100 g kultūras
Rīgas Lielajos kapos piedāvā būvēt ielas un ēkas
Pēc Rīgas Pieminekļu aģentūras pasūtījuma tapušā arhitektu piedāvājuma četri Rīgas Lielo kapu attīstības varianti paredz ielu un ēku izbūvi kapos, ziņo LTV raidījums "Kultūršoks". Valsts kultūras pieminekļu inspekcija gan paudusi iebildumus pret jaunām būvēm Lielo kapu teritorijā.
Goda mielasts, apdziedāšana un noslēguma balle: IV Dziesmu svētki Jelgavā
IV Vispārējie dziesmu svētki 1895. gada jūnijā notika nevis Rīgā, bet Jelgavā. Tas skaidrojams ar domstarpībām starp biedrībām un partijām, jo jau tolaik, 19. gadsimta beigās, bija sākusies latviešu sabiedrības sašķelšanās, kas arī sadrupināja līdzšinējo vienprātību, kura valdīja iepriekšējos dziesmu svētkos.
Fridvaldu ģimenei spēlēšana orķestrī – kā svaigs gaiss, kā ēst
“Lai orķestris pastāvētu, ir vajadzīgi fanāti, un mēs tādi esam,” atzīst Limbažu Kultūras nama pūtēju orķestra “Lemisele” dalībnieki Baiba un Juris Fridvaldi. Arī visi trīs Fridvaldu ģimenes bērni ir saistīti ar mūziku, orķestra spēli un orķestri “Lemisele”.
«Tā nav absolūtā taisnības stunda»: kā tapa dokumentālā filma «Nora»
Lielās cilvēku intereses dēļ filmas pirmizrāde no kinoteātra “Splendid Palace” Mazās zāles tika pārcelta uz Lielo zāli. Jaunā filma stāsta par to, kāda bija Nora ikdienā un kāda bija viņa pati, gan esot slavas zenītā, gan arī pēc arī tam. Noras dzīvesstāstu papildina kolorītas epizodes no padomju estrādes aizkulisēm Zigmara Liepiņa, Vjačeslava Mitrohina un citu stāstījumā.
Darbs pie Nacionālās enciklopēdijas pamazām tuvojas beigām
Finiša taisnē nonācis četrus gadus ilgušais darbs pie Latvijas valsts simtgadei veltītā Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma, un tā veidotāji ir sākuši strādāt pie izdevuma korektūras un vizuālā noformējuma. To šodien atklāja enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.
Nepilni 50 dziesmu melodijās un tuvāko lokā: Noras Bumbieres dzīves fakti
Leģendārā dziedātāja Nora Bumbiere bija viena no sava laika spožākajām Latvijas estrādes zvaigznēm. Latvijas Televīzijā tapusi pirmā dokumentālā filma par viņas dzīvi. Filma stāsta par to, kāda bija Nora ikdienā, ārpus iestudētajiem kadriem, kas atrodami arhīvos, un to, kāda bija Padomju Latvijas estrādes dzīves neredzamā puse. 
Kannu kinofestivāls: priekšroka autoriem un cilvēcībai
Kannu kinofestivāls ir sācies un, atgādināšu, šogad norisinās jau 71. reizi. Taču tā vietā, lai kinopasaulē tik vitāli nozīmīgo pasākumu “iecementētu” kā nemainīgu, tā rīkotāji uzsver, ka šī nebūt nav viņu ambīcija, un šogad piesaka vairākus jaunumus.
Gotlande: Baltijas trimdas mākslinieku iedvesmas avots un patvērums
Latvijas simtgades svinību programmas ietvaros Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aplūkojama izstāde “Pārnēsājamās ainavas”. Katras nelielās satelītizstādes centrā, kas veido izstādi, ir kāda nozīmīga persona vai personu grupa, kuras liktenis un darbība atklāj kādu specifisku vēstures posmu noteiktā ģeogrāfiskā vietā, kur strādājuši latviešu trimdas mākslinieki.
Ivara Selecka «Šķērsiela»: laikmeta un tautas likteņu atspulgs
Dokumentālā filma “Šķērsiela” ir viena no titulētākajām filmām Latvijas kino vēsturē – saņēmusi  “Lielo Kristapu”, vairākas starptautiskas balvas, tostarp kā vienīgā latviešu filma tikusi arī pie  prestižās Eiropas Kinoakadēmijas balvas.
Rīgas poētiskā stila pamatlicēja Herca Franka filmas Gaismas pilī
Cikla “Nepārejošā Latvija. Personības” trešā seansa uzmanības centrā ir dokumentālists Hercs Franks (1926-2013) – 9. maijā pulksten 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē bez maksas varēs noskatīties Franka kinožurnālus (1968–1979) un divas leģendāras īsfilmas no Latvijas kultūras kanona – “Baltie zvani” (1961) un “Vecāks par desmit minūtēm” (1978).
Konferencē aicinās domāt par valstīm Latvijā pirms Latvijas valsts
11. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisināsies konference "Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij". Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” atzīst, ka konferences mērķis ir aicināt domāt par valstīm un valstiskiem veidojumiem, kas Latvijā bija pirms valsts.
Noras Bumbieres fonds, ieraksti un piemineklis: leģendas nospiedums mūžībā
Noras valdzinošā balss un skatuviskais šarms paliek viņas talanta cienītāju atmiņās, Latvijas radiostaciju un televīzijas arhīvos. Aizmirst Noru neļauj arī viņas jaunākās māsas un Noras tuvākā cilvēka Māras Zustrupas dibinātais Noras Bumbieres fonds. Ik  gadu tas rīko Noras Bumbieres piemiņas koncertus un vokālistu konkursus dalībniekiem bez vecuma ierobežojuma.
Aicina uz izrādēm par Ņujorkas 50. gadu trimdas mākslinieku «Elles ķēķi»
Vārdi “Elles ķēķis” neprasa komentārus nevienam ASV latvietim, kurš bijis pazīstams ar 50. un 60.gadu trimdas latviešu kultūras dzīvi. Taču aiz dzelzs priekškara par šo Ņujorkas latviešu dzejnieku, rakstnieku un mākslinieku grupu zināja ļoti maz. Nupat tapusi multimediāla teātra izrāde, kas ir ASV dzīvojošās latviešu mūziķes un aktrises Lailas Saliņas veltījums savam tēvam – rakstniekam un “Elles ķēķa” dvēselei – Gunaram Saliņam.
Galerijas