Diezgan agri no rīta savos balsošanas iecirkņos ieradās politiķi, kas pēdējo mēnešu laikā personificēja vai nu palikšanas vai izstāšanās nometnes. Premjers Deivids Kamerons balsot ieradās kopā ar dzīvesbiedri. No jelkādiem komentāriem viņš pēc tam atturējās. Taču vēl trešdien, 22.jūnijā, pēdējoreiz aicināja savus līdzpilsoņiem būt patriotiem un palikt savienībā.
Paša premjera Konservatīvo partijā viņam nav viennozīmīga atbalsta. Par izstāšanas kampaņas līderiem kļuva kādreizējais Kamerona sabiedrotais Londonas eksmērs Boriss Džonsons, arī tieslietu ministrs Maiks Govs.
Savu prieku par referendumu neslēpa eiroskeptiķu - britu neatkarības partijas līderis Naidžels Farāžs. Viņš atcerējās, ka 1975.gadā briti jau balsojuši līdzīgā referendumā, toreiz izlemjot palikt.
“Es esmu gribējis šo balsojumu, jūs zināt, visu savu apzinīgo mūžu, jo man bija 11, kad pēdējo reizi mums bija referendums par šo tēmu, tāpēc es esmu diezgan saviļņots,” atzina Farāžs.
Nobalsot reģistrējies rekordliels skaits britu - 46,5 miljoni. Visas pēdējās aptaujas rāda, ka britu sabiedrība referenduma jautājumā sadalījusies teju uz pusēm. Balsošanas diena Londonā un valsts dienvidrietumos sākās ar spēcīgām lietusgāzēm un pat plūdiem, kas ar varētu ietekmēt balsojumu.
“Ja referendumā uzvarēs aiziešanas piekritēji ar dažu tūkstošu balsu pārsvaru, cilvēki varēs teikt, ka to sekmēja laika apstākļu un laikam Dievs tā gribēja. Vislielākais lietus ir tieši Londonā, kas ir palicēju savienībā bastions. Jāatzīst arī, ka balsotāji pret ir aktīvāki un apņēmīgāki,” atzina sociologs Bens Peidžs.
Aptaujājot tieši neizlēmušos vēlētājus, var secināt, ka daudzi no viņiem nav apmierināti ar Eiropas Savienības darbību, taču viņiem ir arī bail, ka izstāšanās sekas ir grūti prognozēt, tāpēc varbūt labāk akceptēt palikšanu - kā mazāko un zināmāko no ļaunumiem.
“Es arvien neesmu pilnīgi pārliecināta, kā rīkoties. Sākumā sliecos balsot par izstāšanos, jo premjers Kamerons nav minējis pietiekami spēcīgus argumentus, kāpēc mums vajadzētu palikt. Taču ir arī daudz risku izstājoties, un tas liek svērties par labu palikšanas balsojumam. Man patiešām ir vēl kārtīgi jāpadomā,” atzina “neizlēmusī” balsotāja Amanda Džeksī.
Par labu palikšanai var nosvērt arī tāds apstāklis, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības var sākties dezintegrācijas procesi pašā valstī, sākot jau ar Skotiju. Tās iedzīvotāju vairākums grib palikt savienībā un varētu to paveikt jau kā neatkarīga valsts.
“Ja angļi nobalsos par izstāšanos, bet skoti balsos pa palikšanu, es domāju, ka tad uzreiz būs vēl viens referendums - par neatkarību Skotijā un aiziešanu no Lielbritānijas,” sprieda Skotijas iedzīvotājs Roberts Makalums.
Neatkarības ambīcijas ir arī Velsai. Līdz ar to no tagadējās karalistes pāri var palikt tikai Anglija ar Ziemeļīriju, kas nebūtu pat trešdaļa no pašreizējās karalistes potenciāla.
Pie Londonas ziemeļos esošā balsošanas iecirkņa durvīm kāda gados jauna sieviete piedāvāja tikko iznākušajiem cilvēkiem pielīmēt pie apģērba uzlīmi ar teksti “Esmu par palikšanu”.
“Esmu brīvprātīgā un palīdzu tiem, kas atbalsta palikšanu Eiropas Savienībā. Pašreiz es mēģinu saprast, kurš varētu būt nobalsojis par izstāšanos un kurš par palikšanu Eiropas Savienībā, kā arī dalu uzlīmes,” Latvijas Radio pastāstīja aktīviste.
Daudzi vēlētāji atteicās no šīm uzlīmēm, tomēr kāda sieviete to piesprauda pie apģērba, sakot, ka viņa līdz pēdējam brīdim neesot varējusi izšķirties, kā balsot.
Tādu cilvēku gan nebija daudz. Vairums satikto britu jau bija izlēmuši, kurā pusē viņi stāv.
“Eiropa nav spējīga sevi reformēt. Pēdējo 40 gadu laikā ir pierādījies, ka Eiropā ļoti maz ir ticis darīts cilvēku labā. Federālisms sāk arvien vairāk dominēt. Lai gan Eiropai ir labāk būt kopā, birokrāti un eirokrāti pēc būtības grauj Eiropas modeli, jo viņi neklausās cilvēkos,” atklāja vīrietis, kurš pirms brīža nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Kopumā Londonā tomēr dominē to cilvēku skaits, kuri atbalsta Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā.
“Man nepatīk pati izolēšanās ideja. Man gribas, lai mēs esam daļa no kaut kā lielāka, daļa no Eiropas Savienības, kas ir daļa no zemeslodes, nevis izolēta sala. Tā es to personīgi redzu,” atzina kāds balsotājs.
“Varbūt tas ir nedaudz gļēvi, bet es domāju, ka tā ir drošākā izvēle. Manuprāt, izstāšanās nestu sev līdz pārāk daudz neskaidrību. Un es arī neesmu pārliecināta, ka mūsu darba ņēmēju tiesības tiktu tikpat labi aizsargātas, ja mēs būtu ārpus Eiropas Savienības. Te vienkārši ir pārāk daudz nezināmā. Un lai vai kā viņi stāstītu, kas notiks, ja mēs izstājamies vai paliekam, neviens patiesībā to nezina. Un pat desmit gadus vēlāk mums varētu nebūt par to skaidra priekšstata,” sprieda kāda Londonas iedzīvotāja.
Referenduma dienā britu plašsaziņas līdzekļiem ir aizliegts publicēt informāciju, kas var ietekmēt vēlētāju izvēli. Tādēļ asa aģitācijas kampaņa, kas ilga aizvīto četru mēnešu laikā, ceturtdien ir pieklususi. Un par spīti biežiem pārmetumiem par pārāk agresīvo toni, daži no sastaptajiem londoniešiem ir gandarīti, ka cilvēki patiesi ir iesaistījušies.
“Kad cilvēki saka, ka kampaņa ir bijusi ļoti agresīva, es laikam varētu tam piekrist. Tomēr tajā pašā laikā es negribētu, lai mēs atteiktos no kaismīgām diskusijām. Kad notiek vēlēšanas, šādu kaismīgu diskusiju nav, jo tās tiek rīkotas katrus piecus gadus. Be,t kad notiek tādas lietas kā Skotijas referendums vai šis referendums, cilvēki patiesi iesaistās. Un manuprāt tas ir burvīgi,” Latvijas Radio atzina kāda Londonas iedzīvotāja.
Oficiālais referenduma iznākums būs zināms piektdien ap brokastu laiku. To Mančestrā paziņos Lielbritānijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja. Tas arī noteiks, kāda sejas izteiksme būs premjeram Deividam Kameronam, viņa sīvākajam oponentam Borisam Džonsonam un Eiropas Savienības politiķiem Briselē.
