Kultūra / Mūzika
"Radio Naba" mūzikas topu teju pašās februāra beigās papildinājušas jaunākās dziesmas no vairākiem latviešu mūziķiem, tostarp "aPēdājs", "Purva metāls","Mēnessputni", Jāņa Irbes, Reiņa Jaunā un Ernas Daugavietes un citiem māksliniekiem. Savukārt ārzemju mūzikas topā jaunumi no Toma Jorka grupas "The Smile", "Future Islands", Ben Frost, leģendārās grandža rokgrupas "Sonic Youth" basģitāristes Kimas Gordonas un citiem.
"Arēnā Rīga" 21. oktobrī notiks somu simfometāla čellistu apvienības "Apocalyptica" koncerts, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāju pārstāve Kristīne Tjarve.
Mūziķis Artūrs Šingirejs jeb Dons pārstāvēs Latviju šī gada Eirovīzijā ar savu jaunāko veikumu – dziesmu "Hollow", un viņa darbs "Lauzto šķēpu karaļvalsts" atzīta par "Muzikālās bankas 2023" vērtīgāko dziesmu. Mūziķis arī nupat pabeidzis darbu pie jauna mūzikas albuma "Laiks", kas tapis sadarbībā ar ļoti daudziem mūziķiem no visas pasaules.
Mūziku, Latvijā iegūtos draugus un domubiedrus par saviem spēka avotiem sauc ukraiņu mūziķe Oksana Nikitjuka, kura jau divus gadus ir šķirta no savas dzimtenes. Viņa ir ļoti izcila un daudzpusīga māksliniece – dziedātāja, diriģente un muzikoloģe. Arī Latvijā viņai ir iespēja strādāt tieši savā profesijā. Viņa dzied Valsts akadēmiskajā korī "Latvija", darbojas kā koncertmeistare Ikšķiles jauktajā korī, sadarbojas ar vēl citiem Latvijas mūziķiem. Šo svētdien duetā ar pianisti Hertu Hansenu viņa sniegs koncertu "Saulespuķu ceļš" Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".
Kopš 2022. gada 24. februāra notikušajās publiskajās diskusijās par Krievijas kultūras klātbūtnes iespējamo izslēgšanu, Latvijas akadēmiskās mūzikas vidē identificējamas arī atbalsis no PSRS okupācijas perioda impēriskā lielkrievu šovinisma diskursa. Kopumā vairāk nekā 30 gadu laikā kopš valsts faktiskās neatkarības atjaunošanas skatījumā uz akadēmiskās mūzikas pagātni Latvijā joprojām periodiski izskan apgalvojumi, kas bija radušies padomju totalitārā politiskā režīma ietvaros. Karš Ukrainā saasina uzmanības pievēršanu šai situācijai un stimulē nepieciešamību objektīvi pārvērtēt okupācijas laika anahronisku diskursu lietojumu Latvijas šodienas kultūrtelpā.
Radošā dueta Stīvena Flahertija (Stephen Flaherty) un Linnas Ārenas (Lynn Ahrens) 1998. gada mūzikls "Regtaims" ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā ar dziesmas palīdzību saaust kopā pat visdažādākos stāstus. Mūzikla saturs vēsta par 20. gadsimta Ņujorku no trīs dažādām – afroamerikāņu, imigrantu un t. s. "augstās šķiras" baltādaino – cilvēku perspektīvām. Neskatoties uz galveno varoņu nepārprotamajām atšķirībām kā dzīves dzīvošanā, tā dzīves skatījumā, mūzikla gaitā viņi krusto ceļus atkal un atkal, kļūstot par viens otra dzīves svarīgu sastāvdaļu, tādējādi atainojot jaunās pasaules – Amerikas – mainīgumu.
Pēdējos mēnešos, runājot par Latvijas profesionālo mūziķu atalgojumu, esam vairākkārt dzirdējuši, ka mūsu mūziķi izvēlas emigrēt un pieņemt darba piedāvājumus citu valstu orķestros. Taču nereti notiek arī pretējs process. Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (LNSO), kā arī Nacionālas operas orķestrī gan štatā, gan kā viesmūziķi iestrādājušies jau vairāki mūziķi no Rietumeiropas valstīm.
21. februārī nozīmīgu dzīves gadskārtu svin ilggadējais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vijolnieks ar "orķestra ārlietu ministra statusu" – Reinis Galenieks. Par to, kas daudzos darba gados piedzīvots orķestrī un paša karjerā, par Leonīda Vīgnera un Vasilija Sinaiska laikiem un par LNSO ārzemju ceļojumiem un tajos pieredzētajiem kurioziem jubilārs stāstīja Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Benefice".
Emilis Melngailis 1901. gadā beidza Pēterburgas konservatoriju un pēc tam tur piecus gadus strādāja par mūzikas kritiķi lielākās vācu avīzes "St. Petersburger Zeitung" redakcijā, pasniedza privātstundas, spēlēja ērģeles un vadīja kori latviešu baznīcā, bet tad pēkšņi devās uz Vidusāziju, Taškentu, kur aizvadīja gandrīz 15 sava mūža gadus un strādāja par vācu valodas skolotāju kadetu skolā.
Kad gatavojāmies tagadējās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades sagaidīšanai 2020. gadā, kopā ar profesoru Vilni Strautiņu apzinājām visus pūšaminstrumentu katedras pedagogus, kuri strādājuši akadēmijā kopš pašiem pirmsākumiem. Un viņu vidū – Jāzepa Vītola grāmatā par Latvijas Konservatoriju no 1919. līdz 1929. gadam minēts tāds S. Kovarskis.
No otrdienas, 20. februāra, piecu nedēļu garumā ik otrdienu Latvijas Radio mobilajā lietotnē pieejams jauns Latvijas Radio 5 oriģinālpodkāsts jeb raidieraksts "Remarka". Klausītājiem jau pieejama raidieraksta pirmā epizode ar mūziķa Jāņa Krīvēna jeb Krivenchy piedalīšanos. Pie podkāsta "Remarka" veidotāja Klāva Knuta Sukura turpmākās nedēļas viesosies dažādu žanru mūziķi – dziedātāja Būū, mūziķis Mārtiņš Jātnieks, grupas "Tautumeitas" dalībniece Ilona Dzērve, kā arī reperis un producents Fiņķis.
Nedēļa no 19. februāra Latvijas Radio 3 "Klasika" būs Ukrainas kultūras un mūzikas zīmē, tādēļ to ieskandēs mūziķi no Ukrainas, kuri nu jau nepilnus divus gadus par savu mājvietu sauc Latviju, – dziedātāji Natālija Behma, Oksana Nikitjuka un Serhijs Zadorožnijs. Kopā ar Ansi Bētiņu un klavesīnisti Gertrudu Jerjomenko viņi izveidojuši ansambli "Ældmusic", kura nosaukumā ietverta mūziķu interese par vēsturi, renesanses, baroka un vēlāku laiku mūziku. Koncerts izskanēs pirmdien, 19. februārī, pulksten 18.00 Latvijas Radio 1. studijā un Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē.
Ar savu pirmo koncertu Rīgā 23. martā Ģertrūdes ielas teātrī uzstāsies grupa "Nielslens Lielsliens" un balafoniste Vija Moore, informēja apvienība.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
