Kultūra / Mūzika
Koncertā «Iet un nāk» iezīmēs laika tiltu starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām
Koncertā «Iet un nāk» iezīmēs laika tiltu starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām
Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Par godu Barikāžu aizstāvju atceres gadadienai Rīgā notiks vairāki pasākumi ar tēmu "Dziesmotā revolūcija". Viens no vērienīgākajiem pasākumiem notiks vienā no tā laika zīmīgākajām vietām – Rīgas Domā, kur izskanēs koncerts "Iet un nākt", informēja Rīgas pašvaldība.
Februārī Rīgā un Jūrmalā notiks festivāls «Vīnes klasika»
Februārī Rīgā un Jūrmalā notiks festivāls «Vīnes klasika»
Festivāls "Vīnes klasika" šogad norisināsies no 14. līdz 25. februārim Rīgā un Jūrmalā, informēja festivāla rīkotāji VSIA "Latvijas Koncerti". Festivāla koncertos skanēs Vīnes klasiķu – Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van  Bēthovena, Johannesa Brāmsa, Jozefa  Haidna, kā arī citu komponistu skaistākie skaņdarbi. Uz skatuves kāps "Berlīnes filharmoniķu" pirmā koncertmeistare Vineta Sareika, vijolnieks Daniils Bulajevs, pianists Vestards Šimkus, orķestris "Sinfonietta Rīga", "Latvijas Radio koris", kā arī daudzi citi atzīti Latvijas un ārvalstu mūziķi.
Esmu atgriezies vietā, kas ir manējā – komponists Einārs Jaunbrālis par 80. gadu grupas «Jumis» atdz...
Esmu atgriezies vietā, kas ir manējā – komponists Einārs Jaunbrālis par 80. gadu grupas «Jumis» atdzimšanu
"Es ilgu laiku biju projām... Tagad esmu atgriezies vietā, kas ir manējā. Vairākus gadu desmitus biju "neceļos" – ar savām aktivitātēm nebiju savā vietā. Un tas ir loģiski, ka kaut kādā mirklī es vienkārši atsāku muzicēt. Tagad man ir iespēja gan muzicēt, gan ierakstīt, gan miksēt – to visu darīt. Man tas ļoti patīk," atzīstas komponists un taustiņinstrumentālists Einārs Jaunbrālis. 
Mums jānovērtē savi mākslinieki. Saruna ar diriģentu Andri Veismani
Mums jānovērtē savi mākslinieki. Saruna ar diriģentu Andri Veismani
20. janvārī Mežaparka estrādes Kokaru zālē pirmo reizi tiks pasniegta Kormūzikas balva – tas ir jauns apbalvojums, kura mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā. "Dziesmu svētku tradīcijas uzrāda, ka mums šāda balva ir nepieciešama – mums jānovērtē savi mākslinieki," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Atspere" teic diriģents Andris Veismanis, kurš strādā balvas žūrijā un kuram arī citādi gads iesācies intensīvi – uz Baltā nama skatuves atgriežas viņa diriģētā "Putnu opera", savukārt viņa vadītais koris "Ave Sol" gadu aizvadīs 55. jubilejas zīmē.
Zudusī Baltijas māsa. Iznākusi grāmata par grupas «Rasa» senprūšu programmu
Zudusī Baltijas māsa. Iznākusi grāmata par grupas «Rasa» senprūšu programmu
Ieraksts, kas nezaudē aktualitāti vairāk nekā 30 gadus pēc tapšanas – tāda ir grupas "Rasa" 1990. gada programma "Prūšos manas kājas autas". To no Latvijas Radio arhīva izcēlis "Rasas" "dzinējspēks", Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels. Bet Dainas un Jura Zalānu vadītais kultūras menedžmenta centrs "Lauska", kas jau 20 gadus kopj etnomūzikas žanru Latvijā, tikko laidis klajā Valda Muktupāvela grāmatu par prūšiem un grupu "Rasa" – "Prūšos manas kājas autas. Grupas "Rasa" mantojums".
Vai zini, ka komponiste Lauma Reinholde savulaik pārsteigusi mūziķus ieraksta laikā Latvijas Radio?
Vai zini, ka komponiste Lauma Reinholde savulaik pārsteigusi mūziķus ieraksta laikā Latvijas Radio?
Manas studijas Maskavā beidzās 1965. gada pavasarī, bet 1964. novembrī brīvdienās biju iegriezies Rīgā. Apciemoju savu pirmo "Alma mater", iegāju vestibilā un faktiski jau durvīs sastapos ar tā laika katedras vadītāju docentu Voldemāru Stūrestepu, kurš stāsta: profesors Targonskis uz kādu laiku saslimis un vajagot aizvietotāju. Vai es negribot uz kādu mēnesi vai vairākiem viņu aizvietot? Biju iepriecināts. Saku – mēģināšu dabūt atbrīvojumu no studijām Maskavā un labprāt aizvietošu! Man izdevās tādu atvaļinājumu dabūt, un tas bija mans pirmais solis, kad "ieliku savu kāju" Mūzikas akadēmijas durvīs. 
Jubilārs Raimonds Pauls: Klavieres varētu ņemt līdzi uz vientuļu salu!
Jubilārs Raimonds Pauls: Klavieres varētu ņemt līdzi uz vientuļu salu!
"Klavieres varētu ņemt līdzi uz vientuļu salu – vismaz būtu, ko darīt: spēlēt un raudāt par dzimteni," tā savulaik, pirms gadiem 20, Latvijas Televīzijas programmas "Rīts" intervijā ironizējis Maestro Raimonds Pauls. Savukārt Latvijas Televīzija uz vientuļu salu labprāt ņemtu līdzi pašu Maestro, – un te pat komentāri lieki. Kontekstam vien daži cipari: Latvijas Televīzija šogad svin 70, un no brīža, kad tika radīta iespēja TV signālu videoierakstīt, kā viens no mīlētākajiem dažādu raidījumu, šovu, koncertu viesiem bijis Raimonds Pauls, kam šogad – 88! Raidījums "Daudz laimes, jubilār!" Paula kungu uz interviju aicinājis tieši viņa dzimšanas dienā – 12. janvārī,  kas – nav šaubu! – tiks krāšņota daudziem dziesmotiem video arhīva materiāliem.
Maestro Raimondam Paulam – 88; cilvēki vēl labu veselību un jaunu dziesmu radīšanu
Maestro Raimondam Paulam – 88; cilvēki vēl labu veselību un jaunu dziesmu radīšanu
Nozīmīga diena 12. janvārī ir Maestro Raimondam Paulam – viņš svin 88. dzimšanas dienu. Latvijas Radio 2 kopā ar populāriem mūziķiem un radio klausītājiem ir izveidojuši īpašu programmu "Paula ballīte" – tā gaidāma pulksten 18.05 ar sirsnīgu sadziedāšanos, skanot gan vecajām, gan jaunajām Raimonda Paula dziesmām. Tāpat sveicienus dzimšanas dienā Paulam sūta arī iedzīvotāji, ko Latvijas Radio sastapa un uzrunāja Rīgas ielās.
Sākt ar sevi. Dziedātāja Jūlija Zakirova iepazīstina ar albumu «Golden Hour»
Sākt ar sevi. Dziedātāja Jūlija Zakirova iepazīstina ar albumu «Golden Hour»
"Māksliniekiem un cilvēkiem vispār biežāk ir jābūt dabā, jāiet un jābauda tā brīvība un gaiss, tās vienkāršās lietas," Latvijas Radio 3 raidījumā "Džeza impresijas" par ceļu uz mūzikas komponēšanu stāsta džeza mūzikas soliste Jūlija Zakirova. 9. janvārī klajā nācis viņas jaunākais albums "Golden Hour".
Vai zini, kāda ir arfas tapšanas vēsture?
Vai zini, kāda ir arfas tapšanas vēsture?
Arfa pieder pie pasaulē vissenāk pazīstamajiem mūzikas instrumentiem. Tā tika plaši izmantota jau senajās civilizācijās, par tās izcelsmi stāsta leģendas un mīti. Daži mūzikas vēstures pētnieki apgalvo, ka arfa cēlusies no mednieka loka un radusies tad, kad pirmatnējais cilvēks izjuta nepieciešamību pēc mūzikas un sadzirdēja skaņas no cieši uzvilktas loka stiegras.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd