Raksti
Televīzijas kanāla "TV Rain" galvenais redaktors Tihjons Dzjadko vairs nedēvē par pārteikšanos sava nu jau bijušā darbinieka Alekseja Korosteļeva izteikumus par "mūsu armijas apgādi un ērtībām frontē" un lēmumu par viņa atlaišanu negrasās mainīt, lai gan Korosteļevu publiski aizstāvējusi "TV Rain" ģenerāldirektore un patiesā labuma guvēja Nataļja Sindejeva. Pēc Dzjadko teiktā, liktenīgajā raidījumā Aleksejs Korosteļevs tiešajā ēterā trīskārt kļūdījies, toskait – izkropļojot telekanāla septembrī izveidotā e-pasta ideju. Dzjadko diskusijā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja, ka viņam nav skaidrs, kas darbinieku pamudināja šādi rīkoties un runāt.
Piekāpjoties "Apvienotā saraksta" politiķu prasībām, "Jaunā Vienotība" piekritusi no valdības deklarācijas projekta svītrot ideju par valstij piederošo kapitālsabiedrību daļēju kotēšanu biržā. "Apvienotā saraksta" politiķi savu piesardzību pamato ar bažām par nesamērīgu mazākumakcionāru ietekmi un slēptu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Tupretim privātā sektora pārstāvji norāda – jau šobrīd valsts kapitālsabiedrības orientējas uz maksimālu peļņas gūšanu pat krīzes apstākļos, turklāt tiek izmantotas kā "kasītes" dažādu vajadzību finansēšanai.
Premjera amatam nominētā Krišjāņa Kariņa topošās valdības deklarācijas melnrakstā solīts stiprināt pacientu tiesību aizsardzību. Nesens gadījums ar ārstu imunologu apliecināja, ka nereti tikai pēc mediju iejaukšanās pacientu tiesību pārkāpumi tiek izmeklēti un – kā minētajā gadījumā – nonāk līdz tiesai. Taču pirmdien, 5. decembra diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara veselības aprūpē?" dalībnieku domas šajā jautājumā dalījās – bijusī veselības ministre Anda Čakša no "Jaunās Vienotības" sacīja, ka pacienti ir neaizsargāti, tikmēr Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris pauda viedokli, ka tieši pret ārstiem biežāk notiek linča tiesa.
Valdības deklarācijā pagaidām vēl nav detalizētu norāžu, kā padarīt efektīvāku korupcijas apkarošanu, taču šajā jomā būtu svarīgi izmantot datos balstītus pētījumus un pieņemt lēmumus, kas īstermiņā varbūt nedos politiķiem lielus plus punktus, kā arī izmantot tos cilvēkresursus, kuri mums jau ir pieejami, taču netiek pienācīgi izmantoti, to diskusijā "Kas notiek Latvijā? Kas notiek un kam jānotiek jaunās valdības deklarācijas tapšanā?" atzina Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers, kā arī NVO pārstāve Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē Elīna Pinto.
14. Saeimas priekšvēlēšanu laikā politiķi solīja uzlabojumus sociālajā jomā, tostarp izmērāmus. Piemēram, runājot par Džini indeksu, ar ko mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, kur – jo mazāks skaitlis, jo mazāka nevienlīdzība, un kas Latvijā pārsniedz 35, bet Nacionālajā attīstības plānā ir plānots, ka 2027. gadā tam jāsarūk līdz 30. Priekšvēlēšanu debatēs par sociālo un labklājības jomu politiķi prognozēja, ka pēc trim gadiem sasniegsim 30 atzīmi, bet Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības" prognozēja pat Skandināvijas līmeni – 25. Tagad, lasot valdības deklarācijas pirmo versiju, izmērāmi rādītāji šajā jomā vairs nav atrodami. Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš 30. novembra disusijā "Kas notiek un kam jānotiek jaunās valdības deklarācijas tapšanā?" uzsvēra, ka piedāvājumu labklājības jomā nevar vērtēt, jo "tur nav ko komentēt".
Lai palielinātu finansējumu zinātnei un skolotāju algām, valstij vajag vairāk naudas un rodas jautājums – kur to ņemt? Vai nu jāpalielina izglītībai atvēlētie līdzekļi, kas šā gada budžetā veido 7,3%, un šādā gadījumā tie jāmeklē uz citu nozaru rēķina, vai arī jāveic pārdale, mēģinot tos ietaupīt nozares iekšienē. Uz jautājumu, kur rast līdzekļus valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanai, "Jaunās Vienotības" pārstāve Anda Čakša minēja vairākus virzienus, kuros tie jāmeklē, bet Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga un Nacionālās apvienības pārstāvis Rūdolfs Kalvāns sliecās domāt, ka tie drīzāk būs jārod, pārdalot resursus starp nozarēm.
Kaut arī valdības deklarācijas projektā ir iekļauti ambiciozi mērķi attiecībā uz izglītību un zinātni, līdzšinējā pieredze neļauj būt pilnībā pārliecinātiem, ka tie nebūs tikai nerealizējami sapņi, diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara izglītībā un zinātnē?" vērtēja bijusī izglītības ministre, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte Mārīte Seile un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Turpretim "Jaunās Vienotības" pārstāve Anda Čakša bija optimistiski noskaņota, jo šādu pārliecību viņā radot "iespējamais jaunais finanšu ministrs".
Topošās koalīcijas politiķi, kas strādā pie valdības deklarācijas izglītības jomā, jau tikušies un savas ieceres apsprieduši ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Potenciālo valdības partneru vidū arvien ir atšķirīgi viedokļi par vairākiem nozīmīgiem jautājumiem, tajā skaitā – par to, kas īsti darāms saistībā ar skolu tīkla optimizāciju. Tas izriet no pašu politiķu teiktā piektdien "Kas notiek Latvijā?" cikla "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" raidījumā, kas bija veltīts izglītībai un zinātnei.
Ekonomikas transformācija, kuru par topošās valdības mērķi nosaucis Ministru prezidenta amatam nominētais Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un kas ir arī valdības deklarācijas vadmotīvs, ir tehnokrātisks formulējums, kas neatbild uz jautājumu, kurp valdību veidojošie politiķi vēlas virzīt valsti un sabiedrību. To trešdien, 30. novembrī, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" iztirzājot valdības deklarācijas melnrakstu, uzsvēra raidījuma dalībnieki – dažādu jomu lietpratēji.
Pēc konsultācijām ar 14. Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām Valsts prezidents Egils Levits varētu rosināt parlamentu lemt par patlaban noteiktā referendumu ierosināšanas "sliekšņa" būtisku samazināšanu. Ar šādu solījumu Levits nāca klajā raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Saeimas frakcijās gan iespēju samazināt tautas nobalsošanas ierosināšanai savācamo vēlētāju parakstu skaitu vērtē piesardzīgi.