Šo brīdi vēlētājiem pirms gada apsolīja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, reaģējot uz paša konservatīvās partijas un eiroskeptiķu arvien augošo spiedienu atkārtot referendumu par britu dalību ES, kāds iepriekš bija noticis 1975. gadā.
Aptaujas vēl pirms izšķirošās dienas liecināja, ka „par” un „pret” nometnes ir ļoti tuvu, taču būtisku lomu varētu spēlēt iepriekš neizlēmušie balsotāji, kuri savu izvēli izdarīs pēdējā brīdī.
Balsošanas iecirkņi visā Lielbritānijā vaļā veras plkst. 7.00 pēc vietējā laika (pēc Latvijas laika - 9.00) un slēdzas 22.00 vakarā.
Referendumā piedalās balsstiesīgie pilsoņi Anglijā, Skotijā, Velsā, Ziemeļīrijā un Gibraltārā.
Medijiem šajā laikā būs liegts ziņot par noskaņojumu sabiedrībā un to, uz kuru pusi sliecas rezultāts, taču raidorganizācijas būs nomodā visu diennakti, un pirmos jau vērā ņemamos rezultātus gaida aptuveni piecos no rīta (septiņos pēc Latvijas laika).
Notiekošajam Lielbritānijā līdzi sekos visā ES, un piektdien uz īpašu sanāksmi rīta pusē pulcēsies visi ES institūciju vadītāji Briselē.
Arī preses centrs Briselē visu diennakti būs atvērts.
Uzmanīgi notiekošo vēro arī biržas un tirgi. Jau iepriekš izskanējušas prognozes, ka balsojums par izstāšanos varētu būtiski pazemināt mārciņas vērtību.
Palikšanu ES atbalsta esošā Lielbritānijas valdība, daudzas citas valstis un arī starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds. Pret dalību apvienojušies lielākie eiroskeptiķi, lielākā daļa britu tabloīdu redakcijas kā arī vairāku Lielbritānijas industriju, piemēram, zivjsaimniecības pārstāvji.
Jau ziņots, ka britu premjeram Deividam Kameronam februārī Briselē izdevās noslēgt vienošanos ar pārējo ES dalībvalstu līderiem par Lielbritānijas īpašo statusu ES.
Britu vēlētājiem referendumā 23.jūnijā būs jāpauž savs viedoklis par to, vai ar piedāvātajām reformām ir pietiekami, lai Lielbritānija arī turpmāk paliktu 28 valstu blokā. Šo referendumu gan pats Kamerons, gan arī daudzi citi politiķi nodēvējuši par šīs paaudzes valsts svarīgāko lēmumu.
