Papildināts 16:18
Kultūra / Kultūrtelpa
Latvijas radio 6 – LU "Radio Naba" 1. decembrī ar īpašu programmu tiešajā ēterā svinēs savu 21. pastāvēšanas gadadienu. Visas dienas garumā radio un video tiešraidēs būs dzīvās mūzikas koncerti, dzejas lasījumi, ētera instruktoru sarunas un intervijas ar īpašiem viesiem, un klausītājiem būs iespēja piedalīties interakcijās. Savukārt dienas noslēgumā klātienē visi aicināti doties uz muzikālās apvienības "Čipsis un Dullais" koncertvakaru "Zelta večuki" un jaunākās plates atvēršanas svētkiem koncertzālē "Palladium".
"Iecerētas sarunas, turpinās darbs, sekojam situācijai, meklēsim risinājumu" – šīs bija biežāk dzirdētās frāzes un solījumi trešdienas, 22. novembra, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur diskutēja par Latvijas kultūrizglītības nākotni. Jautājums aktualizējies pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētajām izmaiņām skolu tīkla veidošanā.
Pirms valsts svētkiem Valmieras novadā skaļu rezonansi izraisīja ziņa sociālajos tīklos, ka paredzēts likvidēt desmit kultūras iestādes novada pagastos. Tūlīt gan sekoja precizējums, ka visos gadījumos nav runa par likvidāciju, bet gan par reorganizāciju. Tātad izmaiņas tomēr būs, bet kādas?
"Lasīšana var būt kas tāds, kas cilvēkus padara labākus. Man negribētos teikt – daiļākus, bet, ja ņemam par piemēru sengrieķu saprašanu, tad skaistums un labais ir apmēram viens un tas pats. Tādēļ esmu par lasīšanu, kas – es atvainojos par tik šausmīgi patosīgu vārdu – izdaiļo dvēseli. Bet dvēsele ir tāds "pasākums", kas cilvēkam pašam par sevi nepiemīt. Tā atdzīvojas tikai noteiktos brīžos! Cita starpā – arī lasīšanas laikā. Bet ne tikai. Cilvēkam dvēsele pirmām kārtām atdzīvojas domāšanas brīžos," uzskata filozofs, žurnāla "Rīgas Laiks" galvenais redaktors Uldis Tīrons.
Kāds izskatījās pagājušā gadsimta sākuma fotosalons? Kā fotogrāfs tajā strādāja ar klientu? Kādu tehniku izmantoja? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz jaunā Fotogrāfijas muzeja izstāde "Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema".
Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gada dienu svinēs visā Latvijā. Svecīšu nolikšana, dievkalpojumi, gājieni, koncerti, svētku uzrunas un balles ir tikai daļa no programmā paredzētā. Pasākumus sev atradīs gan tie, kas grib izskrieties, izstaigāties un iznūjoties, gan tie, kas vēlas radoši izpausties ģimenes lokā. Bagātīga ir arī mākslinieciskā programmā no klasiskās mūzikas līdz lustīgām kantridejām. Tikmēr tie, kas vēlas pabūt vairākās vietās samērā īsā laika posmā, var pievienoties karogu braucieniem – vajadzīga automašīna un pie tās piestiprināmi Latvijas karodziņi.
Valmieras novada iedzīvotāji ir neizpratnē par publiski izskanējušo informāciju par desmit kultūras iestāžu likvidāciju dažādos Valmieras novada pagastos, par ko lemts pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Taču novada Kultūras pārvaldē mierina – buldozeri nebraukšot, iestādes netikšot nolīdzinātas līdz ar zemi, jo lielākoties paredzēta vienīgi juridiska un administratīva reorganizācija.
Latvijas Radio aicina savus klausītājus valsts svētkos būt kopā arī radio formātā un sekot līdzi plašai programmai, kas piedāvās dažādas tiešraides no svētku notikumiem, koncertiem un svinīgajām uzrunām.
Uz draudīgo pasaules notikumu fona šī gada Dziesmu svētki bija kā īpašs spēcinājuma avots tautas pašapziņai, vienotībai un kopībai. Un tā tas bijis 150 gadu garumā, kopš pastāv šī mūsu unikālā tradīcija, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un UNESCO pasaules meistardarbu sarakstā.
Liepāja 2027. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, līdz ar to aktualizējas jau agrāk izskanējusī iedzīvotāju vēlme pēc jaunas, modernas bibliotēkas. Pašreizējā neatbilst mūsdienu prasībām un vides pieejamības standartiem. Pašvaldība neslēpj, ka jaunas ēkas būvniecībai nav līdzekļu, tādēļ tiek domāts par iespēju uzcelt piebūvi vai bibliotēkas vajadzībām pielāgot bijušo bankas ēku.
Lai stiprinātu vietējo organizāciju kapacitāti un palīdzētu apgūt jaunas prasmes, nodibinājums "Nodibinājums Liepāja 2027" sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF) aicina apmeklēt izglītojošu semināru par to, kā sagatavot pēc iespējas labāku pieteikumu VKKF fonda projektu konkursiem.
Iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2023. gadā apstiprinātas vēl četras vērtības: Piebalgas un Bārtas kultūrtelpas, celu jostiņu aušanas tradīcija Ziemeļlatgalē un sēņu vākšana un izmantošana, informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.
"Kuldīga ir maza pilsēta, kam viņa tur pasaulē interesē. Kā jau latvieši, mēs augsti par sevi nedomājam". Tā stāsta bijušais Kuldīgas mērs Edgars Zalāns, atceroties brīžus, pirms šī viena no Latvijas skaistākajām pilsētām nolēma uzsākt ceļu uz iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Šogad tas beidzot ir noticis. No sākotnējās idejas līdz lēmuma pieņemšanai pagājuši 25 gadi.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
