Kas notiek sporta politikā, finansēs un Latvijas Olimpiskajā komitejā?
Anda Čakša, Juris Zīvarts, Jānis Buks, Raimonds Lazdiņš, Aivars Platonovs, Artūrs Liepa, Dainis Caune, Raimonds Rudzāts
Jānis Domburs
17.aprīlis, trešdiena 21:15
Raksti
Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā sasniedz 2 līdz 2,7 miljardus eiro, no kā lielāko daļu veido tā dēvētās aplokšņu algas, norādot uz ambīciju un koordinācijas trūkumu ēnu ekonomikas izskaušanā, trešdien diskusijā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks, profesors Arnis Sauka. Ieva Jaunzeme, kam pēc mēneša beigsies pilnvaras ietekmīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā, atbildot uz kritiku, sacīja – kamēr uzņēmēji vēlēsies maksāt aplokšņu algas, VID tās izskaust nespēs.
33% respondentu, kurus aizvadītā gada decembrī pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas aptaujāja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, atzīst, ka septembra vidū apstiprinātā Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdība savas darbības pirmajos trīs mēnešos strādājusi sliktāk, nekā gaidīts. Tikmēr teju 42% aptaujāto atzina, ka Evikas Siliņas valdība, kas tika izveidota pēc ilggadējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa atkāpšanās, strādājusi "apmēram tā, kā biju gaidījis/usi".
Nedaudz vairāk nekā gadu pēc tam, kad darbu sāka 14. Saeima, 40,7% vēlētāju ir vairāk vīlušies, nekā izjūt gandarījumu par savu izvēli parlamenta vēlēšanās, liecina aptauja, kuru šā gada decembra sākumā pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Tikai 0,6% iedzīvotāju uzskata, ka 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, dzīves kvalitāte Latvijā būtiski uzlabojusies. Tikmēr 11,8% vērtē, ka gada laikā tā ir būtiski pasliktinājusies, liecina aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas šā gada decembra sākumā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Latvijas delegācijas ceļa izdevumi uz Eiropadomes samitiem, kas segti no Eiropas Savienības (ES) budžeta, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam bijuši 557 274 eiro, liecina Eiropadomes Ģenerālsekretariāta sniegtā informācija raidījumam "Kas notiek Latvijā?". Šajā laika posmā notikušas kopumā 15 Eiropas līderu sanāksmes, uz kurām, izmantojot līgumreisus ar privātām lidmašīnām, devās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ar delegāciju. Informācija par visām Eiropas Savienības valstīm liecina, ka Latvijai izmaksātā summa ir vislielākā – kopumā vairāk nekā piektā daļa no visiem maksājumiem.
Latvijai vienpusēji noteikt Krievijas izcelsmes labības importa aizliegumu nav iespējams – šāds lēmums būtu jāpieņem Eiropas Savienības līmenī. Tomēr esošajam zemkopības ministram Armandam Krauzem (Zaļo un Zemnieku savienība) un viņa priekštecim Didzim Šmitam ("Apvienotais saraksts") ir dažas idejas, kā apturēt Krievijas graudu plūsmu uz Latviju.
Cik ticamas bijušas 2017. gada aplēses par to, ka "Rail Baltica" būvniecība Latvijā izmaksās 1,97 miljardus eiro, kurš vainojams tajā, ka projekta ieviešana par vairākiem gadiem atpaliek no sākotnēji plānotajiem grafikiem un kurš pieņēmis lēmumus par dažādu papildu objektu būvniecību, kam līdzi nāk miljardos eiro mērāms izmaksu pieaugums? Uz šiem jautājumiem atbildes "Kas notiek Latvijā?" diskusijā meklēja bijušie un esošie ministri, projekta ieviesēji, Valsts kontroles padomes locekle un jurists, kas specializējies būvniecības jautājumos.
Visus šos gadus "Rail Baltica" projekts ticis nemākulīgi vadīts – pārvaldības riski, uz kuriem pirms teju četriem gadiem norādījusi Valsts kontrole, tā arī nav tikuši novērsti, bet šovasar atklājies, ka projektā iesaistītie nespēj atbildēt uz jautājumu, kurš tad īsti šo milzīgo infrastruktūras projektu vada. Tagad Satiksmes ministrijā tiek plānots veidot īpašu valsts sekretāra vietnieka amatu tieši "Rail Baltica" vadīšanai, taču tas, kurš šo amatu ieņems, nav zināms.
Saeima trešdien ar 90 balsīm "par" ievēlēja jauno Valsts kontroles (VK) vadītāju Edgaru Korčaginu, kurš šajā iestādē strādā kopš 2015. gada.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība nonākusi smagā finasiālā situācijā, un izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Iemeslus situācijai pēta prokuratūra, bet par pašvaldību uzraudzību atbildīgā ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") no amata atstādinājusi ilggadējo pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču. Jautājums rodas, kāpēc Valsts kontrole, kura tagad plāno pabeigt Rēzeknes pašvaldības revīziju, šo situāciju laikus nepamanīja. Trešdienas, 6.decembra, raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ar jauniecelto kontrolieri Edgaru Korčaginu politiķi aicināja Valsts kontroli notikušajā nevainot, norādot uz iespēju, ka notikusi apzināta nelikumību slēpšana.