Viņa uzsvēra, ka LBJLP ir Starptautiskās Bērnu un jaunatnes literatūras padomes (IBBY) nacionālā nodaļa kopš 1993. gada. LBJLP ir tiesības nominēt izcilākos Latvijas bērnu un jauniešu grāmatu autorus un ilustratorus Hansa Kristiana Andersena balvai, tomēr šogad tas nav noticis.
Stikāne skaidroja, ka iemesls ir Krievijas pārstāves Anastasijas Arhipovas ievēlēšana Andersena balvas žūrijas komisijas priekšsēdētājas amatā un Denisa Beznosova ievēlēšana IBBY valdes viceprezidenta amatā. Viņa norādīja, ka Latvija ir to desmit valstu IBBY nacionālo nodaļu vidū, kas ir parakstījušas divas atklātas protesta vēstules, kas adresētas IBBY prezidentei Silvijai Vardelai un visām 80 dalībvalstu nacionālajām sekcijām.
LBJLP prezidente atzīmēja, ka IBBY kongress notika 2022. gada septembrī Malaizijā, kur Latvijas pārstāvji nevarēja piedalīties. Pārstāvēt LBJLP vēlēšanās bija deleģēta Igaunijas IBBY nodaļa.
"Vēlēšanu rezultāts mūs šokēja, jo augstos amatos tika ievēlēti divi Krievijas pārstāvji. Bija zināms, ka viņi nominēti kā kandidāti, taču vēlēšanu laikā nebija nekādu diskusiju, un viņi tika ievēlēti," teica Stikāne.
Viņa klāstīja, ka pēc pirmās atklātās vēstules saņemta IBBY prezidentes Silvijas Vardelas atbildes vēstule ar argumentāciju, kāpēc Krievijas pārstāvjiem nevajadzētu atsaukt savu dalību valdē un Andersena balvas žūrijas komisijā.
"Šī atbilde nav pieņemama, tādēļ tika sagatavota otra atklātā vēstule, kur citstarp ir minēti vairāku starptautisko organizāciju rīcības fakti attiecībā uz Krievijas dalību, piemēram, izslēgšana no grāmatu gadatirgiem un izdevējus un autorus pārstāvošām organizācijām, taču atbilde kavējas," sacīja LBJLP prezidente.
Viņas ieskatā, notiek manipulēšana ar visām IBBY vērtībām, pakļaujoties Krievijas organizētajai propagandai. Stikāne pieļāva, ja Krievijas pārstāvji atsauktu savu dalību augstajos amatos, vēl tiktu glābts ietekmīgākās starptautiskās organizācijas bērnu un jauniešu literatūras attīstībai un starptautiskās sapratnes veicināšanai IBBY prestižs.
"Taču tas nenotiek. Agresorvalsts pārstāvji iefiltrējas starptautiskās kultūras organizācijās, tās degradē un sagrauj no iekšienes. Neatgriezenisks reputācijas zaudējums ir Dānijas karalienes Margrētes II atteikšanās būt par Andersena balvas patronesi," akcentēja Stikāne. Atsaucoties uz Karaļnama komunikāciju vadītājas pausto, LBJLP prezidente norādīja, ka iemesls ir tas, ka karaliene vairs nevar būt šīs balvas patronese, jo patlaban organizācijā ir konflikts, kurā karaliene nevar būt iesaistīta.
LETA jau rakstīja, ka Dānijas karaliene Margrēte II atteikusies turpmāk būt par IBBY Andersena balvas patronesi, šādi reaģējot uz to, ka balvas žūrijas prezidenta amatā, neraugoties uz daudzu dalīborganizāciju protestiem, joprojām ir Krievijas pārstāve. IBBY Dānijas padome paziņoja, ka Margrēte II atteikusies no balvas patroneses goda. Karaļnama tīmekļa vietnē balva arī svītrota no karalienes ārvalstu patronāžu saraksta.
Jaunā gada naktī karaliene Margrēte II veltīja emocionālu uzrunu Dānijas tautai, vispirms pieminot Ukrainu un sakot, ka viņas sveicieni ir tieši ukraiņiem Dānijā un visai ukraiņu tautai.
"Lai šis briesmīgais karš beidzas un jūsu lepnā un skaistā valsts atkal uzplaukst," sacīja Margrēte II.
Septembrī, kad Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu bija turpinājies jau pusgadu, IBBY kongresā Malaizijā balvas žūrijas prezidenta amatā tika ievēlēta Krievijas ilustratore un mākslas profesore Arhipova.
Viņas ievēlēšana organizācijā izraisījusi šķelšanos. Valstu vidū, kas mēģināja panākt, ka Arhipova no amata aiziet, ir Ukraina, Moldova, Beļģija, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis.
Atbildot uz kritiku, organizācijas valde skaidroja, ka tās locekļi nepārstāv valdības, bet tikai paši sevi – kā māksliniekus, rakstniekus un izdevējus. Savukārt dalīborganizācijas, kas nevēlas Arhipovas atrašanos žūrijas prezidenta amatā, atgādina, ka viņa ir ne tikai ilustratore, bet ir arī Maskavas Mākslinieku apvienības valdē un ka šī organizācija aktīvi nodarbojas ar kara propagandu.
Nesen noslēdzies šīs organizācijas konkurss, kurā Krievijas mākslinieki varēja iesniegt plakātus, video un sociālo mediju mēmes izmantošanai kara un mobilizācijas popularizēšanas kampaņā. Iesniegtajiem darbiem citstarp jāpopularizē "krievu vēsturisko zemju atkalapvienošana".
