Pilsētvide
Aktīvisti vēlas mainīt Centrāltirgus plānus Matīsa tirgus attīstībai
Aktīvisti vēlas mainīt akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" (RC) plānus Matīsa jeb Vidzemes tirgus attīstībai. Iedzīvotāju skatījumā tirgum ir jābūt kā inkubatoram, kurā satiekas tirgotāji, ražotāji, uzņēmēji, studenti un citi iedzīvotāji. Pirmkārt, aktīvisti prasa, lai atceļ izsoli uz nomas tiesībām. AS „Rīgas Centrāltirgus”, kas pārvalda un apsaimnieko pašvaldības nekustamos īpašumus Rīgas pilsētas teritorijā, toskait Vidzemes tirgu, neizslēdz sadarbības iespējas un uzsver, ka nekas nav akmenī kalts. Savukārt Rīgas domē apsver abu pušu ieceres apvienot. 
Kūrortpilsēta ar divām sanatorijām. Vai Jūrmalai ar to ir pietiekami?
Jūrmala ir galamērķis vasarniekiem jau kopš 19. gadsimta, kad “peldēšanās jūrā ir modes ārstēšanās un pieder pie dienas kārtības, kurai padodas ir slimi, ir veseli.“ Tas ir citāts no kādas privātas vēstules, ko atradu Pētera Beltes grāmatā „Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni“(Rīgas Jūrmalā, 1935.g.). Arī senas pastkartes rotā ažūras koka ēkas un aicinājumi apmeklēt sanatorijas un pansijas peldu miestos pie Rīgas jūras līča.
Saeimas komisijā mazs atbalsts parkam izraudzītajā Valsts drošības dienesta ēkas vietā
Diskusijā par bijušā velotreka „Marss” teritorijas atvēlēšanu parkam vai Valsts drošības dienesta (VDD) ēkai prevalē valsts drošības intereses – tā secināms no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pieņemtā lēmuma. Vairāk nekā 15 tūkstošu iedzīvotāju parakstīto iesniegumu par parka saglabāšanu šajā vietā tā izšķīrās nodot izskatīšanai Nacionālās drošības, nevis Sabiedrisko lietu komisijā. Taču aktīvie rīdzinieki uzsver – arī sabiedrības atstumšana ir risks valsts drošībai.
Rīgā sāks būvēt Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu; pilsētvides aktīvisti kritizē risinājumus
Rīgā šogad plāno sākt būvēt vienu no vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras objektiem pēdējos gados – Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu. Pirmās kārtas izmaksas vien ir 40 miljoni eiro. Maģistrāles mērķis ir atslogot pilsētas centru no kravas mašīnām. Taču pilsētvides aktīvisti uzskata, ka projektā ir daudz problēmu un tas nesasniegs nospraustos mērķus.
Preiļos izskata variantus, kā pārveidot pilsētas centru
Preiļos šobrīd ikviens var izteikt viedokli par to, kā vēlētos, lai izskatītos pilsētas centrs. Pašlaik  tiek izstrādāts pilsētas centra teritorijas detālplānojums, kurā tiek izskatīti varianti par to, ko darīt arī ar autoostas ēku, kas ir sliktā stāvoklī, un ir jādomā, vai to nojaukt vai pārbūvēt. Tāpat tiek domāts, kā labiekārtot apkārt esošo teritoriju, lai pilsētas centrs iegūtu mūsdienīgu un pievilcīgu izskatu. 
Grīvas mikrorajons - nepienācīgi uzturēta lielpaneļu pilsēta
Pagājušajā gadā "Ielas garumā" nepieminēts palika kāds notikums, kas joprojām būtiski ietekmē rīdzinieku (un ne tikai) dzīvi: 1959. gadā Latvijā sākās lielpaneļu dzīvojamo ēku celtniecība. Tā ir apbūve, kas pamatoti pelta gan par dzīvokļu plānojumu, gan celtniecības (ne)kvalitāti. Taču pēckara Rīgā tas bija solis uz priekšu, jo daļa dzīvojamo ēku bija sagrautas, bet daudzos mājokļos nebija pat elementāru ērtību. Turklāt katastrofāli sāka trūkt dzīvokļu, jo Latvijā vēlējās apmesties neredzēti liels pilsoņu skaits no citām Padomju Savienības brālīgajām republikām. Veco koka apbūvi daudzviet nojauca un ātrā tempā sāka celt lielpaneļu dzīvojamās ēkas.