britu vēlētāju gatavi atbalstīt valsts palikšanu ES,  mārciņas vērtība pret dolāru kāpusi, sasniedzot augstāko punktu šogad – 1,4947, ziņo AFP. 
 

Lielbritānijas vēlētāji turpina balsot referendumā par valsts turpmāko palikšanu Eiropas Savienībā. Vēlēšanu iecirkņi būs vaļā līdz pat pusnaktij pēc Latvijas laika. Jebkādu iznākumu šobrīd ir grūti paredzēt, jo abu pušu atbalstītāju skaits pēdējās dienās ir bijis diezgan līdzīgs.

Sarunā ar Latvijas Radio to prognozēja arī Londonā sastaptā palikšanas kampaņas aktīviste, kura pie vēlēšanu iecirkņa dalīja nobalsojušajiem cilvēkiem uzlīmes, tādējādi mēģinot saprast, cik liels skaits ir iestājies par Apvienotās Karalistes palikšanu Eiropas Savienības sastāvā.

“Es domāju, rezultāts būs diezgan tuvu. Londona nobalsos par palikšanu, Anglijas vidienē vairums balsos par izstāšanos,” pauda aktīviste.

Viņa arī paredzēja, ka Skotija, Ziemeļīrija un Velsa noteikti iestāsies par palikšanu. Viņasprāt, rezultāts būs 47% par izstāšanos un 53% par palikšanu. 

Pēdējā “Populus” aptauja uzrāda palikšanas atbalstītāju pārsvaru.

Aptauja, kas notika tiešsaistē pirms balsošanas iecirkņu atvēršanas, liecina, ka par Lielbritānijas palikšanu ES balsos 55%, bet par izstāšanos – 45%, vēsta “The Independent”.  

Arī iepriekšējās aptaujas liecināja, ka palikšanas atbalstītāju ir vairāk nekā pretinieku, taču neviena aptauja līdz šim neuzrādīja tik lielu pārsvaru.  

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs  no Londonas ziņoja, ka līdz šim nekas, izņemot lietu, nav traucējis  referenduma norisi. Taču lietavu dēļ varas iestādēm nācās pārcelt dažus iecirkņus, jo sākotnēji ierīkotās telpas applūda. Arī pēcpusdienā Londonā sola lietu.

Bet Latvijas Radio uzrunāto vēlētāju domas par Lielbritānijas likteni dalās līdzīgi kā aptaujās – ir cilvēki, kas ir nobalsojuši vai gatavojas balsot par palikšanu, ir arī tādi, kas vēlas izstaties, norādot, ka nav apmierināti ar pārāk lielu Briseles birokrātiju un kontroli par  viņu valsti.

Savukārt “Britain Elects” projekta apkopojums par vidējiem dažādu aptauju  -“Populus”, “Mori”, “ComRes”, “YouGov”, “Opinium”, TNS un “Survation”  - datiem liecina, ka vidējais ES atbalstītāju skaits ir 51%, bet pretinieku skaits -  49%.  

«Brexit» par un pret londoniešu acīm

Vēlētāju dalība referendumā varētu būt līdzīga aktivitātei iepriekšējās vēlēšanās, liecina “BMG Research” aptauja. “The Guardian” vēsta, ka saskaņā ar aptauju 67% balsstiesīgo noteikti plānoja piedalīties referendumā, bet 12% visdrīzāk piedalītos.

Iepriekš vēlēšanās aktivitāte bija 66%.  

Tiek uzskatīts, ka liela aktivitāte nāks par labu ES atbalstītāju nometnei, lai gan aptaujas arī liecina, ka vecāki cilvēki, kuri vairāk noskaņoti atbalstīt izstāšanos no ES,  biežāk plāno apmeklēt referendumu nekā jaunieši. 

Merkele: Sarunās par ES nākotni jāiekļauj Lielbritānija neatkarīgi no referenduma rezultāta

Diskusijām par Eiropas Savienības (ES) nākotni ir jānotiek "mierīgā veidā" un tajās jāiekļauj Lielbritānija, pat ja vēlētāji tur referendumā nobalsos par bloka pamešanu, ceturtdien sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Lielbritānijas vēlētāji pauž dažādu attieksmi par dalību ES 

“Es arvien neesmu pilnīgi pārliecināta, kā rīkoties. Sākumā  sliecos balsot par izstāšanos, jo premjers Kamerons nav minējis pietiekami spēcīgus argumentus,   kāpēc mums vajadzētu palikt. Taču ir arī daudz risku izstājoties, un tas liek svērties par labu palikšanas balsojumam. Man patiešām ir vēl kārtīgi jāpadomā,” atzina   “neizlēmusī” balsotāja Amanda Džeksī.

“Ja angļi nobalsos par izstāšanos, bet skoti balsos pa palikšanu, es domāju, ka tad uzreiz būs vēl viens referendums - par neatkarību Skotijā un aiziešanu no Lielbritānijas,” sprieda Skotijas iedzīvotājs Roberts Makalums.

“Varbūt tas ir nedaudz gļēvi, bet es domāju, ka tā ir drošākā izvēle. Manuprāt,  izstāšanās nestu sev līdz pārāk daudz neskaidrību. Un es arī neesmu pārliecināta, ka mūsu darba ņēmēju tiesības tiktu tikpat labi aizsargātas, ja mēs būtu ārpus Eiropas Savienības. Te vienkārši ir pārāk daudz nezināmā. Un lai vai kā viņi stāstītu, kas notiks, ja mēs izstājamies vai paliekam, neviens patiesībā to nezina. Un pat desmit gadus vēlāk mums varētu nebūt par to skaidra priekšstata,” sprieda kāda Londonas iedzīvotāja.

LTV korespondente Ilze Nagla no Lielbritānijas ziņoja, ka LTV filmēšanas grupas ārpus Londonas satiktie cilvēki visi, izņemto divus latviešus, bija par izstāšanas no ES. Gan jaunieši, gan vecāki cilvēki atzina, ka neuzticas Briselei, un uzskata, ka briti var iztikt arī bez ES. 

Britu referendums kļuvis par lielāko politisko notikumu, par kuru slēdz derības. Saskaņā ar “Betfair” informāciju, bija pieņemtas likmes par kopējo summu pieci miljoni mārciņu, ziņo “The Guardian”. 

Bukmeikeri droši par Lielbritānijas palikšanu ES

Lai arī sabiedriskās domas aptaujas neļauj droši prognozēt Lielbritānijā notiekošā referenduma iznākumu, tie, kas par to slēdz derības, ir pilnīgi pārliecināti, ka “Brexita” nebūs. Bukmekeri dod no 70 līdz pat 90 procentu lielu varbūtību, ka referendumā uzvarēs Eiropas savienības atbalstītāji.     

Pārliecināts, ka referenduma iznākums būs par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā, ir Londonā dzīvojošais finansists Agris Lauzinieks. Viņš arī aktīvi piedalījās aģitācijas kampaņā – dalot lapiņas ar attiecīgiem aicinājumiem un iesaistoties diskusijās ar garāmgājējiem.  

 “Stronger IN” Londonas Kensingtonas kampaņas vadītājs Agris Lauzinieks ir gan Latvijas, gan kopš pagājušā gada Lielbritānijas pilsonis. Viņš LTV atzina, ka nevarēja palikt malā un ziedoja savu brīvo laiku, lai pārliecinātu cilvēkus par palikšanu ES, jo viņš saredz nopietnus riskus ekonomikai un arī ģeopolitiskus riskus visai Eiropai.

Kampaņas “Stronger IN” brīvprātīgais Kerijs Karlils LTV atzina, ka sevi uzskata par eiropieti un britu un ka Eiropa var daudz dot Lielbritānijai.  

Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem, kuriem ir tiesības piedalīties referendumā, arī ir atšķirīgi viedokļi. Ir gan balsotāji par, gan pret Eiropas Savienību. Pret balsotāju nostāja tiek skaidrota ar zināmām bailēm no konkurences, kas var veidoties, ierodoties arvien jauniem imigrantiem no Austrumeiropas. Tomēr visvairāk balsotāju pret Eiropas Savienību dzīvo Anglijas laukos. Tāpēc LTV ceturtdien devās uz vienu no Anglijas mazpilsētām, meklējot atbildes uz jautājumu – vai tiešām Austrumeiropas imigrantu pieplūdums būs  pamudinājums britiem izstāties no Eiropas Savienības. 

Karpenedra Parka ir tipiska Anglijas mazpilsēta, kas atrodas apmēram 40 kilometru attālumā no Londonas. Te vairākums šodienas balsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Un viens no galvenajiem argumentiem – imigranti no Austrumeiropas.

Balsot referendumā šeit Karpendera Parkā dodas arī Caru ģimene – Olga un Māris. Viņi Lielbritānijā dzīvo jau ap 10 gadus, bet pirms trīs gadiem ieguva Lielbritānijas dubultpilsonību. Viņu izvēle ir atšķirīga – Lielbritānijai jāpaliek Eiropas Savienībā.   

Foto ieskats referenduma norisē:

Improvizēts nobalsošanas iecirknis ierīkots lietavās cietušajā Londonas rajonā   Tauerhelmetsā. Iecirknis atrodas zem metro līnijas estakādes, zem “East India” stacijas.

Pirms iecirkņu slēgšanas abas puses vēl steidz aicināt iedzīvotājus izdarīt izvēli, vēsta “The Guardian”.  Bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons, kurš aģitēja par izstāšanos no ES,  izsūtīja e-pastu, kurā aicina visus, kuri vēl nav nobalsojuši, nobalsot par izstāšanos un aicināt visus savus draugus darīt tāpat. “Nepalaidiet garām iespēju padarīt šo dienu par mūsu neatkarības dienu!” teikts viņa  paziņojuma.

Savukārt leiboristu paziņojumā pausts - izskatās, ka referendumu apmeklēs rekordliels cilvēku skaits, un tas pierāda, cik vēsturiski nozīmīgs ir šis notikums. Leiboristi aicina nepalaist garām iespēju būt daļai no šī notikuma, jo līdz iecirkņu slēgšanai vēl daudz laika.