Kultūra / Mūzika
Vai kara laikā Krievijas mūzikas nespēlēšana nozīmētu «izslēgt arī mūsu pašu nacionālo klasiku»?
Vai kara laikā Krievijas mūzikas nespēlēšana nozīmētu «izslēgt arī mūsu pašu nacionālo klasiku»?
Kopš 2022. gada 24. februāra notikušajās publiskajās diskusijās par Krievijas kultūras klātbūtnes iespējamo izslēgšanu, Latvijas akadēmiskās mūzikas vidē identificējamas arī atbalsis no PSRS okupācijas perioda impēriskā lielkrievu šovinisma diskursa. Kopumā vairāk nekā 30 gadu laikā kopš valsts faktiskās neatkarības atjaunošanas skatījumā uz akadēmiskās mūzikas pagātni Latvijā joprojām periodiski izskan apgalvojumi, kas bija radušies padomju totalitārā politiskā režīma ietvaros. Karš Ukrainā saasina uzmanības pievēršanu šai situācijai un stimulē nepieciešamību objektīvi pārvērtēt okupācijas laika anahronisku diskursu lietojumu Latvijas šodienas kultūrtelpā.
Vai zini, kā mūsdienu pasaules mainīgā daba tiek iemiesota mūzikla «Regtaims» partitūrā?
Vai zini, kā mūsdienu pasaules mainīgā daba tiek iemiesota mūzikla «Regtaims» partitūrā?
Radošā dueta Stīvena Flahertija (Stephen Flaherty) un Linnas Ārenas (Lynn Ahrens) 1998. gada mūzikls "Regtaims" ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā ar dziesmas palīdzību saaust kopā pat visdažādākos stāstus. Mūzikla saturs vēsta par 20. gadsimta Ņujorku no trīs dažādām – afroamerikāņu, imigrantu un t. s. "augstās šķiras" baltādaino – cilvēku perspektīvām. Neskatoties uz galveno varoņu nepārprotamajām atšķirībām kā dzīves dzīvošanā, tā dzīves skatījumā, mūzikla gaitā viņi krusto ceļus atkal un atkal, kļūstot par viens otra dzīves svarīgu sastāvdaļu, tādējādi atainojot jaunās pasaules – Amerikas – mainīgumu.
Ārvalstu mūziķi Latvijas orķestros – atšķirīga bagāža un impulss no ārpuses
Ārvalstu mūziķi Latvijas orķestros – atšķirīga bagāža un impulss no ārpuses
Pēdējos mēnešos, runājot par Latvijas profesionālo mūziķu atalgojumu, esam vairākkārt dzirdējuši, ka mūsu mūziķi izvēlas emigrēt un pieņemt darba piedāvājumus citu valstu orķestros. Taču nereti notiek arī pretējs process. Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (LNSO), kā arī Nacionālas operas orķestrī gan štatā, gan kā viesmūziķi iestrādājušies jau vairāki mūziķi no Rietumeiropas valstīm.
Vijolniekam ar «LNSO ārlietu ministra» statusu Reinim Galeniekam – 75
Vijolniekam ar «LNSO ārlietu ministra» statusu Reinim Galeniekam – 75
21. februārī nozīmīgu dzīves gadskārtu svin ilggadējais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vijolnieks ar "orķestra ārlietu ministra statusu" – Reinis Galenieks. Par to, kas daudzos darba gados piedzīvots orķestrī un paša karjerā, par Leonīda Vīgnera un Vasilija Sinaiska laikiem un par LNSO ārzemju ceļojumiem un tajos pieredzētajiem kurioziem jubilārs stāstīja Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Benefice".
Vai zini, ka Taškentā Emilis Melngailis patiesībā bija trimdā?
Vai zini, ka Taškentā Emilis Melngailis patiesībā bija trimdā?
Emilis Melngailis 1901. gadā beidza Pēterburgas konservatoriju un pēc tam tur piecus gadus strādāja par mūzikas kritiķi lielākās vācu avīzes "St. Petersburger Zeitung" redakcijā, pasniedza privātstundas, spēlēja ērģeles un vadīja kori latviešu baznīcā, bet tad pēkšņi devās uz Vidusāziju, Taškentu, kur aizvadīja gandrīz 15 sava mūža gadus un strādāja par vācu valodas skolotāju kadetu skolā.
Vai zini, kas bija pirmais fagota spēles pedagogs Latvijas Konservatorijā?
Vai zini, kas bija pirmais fagota spēles pedagogs Latvijas Konservatorijā?
Kad gatavojāmies tagadējās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades sagaidīšanai 2020. gadā, kopā ar profesoru Vilni Strautiņu apzinājām visus pūšaminstrumentu katedras pedagogus, kuri strādājuši akadēmijā kopš pašiem pirmsākumiem. Un viņu vidū – Jāzepa Vītola grāmatā par Latvijas Konservatoriju no 1919. līdz 1929. gadam minēts tāds S. Kovarskis.
Latvijas Radio 5 oriģinālpodkāstā «Remarka» latviešu mūziķi izķidās savas dziesmas
Latvijas Radio 5 oriģinālpodkāstā «Remarka» latviešu mūziķi izķidās savas dziesmas
No otrdienas, 20. februāra, piecu nedēļu garumā ik otrdienu Latvijas Radio mobilajā lietotnē pieejams jauns Latvijas Radio 5 oriģinālpodkāsts jeb raidieraksts "Remarka". Klausītājiem jau pieejama raidieraksta pirmā epizode ar mūziķa Jāņa Krīvēna jeb Krivenchy piedalīšanos. Pie podkāsta "Remarka" veidotāja Klāva Knuta Sukura turpmākās nedēļas viesosies dažādu žanru mūziķi – dziedātāja Būū, mūziķis Mārtiņš Jātnieks, grupas "Tautumeitas" dalībniece Ilona Dzērve, kā arī reperis un producents Fiņķis.
VIDEO: Ukrainas 17. gadsimta baroka mūzika ansambļa «Ældmusic» koncertā
VIDEO: Ukrainas 17. gadsimta baroka mūzika ansambļa «Ældmusic» koncertā
Nedēļa no 19. februāra Latvijas Radio 3 "Klasika" būs Ukrainas kultūras un mūzikas zīmē, tādēļ to ieskandēs mūziķi no Ukrainas, kuri nu jau nepilnus divus gadus par savu mājvietu sauc Latviju, – dziedātāji Natālija Behma, Oksana Nikitjuka un Serhijs Zadorožnijs. Kopā ar Ansi Bētiņu un klavesīnisti Gertrudu Jerjomenko viņi izveidojuši ansambli "Ældmusic", kura nosaukumā ietverta mūziķu interese par vēsturi, renesanses, baroka un vēlāku laiku mūziku. Koncerts izskanēs pirmdien, 19. februārī, pulksten 18.00 Latvijas Radio 1. studijā un Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē.
Kad mākoņi no magonēm un rozēm ir stiprāki par dzelzs priekškaru. Dziedātājas Larisas Mondrusas ceļš...
Kad mākoņi no magonēm un rozēm ir stiprāki par dzelzs priekškaru. Dziedātājas Larisas Mondrusas ceļš un mantojums
"Svešā zemē stādu rozes,/ Plūcu sārtās magones,/ Sen ir aizmirsusies dziesma,/ Dziesma tā, no dzimtenes," – ir rindas no Larisas Mondrusas dziesmas, kas nedaudz šarmanti citādā intonatīvā frāzējumā padomju laikā (protams, nelegāli) vēlās pāri Latvijai – ar tik spēcīgu mūzikas un sievišķīga šarma vilni, ka nevienam pat neienāca prātā, ka dziesma ir… salda. Tā nebija salkana, bet gluži kā kvalitatīvs parfīms, kura saldmē ievijas romantisku brīvības ilgu jasmīna un bezcerīgu sāpju bergamota notis, – dziesmā nebija nekā no bezgaumības piedauzības. Mondrusas mūzika valdzina un vilina, gluži kā pirmā mīlestība – kaut kas naivs un tīrs ir tajā –, un smaržu mākonis nekad nav notverams.
Ar dzeju un dziesmām atvadās no komponista Jura Kulakova
Ar dzeju un dziesmām atvadās no komponista Jura Kulakova
Pērkontēvs Juris Kulakovs sestdien, 17. februārī, guldīts zemes klēpī. Raksturojot viņu ar vārdiem – bohēmists, intelektuālis, filozofs, smalkas mūzikas akadēmiķis – no viņa šodien atvadījās ģimene, draugi un viņa mūzikas cienītāji. Skumjos brīžus baznīcā ik pa brīdim pārtrauca Jura balss audio ierakstā, kas rībināja logus kā pērkons – vēl pēdējo reizi.
Ģeniālais huligāns. Juris Kulakovs laikabiedru atmiņās
Ģeniālais huligāns. Juris Kulakovs laikabiedru atmiņās
"To nevar iemācīties, noteikti viņš piedzima, viņam kaut kas no augšas bija iedevis to lielo talantu," mūžībā aizsaukto komponistu, multiinstrumentālistu un grupas "Pērkons" dibinātāju Juri Kulakovu raksturoja grupas "Pērkons" basģitārists Juris Sējāns. "Visas viņa idejas bija modernas, kā tajā laikā."

Vairāk

Svarīgākais šobrīd