Kultūra / Izklaide
Lielākais festivāls Baltijā "Summer Sound" izziņojis pirmos festivāla "Summer Sound 2024" māksliniekus: "Bermudu divstūris", "Kreisais krasts", "Astro’n’out", "Laika Suns", "Satellites LV" un "Suistamon Sähkö" (Somija).
Ja Arvīds Platpers nebūtu mūziķis un kordiriģents, viņš noteikti būtu vadītājs kādā citā jomā, jo viņa harismātiskā līderība, dzīvesprieks un nostādītā balss aizrauj un pārliecina. Turklāt – viņš nav vienkārši līderis, viņš ir arī savas jomas profesionālis līdz matu galiņiem, kas joprojām savos 75 raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" azartiski "deg" par mūsu mūzikas izglītības un Dziesmu svētku tradīcijas ilglaicību tādā kvalitātē, kāda ir tikusi uzturēta cauri daudziem gadiem un ar ko mēs pamatoti varam lepoties.
Akustiska sirsnība, kas piestāv Ziemassvētku gaidīšanas laikam, vai ballīte tiem, kas brīnumiem vairs netic? Kārļa Kazāka koncertu izlase nedēļas nogalei.
Pirms vairākām nedēļām populārākās filmas godu Amerikas Savienotajā Valstīs izpelnījās lente par Teilores Sviftas koncertturneju. Arī šajā nedēļas nogalē topa pirmo vietu ieņēmusi koncertfilma, bet šoreiz tā vēsta par dziedātāju Bejonsi.
Tas notika 20. un 30. gados, kad dažnedažādus skaistuma konkursus teju ik gadu rīkoja pilsētas, biedrības, dansingi, avīzes, žurnāli. Notika arī vīriešu un pat bērnu skaistuma konkursi, tāpat frizūru skaistuma un veselības konkursi. Kad valsti pārņēma skaistuma konkursu drudzis, vispārpieņemts atzinums skanēja: "Mēs esam cilvēki, kas tiecas pēc rekordiem – arī sievietes skaistumā!"
Var jau būt, ja Iveta Apkalna nebūtu Latgales meitene, ja viņa nebūtu no Rēzeknes, no provinces, kas pēc pārcelšanās uz Rīgu ilgus savus agrās jaunības gadus nebūtu dzīvojusi ar sajūtu, ka jābūt galvas tiesu pārākai par galvaspilsētniekiem, var jau būt, ka tad viņa nebūtu kļuvusi par pasaules ērģeļu karalieni, kas šodien daudzo vīriešu ērģelnieku vidū tiek dēvēta – ne mazāk, ne vairāk! – par starptautisku ērģeļmūzikas simbolu.
Noslēgusies dziesmu pieteikšana Latvijas Televīzijas (LTV) konkursam "Supernova" – šogad iesniegtas 108 dziesmas. Konkursa televīzijas tiešraidēs februārī skatītājiem atkal būs iespēja lemt, kuram mūziķim vai grupai uzticēt godu un atbildīgo uzdevumu pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā 2024. gada maijā Malmē, Zviedrijā.
Pie prezidenta rezidences – Baltā nama – Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā Vašingtonā iedegta Ziemassvētku egle. Iepriekšējā vakarā līdzīgs pasākums notika pie ne mazāk zināmā Rokfellera centra Ņujorkā.
"Pilsētnieks, kas dzīvo laukos un ar saviem koriem izbraukājis visu pasauli, šogad Dziesmu svētkos debitējis kā virsdiriģents, ir arī triju dziedošu bērnu tēvs!" – tā par šarmanto kora "Maska" diriģentu, kādreizējo grupas "Cosmos" dalībnieku Jāni Ozolu stāstu uzsāk raidījums "Daudz laimes, jubilār!"
Varbūt kāds nezina, kas ir Jānis Ērglis, taču, šķiet, Latvijā nav neviena cilvēka, kas nezinātu viņa veidoto deju "Es izjāju prūšu zemi", kas šī gada Dziesmu un deju svētku laikā, skriedama pa dažādu mediju elektroniskajām lappusēm, kļuva par mīlētāko svētku hitu, aizsniedzot arī tos, kurus neinteresē ne latviešu skatuviskās dejas norises, ne arī Dziesmu un deju svētki vispār. Savā dzimšanas dienā, 17. novembrī – raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" talantīgais horeogrāfs stāsta arī par citām, tautā populārām dejām, par to veidošanas kurioziem, par Lielo skolotāju Uldi Žagatu un deju kolektīvu "Teiksma", kura vadībā Jānis ir 25. gadu!
Mūzikas akadēmijā viņa bija starp studentēm, kam pielūdzēju nudien netrūka. Viņa apprecējās ar studiju biedru, kas studēju kursu augstāk, kā pati saka – viņa gudrības un lielisko runas spēju dēļ, un viņš bija arī pietiekoši ambiciozs, solot savu studiju biedreni padarīt par zvaigzni. Un patiešām: grupa "Marana", kurā viņi abi muzicēja, iekaroja skatītāju sirdis gan Latvijā, gan ārzemēs. Tagad panākumu zvaigzni viņa izkalusi sev pati, gūstot starptautiskas balvas kā režisore kino jomā. Tā ir Dace Pūce, kas brīdi pēc savas dzimšanas dienas viesojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
No 10. novembra Likteņdārzā Koknesē varēs noskatīties eposa "Lāčplēsis" gaismas uzvedumu, kas būs līdz šim vērienīgākā gaismas izrāde Latvijā. Tas tapis kā privāta iniciatīva. Uzveduma radošais kodols ir režisors Kārlis Anitens un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, bet kopumā radošajā komandā darbojas vairāk nekā 20 cilvēku. Skatītāji izrādi būs aicināti piedzīvot kā pastaigu pusotras stundas garumā. Katrā no 17 epizodēm viņus sagaidīs īpaša gaismas partitūra, kas savīsies ar mūziku, aktieru balsīm un Likteņdārza atmosfēru. Gaismas uzvedumi būs skatāmi līdz 19. novembrim.
Gatavojoties Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai, Rīga ietērpjas tradicionālajās valsts svētku krāsās – pilsētu rotās sarkanbaltsarkanie karogi, gaismu instalāciju vides dizaina objekti, savukārt pilsētvides plakātus rotās īpašs svētku noformējums ar latviešu tradicionālo Zvaigžņu segu rakstiem no vairākiem Latvijas novadiem, informēja pašvaldībā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.