"Pēc saules"
Atmiņu drāma "Pēc saules" ("Aftersun") ir skotu režisores Šarlotes Velsas pirmā uzņemtā pilnmetrāžas filma. Kopš pirmizrādes pagājušā gada maijā, Kannu kinofestivālam paralēli norisošajā Kritiķu nedēļas (Semaine de la critique) sadaļā, šis darbs ir kļuvis par sava veida klusu sensāciju. Nepilna gada laikā, līdztekus seansiem dažādos festivālos visā pasaulē, filma ir bijusi izvirzīta vairāk nekā 120 dažādu balvu nominācijām. Viena no nesenākajām tās atzinībām ir jaunā aktiera Pola Meskāla nominācija "Oskaram" par darbu filmā.
"Pēc saules" ir patiešām neparasta filma, kas veidota kā jaunas sievietes atmiņu stāsts par attiecībām ar aizgājušo tēvu. Te iezīmējas ne tikai varones skats uz tēvu, bet universāla dzīves parādība kopumā – savus vecākus bērna gados uzlūkojam citādi nekā pieaugušo vecumā.
Filma ir iejūtīgs darbs, kurā aizkustinoši līdzās pastāv gan agrīnas pusaudzības zinātkāre, gan pieaugušā garīgais izdegums un centieni, tam spītējot, būt par labu vecāku. Filmas aktieru – jau minētā Meskāla un 2010. gadā dzimušās Frenkijas Korio – saspēle, arī abu nevainojamā saderība ar tēliem rada iespaidu, ka viņi netēlo, bet kamera vienkārši ieraksta notiekošo. Šī šķietamā viegluma pamatā ir ne vien teicama aktieru atlase un abu savstarpējā sapratne, bet arī Velsas prasmīgais scenārijs un režija. Jācer, ka šīs filmas panākumi viņas talantam nodrošinās iespēju izpausties vēl daudzos citos kinodarbos.
Filma Latvija kinoteātros skatāma no 10. februāra.
"Nelūgtie viesi"
Pašmāju straumēšanas platformā "Tet" ir skatāmas trīs no, paredzams, astoņām detektīvseriāla "Nelūgtie viesi" sērijām (tātad gana daudz, lai varētu spriest par seriāla formu un kvalitāti). Seriālu režisējis Vlads Kovaļovs; viņš arī seriāla "Bezvēsts pazudušās" veidotājs.
"Nelūgtie viesi" turpina vairākus iepriekšējā seriāla motīvus: svešinieka – izmeklētāja – ierašanos mazpilsētā, noslēpumainu notikumu – šajā gadījumā slepkavības – šķetināšanu. Kovaļovs bagātīgi un uzkrītoši smeļ iedvesmu ne tikai no sava iepriekšējā darba, bet kino vēstures kopumā. Svešinieka ierašanos kā mieru vai status quo traucējošu motīvu kino izmantojuši daudzi režisori – gan Pjērs Paolo Pazolīni "Teorēmā" ("Teorema", 1968), gan arī – Deivids Linčs pagājušā gadsimta 90. gadu populārajā seriālā "Tvinpīka" ("Twin Peaks"). Režisors no kinovēstures aizguvis arī citas idejas un pat tēlus. Tā, piemēram, redzam visnotaļ klajus centienus atdarināt Hīta Ledžera leģendāro Džokera varoni, Kventina Tarantīno "Bēdīgi slavenajos mērgļos" redzamo miesas sodu un citus nu jau emblemātiskus kino elementus.
Notikumu šķetināšana, pakāpeniski atklājoties jauniem pavērsieniem, ar laiku kļūst interesanta un spēj uzturēt intrigu. Tikai, klausoties varoņu runātajos tekstos, kārtējo reizi jāsecina, ka, lai veiksmīgi ierakstītu scenārijā ikdienas žargonu, nepietiek to tikai pārrakstīt no mutvārdiem.
Jauna sērija straumēšanas vietnē "Tet" ik ceturtdienu.
"Nakts pasažieri"
Trešais šīs nedēļas kinojaunums ir franču režisora Mikaela Ērsa jaunākā filma "Nakts pasažieri" ("Les passagers de la nuit") ar Šarloti Geinsbūru galvenajā lomā. Jau pāris seansos rādīta oktobrī Rīgas Starptautiskā kino festivāla programmā, filma vēsta par kādu jaunu sievieti, kuras darba meklējumi viņu aizved līdz nakts pārraidei radio.
Filmas stāsts norisinās astoņdesmito gadu pašā sākumā. Tajā laikā režisoram dzīvē bijuši seši gadi, un, veidojot "Nakts pasažierus", Ērss sacījis, ka šādā veidā īsteno savu nepiepildāmo sapni būt jaunietim šajā, viņaprāt, interesantajā laikā Francijas vēsturē. Filmas notikumu izklāstā arī jūtama režisora vēlme iekļaut atskatu uz sociālpolitiskām norisēm tā laika Francijas sabiedrībā: redzam prezidenta vēlēšanas, arī atsauci uz reālu nakts radiošovu, kurā dalībnieki var atklāt visu, kas ienāk prātā par savu dzīvi, ar noteikumu, ka melots tiek tikai par vienu – viņu vārdu.
Kino no 10. februāra.