Kultūra / Literatūra
Klajā nākusi jauna grāmata par psiholoģiski smagu, bet allaž aktuālu tēmu – 1941. gada deportāciju. Dzintras Gekas darbā "Mātes Sibīrijā" apkopotas ap 300 izsūtīto bērnu un māšu atmiņas par tolaik piedzīvoto. Lai gan par šo neizdzēšamo un rūgto sadaļu Latvijas vēsturē ir daudzkārt runāts, autore uzskata, ka tēma īpašu aktualitāti ir ieguvusi tieši tagad.
Pirmā latviešu grāmata ar T. S. Eliota vārdu uz vāka. Lūk, ko lasītājiem pagādājusi izdevniecība "Neputns" un krājuma sastādītāji un redaktori – tulkotāja Ieva Lešinska un dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Eliota "Dzejas izlasē" iekļauti divi Vizmas Belševicas veikti atdzejojumi, bet lielāko daļu atdzejojumu darinājuši paši sastādītāji.
Līdzīgi dažam labam ar mūziku saistītam cilvēkam arī ģitārists Artūrs Zemnieks kovida pandēmijai un ar to saistītajiem ierobežojumiem var būt pateicīgs par jaunu apvāršņu sasniegšanu – muzikālā dīkstāve rosināja ķerties pie grāmatas rakstīšanas. Viņa debija literatūrā, dokumentālais pētījums "Mājās vēl negribas iet" veltīts dzimto Skrīveru mūzikas dzīvei. "Par daudzām lielām grupām – "Līviem", "Pērkonu", "Jumpravu" – ir grāmatas, bet nav par ballīšu muzikantiem!" savu izvēli pamato autors, kas arī karjeru sācis ar spēlēšanu ballītēs.
"Elles ķēķis" jeb "Hell’s kitchen" ir rajons Ņujorkā netālu no Taimskvēra, kas bija īpaša pasaule ar veciem sešstāvu īres namiem, ar sīkiem veikaliņiem, ēdnīcām, tavernām, ar visdažādāko tautību jauniešiem, jūrniekiem, saulesbrāļiem. Turpat netālu bija osta ar zivju un ūdeņu smaržu. Tur 1950. gadu sākumā izveidojas latviešu dzejnieku kopa, to vidū bija dzejnieks Linards Tauns, Gunars Saliņš, Rita Gāle, Mudīte Austriņa, pie viņiem viesojās gan Olafs Stumbrs, gan Dzintars Sodums, no Londonas pat Guntis Zariņš un daudzi citi.
"Vēsturniekam jau vienmēr jāapzinās, ka vēlākais uzslāņojums tam visam noteikti ir, bet šoreiz bija mērķis rakstīt tā, it kā es atrastos pie datora, pieņemsim, 1985. gadā," teic "Pieauguša puikas atmiņu klades" autors, vēsturnieks Valdis Klišāns. Grāmatā, ko klajā laidusi izdevniecība "Zvaigzne ABC", lasāmas Klišāna atmiņas par padomijas laika ikdienu un par tēmām, kuras pieaugušie tolaik vairījās pieminēt.
Skaņrade, muzikoloģe un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Gundega Šmite sevi pieteikusi arī rakstniecībā. Sakausējot mūzikas formu ar rakstītu vārdu, Grieķijā piedzīvoto ar ilgām pēc latviešu valodas, viņa ir radījusi stāstu krājumu "Grieķu svīta". Grāmatu izdevis "Jāņa Rozes apgāds".
Linards Tauns (īstajā vārdā Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš) dzimis 1922. gada 13. oktobrī Ragaciemā piecu bērnu ģimenē. Gadu vēlāk Bērzu-Bērziņu ģimene pārceļas uz Anniņmuižas apkārtni. Tēvs Rīgā strādā dažādus darbus – bijis policijas kārtībnieks, rakstvedis, arī ormanis, dzīvojis Grīziņkalnā. Arnolds Bērzs-Bērziņš viņu tur bieži apciemojis un klīdis pa Marijas ielu un pētījis avīzes kioskos.