Totalizatoru speciālisti lēš, ka daudzi no tiem, kas nav apmierināti ar lēmumu pieņemšanas kārtību Eiropas Savienībā, sociologiem saka, ka gribētu izstāties. Tomēr, nonākot pie balsošanas urnām, pārsvaru viņos gūs prognozējama nākotne un pašu labklājība, nevis grūti izmērāma neatkarība no Briseles un neskaidra ekonomiskā nākotne. Par to liecina arī burtiski pēdējās stundās mainītas likmes par labu tam, ka valsts neizstāsies no Eiropas Savienības.
“Principā tad, kad aptaujas liecināja, ka izstāšanās un palikšanas piekritēju skaits ir gandrīz vienāds, tie, kas derēja uz valsts palikšanu, bija vairākumā. Sākumā iespēja, ka Lielbritānija neizstāsies bija trīs reizes lielāka nekā iespēja, ka tā pametīs savienību. Šobrīd tā ir jau deviņas reizes lielāka,” atklāja bukmeikeru biroja pārstāvis Failums Makunumrahs.
Bukmeikeri norāda, ka vairums balsotāju bažījas par grūti prognozējamām sekām, izstājoties no savienības. Turklāt arvien lielāka nozīme kļūst tādu reģionu kā Skotijas un Velsas iedzīvotāju vairākuma paustajam - ja Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību, Skotija un Velsa pametīs Apvienoto Karalisti, lai savukārt iestātos blokā.
Lielbritānijas pilsoņi ceturtdien, 23.jūnijā, devušies pie balsošanas urnām, lai referendumā lemtu, vai Apvienotajai Karalistei palikt Eiropas Savienībā (ES). Referendumā piedalās balsstiesīgie pilsoņi Anglijā, Skotijā, Velsā, Ziemeļīrijā un Gibraltārā. Nobalsot reģistrējušies 46,5 miljoni britu. Aptaujas vēl pirms izšķirošās dienas liecināja, ka „par” un „pret” nometnes ir ļoti tuvu.
