Pilsētvide
Pagaidu velojoslu Rīgā šogad nebūs
Pavasarī iecerēto pagaidu jeb tā saukto „Covid” velojoslu Rīgā šogad tā arī nebūs. Virknē pasaules pilsētu ieviestais ārkārtas risinājums, lai pandēmijas laikā ļautu vieglāk izvairīties no pilna sabiedriskā transporta, Rīgā atdūries pret ilgu saskaņošanas procesu un beidzies ar Satiksmes departamenta lēmumu lauzt līgumu ar projektētājiem par neiekļaušanos termiņā. Galvaspilsētā, kura jau tā nevar lepoties ar attīstītu velo infrastruktūru, līdz ar to palaista garām iespēja šovasar tikt pie vairāk nekā desmit kilometru velojoslām vismaz virzienā uz un no Purvciema un Ķengaraga.
Postmodernisma veiksmes un izgāšanās Rīgā. Vai šī arhitektūra būtu jāsargā?
Uzreiz pēc Pasaules tirdzniecības centra sāgas medijos, sabiedrībā un ar pilsētvidi nodarbināto vidū likumsakarīgi atkal ticis runāts ne vien par politisko necaurspīdību, bet arī joprojām klātesošo vājo praksi un caurumiem padomju mantojuma aizsargāšanā un izvērtēšanā. Par spīti zināmiem, taču ne pārāk daudziem piemēriem, kad pieminekļa statuss piešķirts ēkām, kas celtas padomju varas laikā, joprojām nav īsti skaidra ne valsts, ne pieminekļu aizsardzībā iesaistīto, ne profesionāļu nostāja, rīki, kategorijas un kritēriji šajā jautājumā.
Urbānā ekskursija Purvciemā. Dvīnes izrāda savu lielisko dzīvesvietu
Purvciems pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā Rīgas apkaime, tāpēc turp “Piecas kartes” devās uzklausīt divus stāstus kopā ar Dvīnēm - Anu un Katrīnu. Abas mūziķes joprojām lielu savu ikdienas daļu pavada Purvciemā un uzskata to par lielisku dzīvesvietu, taču redz arī potenciālu apkaimi attīstīt un padarīt iedzīvotājiem draudzīgāku.
Kā daiļdārznieks Zeltiņš lika pamatus mūsdienu Čiekurkalnam
Apkaime, kas iekārtojusies starp dzelzceļu un lepno Mežaparku, dēvēta par Šreijenbušu, Čiekurkalnu, Čierīti un pat Ameriku. Aizokeāna lielvalsti piesaukuši zobgaļi - žurnālisti starpkaru Latvijā, jo Čiekurkalna pamatu veido sanumurētas līnijas un šķērslīnijas, raisot asociācijas ar Ameriku. Tiesa, kaislības ar kriminālu pieskaņu apkaimes dzīvi ne reizi vien vedinājušas salīdzināt ar Čikāgu, bet, laikiem un cilvēkiem mainoties, pārmaiņas skārušas arī šo Rīgas rajonu.
Pilsētnieki grib dzīvot kā laukos. Saruna par Latvijas pilsētām
Pilsētas aug, mainās un turpinās, tādēļ vēl neizstāstītu stāstu par tām ir daudz. LTV žurnālistes Lilitas Eglītes 18 gadu garumā izlolotais raidījums “Ielas garumā” šajā televīzijas sezonā piedzīvo nelielas pārmaiņas – Lilitai kā otrs raidījuma vadītājs pievienojas Mārtiņš Eņģelis. Pilsētvides entuziasts un tūrisma kritiķis, kuram rūp tas, kādā vidē mēs dzīvojam. Pirms jaunās sezonas aicinājām Lilitu un Mārtiņu uz dialogu – par pilsētu, par to, kāpēc Rīgas centra ielu stāstus stāstīt ir visgrūtāk, par to, kas ir Latvijas labākie piemēri pilsētu attīstībai, un to, kuras ielas Latvijā pārsteidz un rāda piemēru. Abu redzējumi bieži sakrīt, tomēr pieredzes un skatupunktu atšķirības ir interesantas.
Tērbatas iela pēdējo dienu pieder gājējiem
Šodien ir pēdējā diena, kad gājējiem atvēlēta Tērbatas iela. Mēnesi ilgais eksperiments, vienu no Rīgas ielām atvēlot gājējiem un riteņbraucējiem, noslēdzas. Rīt ielu atver auto satiksmei.  Vai arī nākamvasar šī iela tiks slēgta transportam, vēl nav zināms. Turpinās iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujas datu apkopošana un lēmumu pieņems jaunā Rīgas dome.
Uz Latviešu biedrības nama jumta ievāc pirmo medu
Jūlijs ir visīstākais medus un bitenieku mēnesis. Bišu dravās tiek celtas ārā pilnās kāres, kurās smaržo visdažādāko garšu un nokrāsu medus. Aromātisks liepziedu medus ievākts arī pašā Rīgas centrā - uz Latviešu biedrības nama jumta, kur bites par rīdziniecēm kļuva pirms mēneša.